KINO Raksti

Labākās draudzenes – seriāli par mammām

15.01.2021

Sēdēt mājās un mēnešiem neiet nekur, ne izklaidēs, ne pat uz veikalu - jaunajām māmiņām tas ir pašsaprotams un, protams, grūts dzīves modelis. Savukārt seriālu veidotājiem tas ir neizsmeļams sēriju, situāciju un joku avots, un rezultāts var palīdzēt uz brīdi aizmirst, cik grūti tas ir.

Kadrs no seriāla "Workin' Moms"

Kopā ar jaundzimušo pavadīti pirmie mēneši (kas var iestiepties pirmajos desmitos mēnešu) ir mulsinoši un, par spīti populārām grāmatām un Instagram kontiem no cikla “mammas zina vislabāk”, ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs. Ir grūti. Bet kā visvieglāk pārvarēt sajūtu “ir grūti”? Uzzinot, ka citiem ir tikpat grūti un vēl grūtāk, turklāt izrunājot savas sūrās ikdienas sīkākās detaļas, lai tiešām saprastu, ka mēs visi esam vienādās nepatikšanās. Vislabāk to saprast sarunās ar draudzenēm, kuras ir šādā pašā dzīves posmā, taču pandēmijas laikā, kad ciemošanās nav iespējama, draudzenes var atrast TV ekrānā, labā “māmiņu seriālā”. Te esmu sarindojusi savus favorītus, kas man palīdz saglabāt veselo saprātu un aizstāj emocionālo saziņu.


 

Workin' Moms

(Kopš 2017, Catherine Reitman, skatāms Netflix)

Šis kanādiešu seriāls trīs sezonās piedāvā ar humoru un ironiju paskatīties uz mazu bērnu vecāku izaicinājumiem. Galvenās varones apmeklē māmiņu grupu, kurā tiek pārspriesti jaunajiem vecākiem aktuāli temati – pēcdzemdību depresija, piena trūkums, pārspīlēti mēģinājumi bērna tuvumā nelietot “n” vārdu (šeit ar to domāts noliedzošais “nē”).

Un viegls iesmējiens par tām mammām, kam viss izdodas kā pēc grāmatas, – jo tas nav iespējams.

Seriāla galvenā varone ir PR speciāliste Keita, kura atgriežas darbā pēc dekrēta atvaļinājuma un mēģina savam darba devējam pierādīt, ka viņa ar zīdaini mājās ir tikpat vērtīga darbiniece kā gados jaunāks vīriešu kārtas kolēģis bez ģimenes. Keitas labākā draudzene Anna ir psihoterapeite, kas netiek galā ar savu pusaugu meitu, māmiņgrupā iepazītā lesbiete Frenkija cīnās ar pēcdzemdību depresiju, Dženijas vīrs paliek mājās ar mazuli, kamēr viņa atgriežas darbā un nododas dzīvei ar flirtu un ballītēm, kāda tā bija pirms bērna.

Seriāla producente un režisore Katerina Reitmane ir arī galvenās lomas atveidotāja, seriālu viņa radījusi kopā ar savu vīru un saka – viss ir personiski, visi galvenie tēli ir ar viņas pašas personības šķautnēm. (Starp citu, Katerinas tēvs Ivans Reitmans ir režisors, uzņēmis komēdijas Spoku mednieki / Ghostbusters (1984), Bērnudārza policists / Kindergarten Cop (1990) un Juniors / Junior (1994) – tā ir komēdija, kurā Švarcnēgers palika stāvoklī…).


The Letdown

(Kopš 2017, Alison Bell, Sarah Scheller, skatāms Netflix)

Austrāliešu The Letdown koncepts ir līdzīgs, bet notikumu atainojums šķiet patiesāks, skaudrāks un tuvāks realitātei – tādās niansēs, kā manikīru mēnešiem neredzējušas rokas ar dažāda garuma nagiem. Arī te ir māmiņu grupa, tajā šoreiz ir arī viens tētis un Instagram perfektā mamma, kura, protams, kā vēlāk atklājas, aiz skaistajām fotogrāfijām slēpj savas problēmas (piemēram, urīna nesaturēšanu pēc dzemdībām).

Galvenā varone Odrija ar jaundzimušo sākumā mēģina dzīvot tā, it kā dzīve nebūtu mainījusies – piemēram, kamēr vīrs komandējumā, viņa ar mazuli slingā dodas uz restorānu svinēt drauga jubileju. Taču nosacītā normālība beidzas, kad kompānija nolemj ballīti turpināt naktsklubā, bet Odrijai ar autobusu jābrauc mājās.

Savā apjukumā starp “veco” un “jauno” dzīvi galvenā varone ir tik ļoti nogurusi, ka brīžiem gribas viņu samīļot.

The Letdown var nepieredzējušu mammu sagatavot tam, ka auklīšu dienests / mājdārziņš izmaksā gandrīz tikpat, cik mammas alga (nerunājot par privātu aukli), par spīti tam, ka grūti vispār atrast tādu, kuram nebūtu bail atstāt bērnu. Turklāt pēc tam, kad bērns iekārtots pie aukles / dārziņā, drīz vien seko kāda bērnudārzā noķerta saslimšana, kas tāpat piespiež palikt mājās, un nekāda strādāšana nesanāk. Visu cieņu seriāla veidotājiem sērijā par mazuļa pirmo dzimšanas dienu, filmējot ballīti, kamēr jubilāra lomas atveidotājs cīnās ar miegu uz aktrises pleca.

Zīmīgi, ka abos seriālos (Workin’ Moms un The Letdown) ir gandrīz identiska aina – viena no varonēm skatās pulkstenī, lai atvērtu vīna pudeli brīdī, kad tā rādītāji sasniedz pieklājīgu laiku vīnam. Tikai vienā seriālā pareizais laiks ir pulksten pieci, otrā – divpadsmit... 


Breeders

(Kopš 2020, Chris Addison, Ben Palmer, var skatīties Amazon Prime)

Līdzjūtīga drauga plecs vajadzīgs arī tad, kad bērni paaugas un tu uz viņiem sāc kliegt, kaut gan jau sen apņēmies tā nekad nedarīt. Svaigs britu un amerikāņu kopražojums Breeders (var tulkot kā Selekcionāri) ir par to, kā saglabāt pāra attiecības un veselo saprātu, kad bērni aug. Martins Frīmens (mums laikam vislabāk palicis atmiņā kā doktors Vatsons no seriāla Šerloks) un Dēzija Hagarda tēlo vecākus, kuriem ir divi bērni skolas vecumā. “Es viņus neprātīgi mīlu, bet dažreiz esmu gatavs nogalināt,” vīrs atzīstas sievai, un viņa vīru atbalsta, atklājot, kā tos bērnus varētu piebeigt.

Izrādās, zīdainīša posms ir tas vieglākais, grūtības tikai pieaug, bērniem augot lielākiem, turklāt joprojām galvenā vēlēšanās dzīvē ir – pagulēt. Un tas joprojām nav iespējams. Pirmajā sērijā  pēc pusi nakts ilguša jandāliņa abi bērni beidzot iemiguši un apsegti, bet tad sākas dzērāju jandāliņš uz ielas. Bērni pamostas. Un atkal kādu varētu nogalināt.

Pēc trakajām naktīm seko dienas, kad jāspēj nogurušajām smadzenēm kaut kā likt strādāt, jo visu laiku jāpieņem būtiski lēmumi – kādu izglītību bērniem nodrošināt, kā viņus atbalstīt emocionāli un finansiāli, kā izaudzināt labus un veiksmīgus cilvēkus (un jāspēj būt vēl arī sakarīgam darbiniekam un nopelnīt algu šim visam). Vai visā šajā haosā, dalot pienākumus, lai audzinātu bērnus, ir vēl iespējams saglabāt arī pāra attiecības?


Modern Family

(2009-2020, Christopher Lloyd, Steven Levitan, skatāms Netflix)

Ja iepriekš minētie seriāli šķiet tomēr pārāk skarbi (jo tomēr pārāk tuvu realitātei), iesaku klasisko amerikāņu sitcom 10 sezonu garumā Modern Family. Trīs pāri, kuri ir savstarpēji radniecīgi, risina ikdienas ķildas un sarežģījumus attiecībās un bērnu audzināšanā. Klēra un Fils audzina trīs pusaudžus – puiku un divas meitenes –, Klēras brālis Mičels ar savu partneri (un vēlāk vīru) Kameronu adoptē vjetnamiešu meitenīti, Klēras un Mičela tēvs Džejs apņēmis jaunu sievu Gloriju ar dēlu Maniju un seriāla gaitā vēlreiz top par tēvu.

Jauno vecāku sižeta līnija pirmajās sezonās vijas ap Mičelu un Kameronu dažnedažādās komiskās situācijās. “Iedomājies, viņi saka, ka mums varētu būt jāgaida pat deviņi mēneši līdz adopcijai,” sašutumā viens partneris saka otram pēc sarunas ar adopcijas aģentūru par otrā bērniņa pieņemšanu ģimenē. Abi tētuki satraucas arī par to, ko meitai nozīmē dzīve bez mātes. Viņi uzaicina pusdienās meitas pediatri, un viņas klātbūtnē Lilija pirmo reizi pasaka vārdu “mamma”. Abi tēvi ir šokā un sauc to par “geju ļaunāko murgu”, jo ir pārliecināti, ka Lilija nekad tādu vārdu nav dzirdējusi un tas viss nozīmē tikai to, ka viņa ilgojas pēc mātes...

Iespējams, skatīties Modern Family ir īstais brīdis tagad, kad Latvijas sabiedrībā saviļņojušās diskusijas par ģimenes jēdzienu.

Respektablais žurnāls Atlantic pat rakstījis, ka seriālam Modern Family kā popkultūras fenomenam varētu būt bijusi sava loma tajā, ka audzis sabiedrības atbalsts viendzimuma laulībām.


Apsveicu, jums būs trīnīši! / Tillykke, I skal have trillinger!

(2019, producents Tue Rye Christensen, skatāms Dānijas televīzijas mājaslapā ŠEIT)

Iedomājieties dzemdību zāli, kurā mazuļus sagaida 20 ārsti un medmāsas! Aizkustinoši kadri ar mammas milzīgo vēderu slimnīcā, gatavojoties ķeizargriezienam, un trīs mazas cepurītes, kas gaida savus īpašniekus piedzimstam. Augstā riska operācija norit veiksmīgi, un pasaulē nākuši trīs veseli bērniņi.

Dāņu televīzijā skatāms dokumentāls seriāls par vecākiem, kuru ģimenē gaidāmi un aug trīnīši. Divās sezonās varam sekot līdzi vairākām ģimenēm – kā tās gaida un sagaida savus trīnīšus, kā žonglē ar ģimenes pienākumiem, lai tiktu galā ar negaidīto uzdevumu. Šis ir no sērijas - tu vēl nezini, ko nozīmē grūti. Lai arī dāņu valodā saprotu tikai tos vārdus, kuri fonētiski līdzinās vācu valodai, šo darbu var skatīties, arī nesaprotot ne vārda.

Sērijas veidotas, montējot vecāku pašu filmētās dienasgrāmatas un režisores / operatores fiksētos kadrus.

# Ko nozīmē būt stāvoklī ar trim bērniem?
# Kā ķermenim atgūties pēc tik smaga uzdevuma izpildīšanas? Te ar parastiem vingrojumiem nepietiek, nepieciešama operācija.
# Kā var iziet pastaigā ar trīs zīdaiņiem? Divi dvīņu ratiņos, viens mammai uz muguras slingā.
# Kā viņus saģērbt, ja visam pa vidu jaucas vēl arī vecākie bērni? Neuztraukties par haosu mājās, bet atcerēties, kur noliktas drēbes un mantas.
# Kas notiek, kad rāpot sāk nevis viens, bet veseli trīs mazuļi kopā? Mājās drošības pēc jāierīko sētiņa.
# Pa kuru laiku paspēt sagatavot ēst pašiem un vecākajiem bērniem, ja mazuļu zīdīšana aizņem 24 stundas diennaktī? To nevar, tāpēc ir mīļi kaimiņi un svešinieki, kas sanes saldētās pārtikas krājumus ģimenei vairākām nedēļām.
# Kā sagatavot māju, gaidot trīnīšus piedzimstam? Jautājumu saraksts ir nebeidzams...


After Birth

(2019, Bronwen Parker Rhodes, skatāms ŠEIT)

Gribu noslēgt šo māmiņsarakstu ar vienu dokumentālo īsfilmu no The New York Times sadaļas Op-Doc. Nav iespējams sagatavoties tam, kā bērna iznēsāšana mainīs sievietes ķermeni, un šis ir vairāku sieviešu atklāts vēstījums par savām rētām, strijām, zaudētu krūšu formu un bikini nomaiņu pret kopējo peldkostīmu. NYTimes Op-Doc ir arī laba vietne, lai sāktu domāt plašāk un nākamās bērnu diendusas laikā jau skatītos īsfilmu par kādu citu tematu.

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan