Tā dēvēto kvalitatīvo seriālo plūsmā laiku pa laikam izķeramas kādas noteiktas tematiskas tendences un stilistiski pārsteigumi. Šoreiz uzmanības centrā – „The New Look”, „Feud: Capote vs Swans” un „Ripley”.
Arī Latvijas lokālajā daudzsēriju filmu (seriālu) vēsturē 2024. gada pirmā puse pilnīgi noteikti paliks kā īpaši piesātināts laiks – Pansija pilī kļuva par fenomenu, uzstādot seriālu apmeklētības rekordu (jau 45 tūkstoši skatītāju!) Latvijas kinoteātros, kas nebūt nav loģiska un pašsaprotama daudzsēriju filmas izrādīšanas vieta. Savukārt Padomju džinsi kļuvuši par pirmo Latvijas daudzsēriju filmu, kas guvusi starptautiskus panākumus, – ievēroti Berlīnē un plūkuši laurus Francijā. Par šo visu liels prieks, bet tā ir tēma citam rakstam, jo šis būs veltīts dažām kvalitatīvo seriālu aktualitātēm starptautiskajās platformās.
Laiku pa laikam, rakstot par seriāliem, kas paredzēti globālās publikas piesaistei, nācies piefiksēt zināmus tematiskus ciklus, kas pēkšņi kļuvuši aktuāli vairāku konkurējošu straumēšanas platformu piedāvājumā. Vēl nesen pēkšņu popularitāti iemantoja daudzsēriju filmas par veiksmīgiem blēžiem un avantūristiem – iespējams, atminaties seriālu par veiklu meiteni Ņujorkas biznesa aprindās Inventing Anna / Izdomājot Annu (2022), dokumentālo seriālu ar latvisko akcentu Bad Vegan: Fame. Fraud. Fugitives / Sliktā vegāne (2022, tā galvenajai varonei, amerikānietei Sarmai Melgailis, ir latviskas saknes) vai vēl vienu dokumentālu daudzsēriju filmu The Tinder Swindler / Tindera krāpnieks (2022)… Visus šos seriālus kā karstus pīrādziņus apmēram vienā laikā uzcepa (producēja) Netflix, bija līdzīgi piedāvājumi arī citās platformās. Ar dažu gadu distanci atskatoties uz šiem audiovizuālajiem produktiem – stāstiem par veiklajiem blēžiem –, jāatzīst, ka tie visdrīzāk norakstāmi kā seriāli-viendienīši, kas nu jau zaudējuši aktualitāti.
Var strīdēties, vai tas būs lemts arī trim nesen dažādās globālās platformās pirmizrādes pieredzējušajiem seriāliem, ko apskatīšu šajā rakstā, – Riplijs / Ripley (Netflix), The New Look / Jaunais stils (Apple TV+) un Feud: Cappote vs Swans / Naids: Kapote pret Gulbjiem (FX). Taču
katram no tiem ir kāda noteikta kvalitāte, kas konkrēto seriālu izceļ bezgalīgajā un neaptveramajā audiovizuālās produkcijas plūsmā.
Visiem trim ir saistība ar 20. gadsimta vēsturi, arī kinematogrāfisko, literāro un modes vēsturi. Vismaz divi no tiem liecina par seriālu veidotāju kāri iedziļināties populāru, leģendāru personību dzīves peripetijās, un vislabāk, ja šīs peripetijas tiek risinātas izmeklētos interjeros un ainavās – vai tā būtu stindzinoši skaistā, melnbaltā Itālija, kādu rāda seriāla Riplijs veidotāji, vai pēckara Parīzes modes saloni, kur darbojas The New Look varoņi, vai arī Ņujorkas augstākās sabiedrības multimiljonu apartamenti, kur mīt Feud: Cappote vs Swans personāži. Divos no šiem seriāliem strādājuši atzīti filmu veidotāji, režisori – Ripliju veidojis oskarotais scenārists, arī režisors Stīvens Zailians, kurš sarakstījis scenāriju leģendārajai Stīvena Spīlberga holokausta drāmai Šindlera saraksts / Schindler's List (1993), savukārt vairumu Feud: Capote vs Swans sēriju režisējis amerikāņu autorkino klasiķis Gass van Sants, kura filmas 21. gadsimta sākumā saņēmušas arī Kannu festivāla balvas. (Līdzās Gasam van Santam seriālu veidojuši arī režisori Makss Vinklers un Dženifera Linča).
Trešo – seriālu The New Look – izveidojis Tods Keslers, kurš bijis viens no scenāristiem populārajos seriālos Bloodline un The Sopranos, bet starp režisoriem ir pieredzējuši seriālu profesionāļi, piemēram, Džeremijs Podesva (Bordwalk Empire u. c.).
The New Look
Šā gada februārī platforma Apple TV+ sāka izrādīt seriālu The New Look, kura galvenie varoņi ir Parīzes modes leģendas Kristians Diors un Koko Šanele. Daudzsēriju filmas pirmizrāžu cikls, ik nedēļu piedāvājot pa vienai no desmit seriāla sērijām, ir noslēdzies, patlaban tas pilnā apjomā pieejams platformā Apple TV+. Seriāla sižets veidots, attīstot divas paralēlas līnijas – divu Francijas modes ikonu dzīvesstāstus – un fokusējoties uz Diora un Šaneles pieredzi Otrā pasaules kara laikā. Seriāls veidots klasiskas vēsturiskas filmas stilā, konstruējot 40. gadu sākuma Parīzes vidi un sekojot abu modes leģendu tik atšķirīgajām gaitām un pieredzei.
Iespējams, tos, kuri lasījuši kādu grāmatiņu par Koko Šaneles varonīgo dzīvi un daiļradi, daudzi no filmā minētajiem faktiem neizbrīnīs – sīkstās kundzes flirts ar nacistiem, arī vēlme atgūt savu biznesu no ebreju izcelsmes biznesa partneriem, viņas neveiksmīgie mēģinājumi veikt slepenu operāciju nacistu uzdevumā, problēmas atgriezties Parīzē pēc kara, baidoties no soda par kolaboracionismu… visām šīm Koko Šaneles dzīves nebūt ne pievilcīgajām peripetijām seriāls izseko ļoti cītīgi.
Nenoliedzami, The New Look lielākais trumpis ir ne tik daudz vēstījums, kas vietumis ir pat ļoti stiepts, bet gan franču zvaigzne Žiljeta Binoša Koko Šaneles lomā. Komplekso “self made sievietes bez īpašas morāles” lomu Binoša izspēlē ar azartisku temperamentu, radot morāles blakņu īpaši neapgrūtinātas izdzīvotājas tēlu. Tas, protams, neliedz aktrisei iznesīgi demonstrēt arī Šaneles tērpus. Francūziete Binoša un britu aktrise Emīlija Mortimere, kas atveido Šaneles draudzeni Elsu Lombardi (šo tēlu seriāla veidotāji radījuši, apvienojot vairākas vēsturiskas personas), seriālam piešķir vitalitāti, temperamentu un ekstravaganci, kā tik ļoti pietrūkst otra galvenā varoņa, Kristiana Diora dzīvesstāsta līnijā. Savukārt, tiem, kuri atminas zviedru režisora Rūbena Ēstlunda Kannu festivālā apbalvoto filmu The Square / Kvadrāts (2017), būs interesanti vienā no lomām pamanīt dāņu aktieri Klāsu Bangu – Kvadrātā viņš tēloja galveno lomu, modernās mākslas muzeja direktoru, bet seriālā The New Look aktieris atveido Šaneles mīļāko, pleiboju un nacistu virsnieku Hansu fon Dinklidžu (ar viņu Šanele turpinājusi attiecības arī pēc kara, uzturoties neitrālajā Šveicē – Lozannā).
Par spīti tam, ka šajā divu Parīzes modes ikonu konfrontācijā pozitīvā varoņa tēls atvēlēts Dioram, Šaneles loma noteikti ir daudz kolorītāk un aktieriski spēcīgāk veidota. Diora lomas atveidotājs, Austrālijas aktieris Bens Mendelsons savu varoni rāda kā maigas dabas, kompleksu māktu un nedrošu cilvēku, kurš gan ir apveltīts ar talantu un vēlmi radīt modes pasaulē ko īpašu. No modes vēstures zināms, ka šis īpašais arī bija The New Look – Diora kolekcija, kas karu piedzīvojušajām sievietēm ļāva atgriezties trauslas sievišķības un elegances pasaulē. Starp citu, Diora ilggadējo darba devēju Lisjēnu Lelongu, kura modes namā Diors strādāja līdz 1946. gadam, mazliet manierīgi spēlē mums labi pazīstamais Dailes teātra režisors Džons Malkovičs (joks). (Lelonga uzņēmumu Diors atstāja, lai ar tekstilrūpnieka Marsela Bousā atbalstu veidotu pats savu modes namu.) Seriālā Diora sižeta līniju gan nostiprina un emocionāli paspilgtina publiski līdz šim maz zināmais stāsts par viņa māsu Katrīnu Dioru, kura bija Francijas pretošanās kustības dalībniece, tika apcietināta un spīdzināta, bet no nacistu nāves nometnes viņai izdevās atgriezties.
Seriāla norišu uztveres autentiskumam par labu nenāk izvēlētā valodu politika. Tā kā Appletv+ seriāls domāts globālai auditorijai, tajā visi runā angļu valodā – arī francūziete Žiljeta Binoša, kura spēlē francūzieti Koko Šaneli un runā angliski ar franču akcentu. Ko gan nedarīsi plašas auditorijas sasniegšanas vārdā…
Rezumējot – reālisma konvencijas respektējošs, mazliet sižetiski izstiepts stāsts, kas atklāj būtisku periodu divu Francijas modes ikonu dzīvēs – Otrā pasaules kara laikā visiem nācās izdarīt būtiskas morāles izvēles. Neskatoties uz nosaukumu The New Look, kas asociējas ar Kristiana Diora aizsākto pēckara modes ēru un arī viņa tērpu kolekciju, šis seriāls vairāk stāsta par morāli, nevis modi. Lai gan morālo vērtību konfrontācijā pozitīvais varonis ir Diors, Žiljeta Binoša kā Koko Šanele nodrošina tā jaudīgākās epizodes.
Feud: Capote vs Swans
Šī ir otrā sezona antoloģijas tipa seriālam Feud / Naids, ko veidojis ražīgais producents Raiens Mērfijs. ASV kompānijas FX veidotais seriāls pamatā tendēts uz Amerikas auditoriju, turklāt to auditorijas daļu, kas aizraujas ar izdevumu Vanity Fair (glancēts žurnāls ar intelektuālām ambīcijām un sakairinātu interesi par Amerikas politikas un šovbiznesa drāmām un stāstiem). Savulaik, ap gadsimtu miju, Vanity Fair bija viens no maniem iecienītākajiem izdevumiem, un tieši šis žurnāls samērā regulāri drukāja garumgaras un krāšņām detaļām piepildītas apceres par Amerikas 20. gadsimta eliti. Trūmens Kapote (1924–1984) un viņa “gulbji” varēja būt un arī bija šī izdevuma varoņi – skandalozs literāts un dramaturgs, gejs, kurš uzrakstījis vairākus slavenus literārus darbus. Piemēram, In Cold Blood / Gluži aukstasinīgi (1966), par slepkavību nelielā Kanzasas ciematā (tieši uz šī darba rakstīšanas pieredzi fokusējās spēlfilma Capote / Kapote (2005) kurā Kapoti spēlēja Filips Seimūrs Hofmans) Savukārt Kapotes grāmata Breakfast at Tiffany's: A Short Novel and Three Stories (1958) tika ekranizēta leģendārajā filmā Brokastis pie “Tifanija” (1961).
Pēc In Cold Blood panākumiem Kapote kļuva par Ņujorkas augstākās sabiedrības pilntiesīgu locekli un draugu un uzticības personu daudzām ietekmīgām sabiedrības dāmām, kuras viņš dēvēja par “gulbjiem”. Tas gan – līdz brīdim, kad Kapote izmantoja ļoti konkrētas un personīgas savu slaveno draudzeņu dzīves detaļas kā izejvielu kārtējam literārajam darbam, publicējot žurnālā Esquire daļu no tā arī nekad nepabeigtā romāna Answered Prayers / Uzklausītās lūgšanas. Paralēli risinājās nemitīga uzdzīve ar, kā izsakās viena no “gulbjiem”, high-end booz (smalku alkoholu), attiecības ar vairākiem partneriem (tai skaitā varmāku) un nemitīga socializēšanās, mudžināšanās un intrigu vīšana ar vientulības māktajām un dīkajām augstākās sabiedrības dāmām. Vismaz tā šis Kapotes dzīves periods attēlots seriālā. Viss, protams, beidzas slikti – hronoloģiski stāsts par Kapoti apraujas ar viņa nāvi, ko pamatīgi pasteidzināja atkarības un alkoholisms.
Šo seriālu raksturo grodas profesionālās kvalitātes – vispirms jau aktieru ansamblis un aktieris Toms Holanders, kurš faktiski ir neatpazīstams manierīgā, nereti atklāti nepatīkamā un izpausmēs pat derdzīgā Kapotes lomā. Aktiera vizuālā transformācija ir pārsteidzoša, nesaudzīgums, ar kādu viņš veido Kapoti, – iedarbīgs. Tikpat īpaši ir arī Kapotes “gulbji”; te lielākā loma ir Naomi Votsai, kura spēlē Beibi Paleju – ietekmīgu, elegantu Ņujorkas augstākās sabiedrības dāmu, kura bijusi arī modes žurnāla Vogue redaktore, pēcāk situēta sieviete ar ģimenes dzīves problēmām. “Gulbju” pulkā ir arī citu izcilu amerikāņu aktrišu tēlotās varones, visām ir reāli prototipi. Lieliska un sen nemanīta ir Hloe Sevinjī, arī Daiena Leina un pat Demija Mūra, kuras plastiski ķirurģiski pilnveidotais veidols gan rada dīvainu, disonējošu iespaidu. Viņas atveidotajai dāmai nākas izciest baisākos Trūmena Kapotes izlēcienus un totālu diskreditāciju. Starp Kopolas draudzenēm, pēcāk gan arī naidniecēm, ir arī Lī Radzivila, prezidenta Kenedija sievas Žaklīnas māsa, kuru manierīgi spēlē Kalista Flokhārta.
Kaut arī seriāls ārzemju presē tiek vērtēts pretrunīgi, tomēr viena no sērijām ir absolūti unikāla – tā veidota kā pasaulslaveno amerikāņu dokumentālistu, brāļu Alberta un Deivida Meizlu dokumentālās filmas stilizācija. (1966. gadā brāļi Meizli radīja dokumentālu filmu par Trūmenu Kapoti With Love from Truman / Ar mīlestību no Trumena). Šajā, seriāla trešajā sērijā, ir iemūžināta Trūmena Kapotes rīkota augstākās sabiedrības balle un intrigas, izraugoties “balles karalieni”. Patiesi, režisors Gass van Sants ir atļāvies smalkas stilistiskas rotaļas, un visdrīzāk jau Vanity Fair lasītāji zina, kas ir brāļi Meizli.
Rezumējot – stilistiski azartisks Ņujorkas elites portretējums ar vairākiem pārsteidzošiem aktierdarbiem un negaidītu risinājumu, radot vienu no sērijām kā stilizētu dokumentālu filmu.
Ripley
Platformas Netflix jaunums (no 4. aprīļa) kļuvis par vienu no profesionāļu visaugstāk vērtētajiem šīs platformas piedāvājumiem. Kāpēc? Te ir pamatīgs kultūrvēstures lauks – slavens rakstnieces Patrīcijas Haismitas romāns, arī vairākas 20. gadsimtā tapušās romāna ekranizācijas – Plein Soleil / Karstajā saulē (1960), kuru veidojis izcilais franču režisors Renē Klemāns ar Alēnu Delonu galvenajā lomā, arī britu režisora Entonija Mingelas The Talanted Mr. Ripley / Talantīgais misters Riplijs (1999) ar Metu Deimonu neģēļa Toma Riplija lomā.
Pieredzējušais profesionālis Stīvens Zailians, kurš pats uzņēmies atbildību par visām seriāla sērijām (neizmantojot tik izplatīto paņēmienu, ka pie seriāla strādā vairāki režisori), ir oskarots industrijas vecmeistars. Tādējādi Riplija kontekstā var runāt nobriedušu autorību un īpašu, rafinētu vizuālā stila izjūtu. Melnbaltais vizuālais risinājums, kas nebūt nav vienkāršs piedāvājums mūsdienu auditorijai, var tikt uzskatīts par drosmīgu soli no Netflix puses, jo tā taču var aizbaidīt “normālo”, pie krāsas un hiperrealitātes pieradināto skatītāju. Iespējams, daudzus Riplijs arī aizbaidīs, tomēr šim seriālam piemīt Netflix high end vai “prestiža produkta” kvalitāte, kas salīdzināma ar vairākām citām Netflix producētajām izcilu pasaules režisoru filmām – piemēram, režisora Alfonso Kuarona filmu Roma / Roma (2018), Deivida Finčera filmu Munk / Manks (2020), kas arī ir melnbaltas filmas (tie nav seriāli!).
Taču Riplijs ir interesants ne tikai Netflix biznesa stratēģijas aspektā, tas vērtējams kā pamatīgs, vizuāli virtuozs mākslas darbs. 60. gadu Itālijai, kur rosās no Ņujorkas atbraukušais Toms Riplijs, seriālā piemīt gan film noir stilistika, gan itāļu modernisma kino elpa. Kā tas līmējas kopā? Ideāli. Galu galā film noir, kas dzimusi amerikāņu kino tradīcijā, ar tās kontrastainajām gaismēnām, grafiskajām, tīrajām formām, atspīdumiem lietū, arī noziegumu elementiem filmu sižetos, lieliski atbilst notikumiem, kas aprakstīti Haismitas romānā. Savukārt itāļu modernisma un autorkino tradīcija ir Eiropas kino 50.–60. gadu vērtība, kur, izrādās, auglīgi var smelties ierosmi pat Netflix seriālu veidotāji.
Stāstu par Ripliju jūs noteikti zināt. Tas ir vēstījums par jaunu vīrieti, sīku blēdi, vēlāk slepkavu un hameleonu. Viņš izpilda uzdevumu – dodas uz Itāliju, lai pierunātu atgriezties Ņujorkā bagāta kuģu būvnieka dēlu. Itālijā viņš vispirms sadraudzējas ar bagātnieka atvasi un tad aizgūst viņa identitāti – nogalinot. Atliek vien piebilst, ka britu aktieris Endrjū Skots ir radījis jaudīgu vēsa ciniķa tēlu. Savukārt filmas īpašo kvalitāti rada gan melnbaltais attēls, gan daudzie statiskie, kompozicionāli izsvērtie un skaistie kadri, kas nebūt nemazina trillera spriedzi.
Rezumējot – vizuāls meistardarbs un iedarbīgs trilleris, kurā radoši apvienotas film noir un itāļu modernisma kino vizuālās tradīcijas. Ticiet vai ne – to producējis Netflix.
