Šobrīd daļa no nacionālajai kino balvai nominētajām filmām vēl tikai atrodas ceļā pie skatītājiem un recenzentiem, par tām Kino Raksti runās un rakstīs tuvākajās nedēļās (piemēram, par daudzsēriju filmu „Padomju džinsi”, spēlfilmu „Melnais samts”, dokumentālo filmu „Patrīcija”, animācijas filmu "Sirds likums" un citām). Šeit apkopojam jau publicēto – „Kino Rakstu” recenzijas par filmām, kas nominētas kā 2023. gada labākie darbi.
Balvām nominētās pilnmetrāžas spēlfilmas
MĀTES PIENS (8 nominācijas)
Meitu laiks. INGA PĒRKONE (3.02.2023.)
„Totalitārā sistēmā no paaudzes paaudzē nodota informācija faktiski ir alternatīva vēsture – līdzās cilvēku personiskajai pieredzei un pārdzīvojumiem tajā ir arī oficiālās ideoloģijas neatzīti vai noklusēti fakti, notikumiem iespējamas dažādas un pat pavisam atšķirīgas interpretācijas.”
Lasiet ŠEIT.
Ceļš starp paaudzēm vai skiču burtnīca? ILZE JANSONE (2.02.2023.)
„Tieši Astras mātes stāsts filmas sākuma ainās iezvana vēsturisko vēstījumu, taču jāatzīst, ka, atskaitot precīzi noķertu scenogrāfiju, vēsturiskums Mātes pienā šķiet ja ne sekundārs, tad mākslīgi iemontēts.”
Lasiet ŠEIT.
BEZKAUNĪGIE (6 nominācijas)
Aika Karapetjana pārgalvīgais vingrinājums. DMITRIJS RANCEVS (18.10.2023.)
„Gluži kā iepriekšējās Karapetjana filmās, arī Bezkaunīgajos uzskatāmi atklājas autora meistarība vizuālās kultūras, montāžas zīmējuma ziņā, dotības precīzi sastatīt vēstījuma fragmentus un – šeit tas izpaužas īpaši grodi – visai ambiciozā māka nošķirt sižeta slāņus, liekot saprast, ka papildus stāstam kā tādam, kas pārstāstāms dažos teikumos, pastāv otrais, trešais u.t.t. līmeņi, pat ja tie nav uzreiz nolasāmi.”
Lasiet ŠEIT.
ELPOT ZEM ŪDENS (5 nominācijas)
Ar empātiju. ELĪNA REITERE (30.11.2023.)
„Viens no filmas veiksmes faktoriem ir tās aktieru ansamblis, bet jo īpaši galvenās lomas atveidotājs Kaspars Dumburs, kurš šīs filmas vajadzībām ievērojami nokrities svarā. Tēlam pielāgotā psihofizika rada iespaidīgu ķermeņa klātbūtni kadrā, turklāt Dumbura kārnais veidols saskan ar filmas estētisko paņēmienu skopumu. Tas savukārt strādā ciešā sazobē ar filmas trešo trumpi – operatores inscenētājas Elīnas Matvejevas kameru, kas no galvenā varoņa neatstājas ne soli, imitējot ikdienas telefonfilmētāju galveno estētisko paņēmienu.”
Lasiet ŠEIT.
PASTKARTE NO ROMAS (4 nominācijas)
Atvadu filma. LAURA ELCERE (12.01.2024.)
“Vai Pastkarte no Romas man palīdzēja labāk saprast zaudējuma sāpes? Sagatavoties pašas mirstīguma pieņemšanai?”
Lasiet ŠEIT.
Pusotra stunda maiguma. ANNA ŽABICKA (17.01.2024.)
„Vasaras atnākšana Purvciemā un vēlāk arī Romā filmas varoņiem gan ieskicē atvasaru – saules, siltuma un atmiņu piesūcinātu rūgtenu realitāti. Dzīvi, kurā romantika visbiežāk atrodama ikdienišķajos mazajos priekos; tas ir stāsts par klātbūtni visos soļos, ne tikai gaišajos, bet vienlaikus arī par to, ka personiskos un kopā būšanas sapņus nevajag atlikt.”
Lasiet ŠEIT.
MANA BRĪVĪBA (4 nominācijas)
Atmodas iekalšana. MĀRTIŅŠ KAPRĀNS (2.10.2023.)
„Daudzās epizodēs ir sastopami tēli, kuru prototipi būs viegli sazīmējami tiem, kas pārzina politiskās un kultūras aprindas 80. gadu beigās. Šāda personāžu un darbības vietu konkrētība, vizuāli simulējot dokumentalitāti ar it kā vēsturiskiem videokadriem, skaidri pauž filmas veidotāju nolūku radīt vēsturiski uzticamu vēstījumu par cilvēkiem, kas dzīvoja Atmodas laikā.”
Lasiet ŠEIT.
Koridorā starp fikciju un drosmi. ELĪNA REITERE (29.09.2023.)
„Fikcija kā māksliniecisks paņēmiens izsniedz autoriem brīvības licenci attiecībā uz izmantoto estētiku, ētiku un epistēmiskumu, taču to Manas brīvības veidotāji, skatoties laikmetīgo kultūras prakšu kontekstā, šķiet izmantojuši visnotaļ konservatīvi.”
Lasiet ŠEIT.
SAULE SPĪD 24 STUNDAS (3 nominācijas)
Par to, kur nekā nav. RVĪNS VARDE (2.03.2023.)
„Kā var runāt par bezjēdzīgumu bez cinisma? Režisoram nenoliedzami tas izdodas, viņa acīs pilnīgi visi cilvēki zināmā mērā ir ķerti (un tā tas arī ir). Tie pat nav jēgas meklējumi un solījumi to atrast, tā ir dzīvošana ar jēgas trūkumu fonā.”
Lasiet ŠEIT.
Mārtiņš grib mājās. DMITRIJS RANCEVS (16.05.2023.)
„Lielā mērā šī skatiena dēļ Keiša varonis izskatās pēc tipiska „novecojoša jaunieša, kurš meklē kaifu”.”
Lasiet ŠEIT.
Pilns autobuss uz Ziemeļpolu. LĪVA POLKMANE, RŪTA ZNOTIŅA (17.03.2023.)
„Tā vien šķiet, ka visiem Poškus filmās radītajiem vīriešu tēliem vajadzētu samesties un noīrēt vienu kopīgu autobusu, lai dotos uz Ziemeļpolu.”
Lasiet ŠEIT.
NEREDZAMĀ CĪŅA (2 nominācijas)
No igauņu sviest-fu viedokļa. VILIS LĀCĪTIS (25.10.2023.)
„Ar nieka 2,7 miljoniem eiro izdevies radīt vizuāli krāšņu (krāsu palete, domājams, izvēlēta Hongkongas kinematogrāfijas iespaidā), patraku, ar specefektiem piesātinātu kino – nu ko lai dara, ja patiesa kung-fu meistarība nozīmē spēju lidot pa gaisu cīņu laikā!”
Lasiet ŠEIT.
KOLEKTĪVS (2 nominācijas)
Četras anekdotes un divas īstenības. VENTS VĪNBERGS (9.07.2023.)
„Grauds var nebūt vadījis lauku kori un Šubrovskis var nebūt muzicējis laikmetīgā vokālajā ansamblī (to visu toties ir darījusi titullomas atveidotāja Mārīte Junita Apsīte), bet ir redzams, ka viņi zina, par ko runā. Turklāt ar tādu mīlestību un uzmanību pret materiālu, kas ne brīdi nepadara personāžus par karikatūriskiem vai žēlojamiem frīkiem.”
Lasiet ŠEIT.
Lācīša konspirācijas teorija par Dziesmu svētku seriālu Kolektīvs. VILIS LĀCĪTIS (4.06.2023.)
„Noskatoties katru sēriju vairāk nekā vienu reizi (kritiķa maizīte nav bez garoziņas), nonāku pie ļoti pozitīvas, ar seksu saistītas konspirācijas teorijas par seriāla radītāju vai pasūtītāju patiesajiem nodomiem – šķiet, vismaz trijās no četrām sērijām šie nodomi iekodēti gan dialogos, gan vizuāli.”
Lasiet ŠEIT.
Pasaka ar laimīgām beigām. KRISTA ANNA BELŠEVICA (23.07.2023.)
„Manī īstenībā ir diezgan liela pretestība pret domu pieiet šai tēmai ar ironiju, ko piedāvā seriāla veidotāji. Lai gan esmu prātīgs un kritisks cilvēks, es tomēr negribu aizliegt sev vienu no, manuprāt, lielākajām dzīves baudām – piedzīvot kolektīvu ekstāzi.”
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās dokumentālās filmas
EINARATĪVS (6 nominācijas)
Dzejnārs Sirsniņa. LOLITA TOMSONE (6.12.2022.)
„Betijas Zvejnieces filmu es noskatījos reizes piecas, lai saskaitītu tās lietas un cilvēkus, kam viņa ļāvusi filmā parādīties. Visādi saraksti un kalendāri diezgan bieži parādās konceptuālistu tekstos, bet manējais, atšķirībā no filmas, sanāk bezdievīgi garlaicīgs.”
Lasiet ŠEIT.
VISS BŪS LABI (5 nominācijas)
Cilvēki aiz stikla. KRISTA BURĀNE (16.03.2023.)
„Dramatiskais stāsts tiek izstāstīts dinamiski, ar lielu vērību, iejūtību un cieņu pret filmas varoņu cilvēcisko būtību. Tas fiksē simboliskus notikumus, atklāj varoņu vēlmi piederēt lieliem vēsturiskiem procesiem un vienlaikus godīgi un neizskaistinot parāda viņu dzīves ikdienišķo vienkāršību, nesakārtotību, rutīnu un vientulības izmisumu.”
Lasiet ŠEIT.
Viss būs labi vai viss būs tāpat. IGORS GUBENKO (23.03.2023.)
„Prasmīgs kinovalodas izmantojums, poētiski un dinamiski attēlojot Rīgas mikrorajona dzīves vienmuļās reālijas, kas koncentrējas sērijveida ēku pagalmos un tumšos, gadu desmitiem neremontētos dzīvokļos, tikai pastiprina filmas radīto divējādo iespaidu.”
Lasiet ŠEIT.
Āmurs, nevis spogulis, un piederība kā process. RITA RUDUŠA (9.05.2023.)
Dokumentālās filmas Viss būs labi iespaidā risinās saruna, kur dažādu jomu mākslinieki reflektē par to, kā ar mākslas starpniecību runāt par vērtībām, domāt par rītdienas pasauli un “iedot pa pieri” arī tai auditorijai, kura ir ārpus tuvākā kultūras patērētāju loka. Sarunā piedalās režisors Staņislavs Tokalovs, dramaturgs un režisors Ivo Briedis, komponists Krists Auznieks un kinozinātniece Elīna Reitere. Sarunu vada Rita Ruduša.
Lasiet ŠEIT.
MĒS TIKAI TAGAD SĀKAM (5 nominācijas)
Marģers Vestermanis Martas Hercas filmā. Nejauši taču. RITA RUDUŠA (6.01.2023.)
„Martas Hercas filma Mēs tikai tagad sākam apdzīvo tieši šo teritoriju – konkrēta cilvēka konkrētā pieredze, ar piebildi, ka šis cilvēks ir vēsturnieks, un tāpēc viņa pieredze kļūst arī par ierosmi un materiālu viņa profesionālajā dzīvē.”
Lasiet ŠEIT.
IĻĢUCIEMA MĀSAS (3 nominācijas)
Sievietes pusē. LAURA STAŠĀNE (8.03.2022.)
„Filmā ir aina, kur varones savā starpā sarunājas ar lugas tekstiem jau ārpus skatuves, un tas ir brīnišķīgs dokumentalitātes un iestudējuma robežu sapludinājums.”
Lasiet ŠEIT.
AUSTRUMU FRONTE (3 nominācijas)
Austrumu frontē bez pārmaiņām. MATĪSS GRICMANIS (8.03.2023.)
„Filma Austrumu fronte daudz precīzāk raksturo, par ko ir karš, nekā jebkura ziņu analīze un jebkuri kara loģistikas vai taktiskās rīcības modeļi.”
Lasiet ŠEIT.
Jevhens Titarenko. Antikomēdija degošā vilcienā. Intervē ELVITA RUKA (13.03.2023.)
„– Vai karš tevi padarīja par režisoru?
– Ne gluži. Režija ir mana profesija, biju to mācījies. Karš vienkārši bija mana lielā iespēja izmēģināt roku dokumentālajā kino.”
Lasiet ŠEIT.
PILNMĒNESS SERENĀDE (1 nominācija)
Priekā! Mēs jūs redzam. INTA LASE (6.12.2022.)
„Atšķirībā no Telegram vai TikTok, te anonīmu komentāru un emodži lentes vietā skan pavisam īstas un sulīgas Rīgas pašvaldības policijas darbinieču piezīmes gan par Vecrīgas pastāvīgajiem klientiem jeb bezpajumtniekiem, gan par apreibušiem piektdienas nakts baudītājiem. Šīs īsās piezīmes sniedz klātbūtnes efektu, vērojot, kā kameru fiksētie silueti nekoordinēti vicina dūres vai cenšas ērtāk ieritināties zem galda.”
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās animācijas filmas
LIELAIS INDRIĶIS (3 nominācijas)
Krietnā speķa pīrāga dēkas velnszina kurā karā. SANTA REMERE (10.02.2023.)
„Filmas autori saka – tas esot stāsts par patriotismu un mīlestību. Un šī mīlestība, kā pie mums pieņemts, tātad notiek caur vēdera perspektīvu.”
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās studentu filmas
LKA bakalauri. Ātrie randiņi ar topošajiem režisoriem. LIENE HELĒNA NUGUMANOVA (11.05.2023.)
Iespēja iepazīties ar LKA Nacionālās Filmu skolas kinorežijas studentiem, vēl pirms viņi pabeidza savus bakalaura darbus; daļa no šīm filmām un autoriem tagad ir nominēti Lielajam Kristapam.
Lasiet ŠEIT.
