2015. gada nogalē britu izdevniecībā "Routledge" iznācis apjomīgs pētījums par pasaules animācijas vēsturi un šodienu "Animation. A World History" trīs sējumos. Autors, itālis Džanalberto Bendaci, grāmatas sagatavošanā iesaistījis daudzu valstu vietējos speciālistus, un pētījumā detalizēti apskat...

Lai kinematogrāfiski skaisti Ziemassvētki bez datoriem un citām ierīcēm, kurās var lasīt "Kino Rakstus", bet tuvākajās dienās iegriezieties pie mums atkal - līdz Jaungadam te vēl daudz būs, ko lasīt! - un arī pēc tam, protams!

Kinozinātniece Inga Pērkone analizē Lailas Pakalniņas un Sergeja Eizenšteina filmu radniecību un rezumē: „Mākslai nav neviens jāmāca, nav nekas jāslavina, jāstāsta vai jāatrisina, mākslai jādistancējas no reliģijas, politikas un pat morāles.”

7. decembrī notikusī Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedru pilnsapulce ieies vēsturē ar nepieredzēti lielu LKS biedru aktivitāti un nepieredzēti zibenīgu valdes priekšsēdētāja pārvēlēšanu. „Kino Rakstos” – provokatīvas aculiecinieka piezīmes un pārdomas par „vecā” un „jaunā” attiecībām, par...

Otrdien, 1. decembrī, Rīgas Kino muzeja lektorija ietvaros kinoteātrī „Splendid Palace” būs skatāma Maikla Pauela filma „Lūriķis / Peeping Tom” (1960) ar Viktora Freiberga ievadvārdiem. Kino Raksti šajā kontekstā pievēršas vuārisma tēmai kino un kādai nepelnīti piemirstai filmai.

Ar goda seansu 21. oktobrī Rīgas starptautiskais kino festivāls atzīmēja faktu, ka Nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā šogad piešķīra operatoram Mikam Zvirbulim. Kino Raksti publicē fragmentu no leģendārā kinooperatora Māra Rudzīša (1933-1974) anal...

Rīgas Kino muzejā – izstāde “Uzminēt brīnumu” par Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmām un visu, kas ar tām saistīts. Skatītājam animācija ir brīnums, bet šo brīnumu veido gluži konkrēti cilvēki ilgā un pacietīgā darbā.

Aizejot vienam no Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pamatlicējiem, “Kino Raksti” publicē kinozinātnieces Anitas Uzulnieces atmiņu skici un paša Armīna Lejiņa 70. gados rakstītās pārdomas par kino kā kolektīvās daiļrades fenomenu.

Pārskatot tos mākslinieciskās jaunrades veidus, kuri apzīmējami par kolektīviem, pamanīju interesantu sakarību. Ja ne gluži vienmēr, tad vismaz lielākajā vairumā gadījumu kolektīvā daiļrade saistīta ar... dramaturģiju. Fragments no žurnāla "Māksla", Nr. 3, 1974.

Tas, kas sižetiskā līmenī notiek Andreja Zvjaginceva filmā “Leviatāns” (2014), emocionālo uztveres vektoru pavērš lejupejošā virzienā vai, vienkāršāk sakot, pilnīgi satriec.