Banāli, bet fakts, turklāt ļoti uzmundrinošs – aizejošais 2015. gads Latvijas filmu nozarē bijis intensīvs un enerģisks, ar jaunievedumiem un pārsteigumiem, rekordistiem un satricinājumiem, uzņēmīgajiem un miljonāriem, dāvanām un ceļojumiem, ar skrējieniem un laureātiem, bankas paņemšanu un fundamenta ielikšanu. Kino Raksti apkopo gada notikumus 39 kategorijās un atļaujas arī dažus secinājumus.
GADA PĀRMANTOJUMS – pašās pirmajās 2015. gada dienās tapa zināms, ka rekordlielu interesi izpelnījies tobrīd jaunizgudrotais Lattelecom kanāls 360TV, kurš no 2014. gada 2. decembra līdz 2015. gada 2. janvārim strādāja pop-up režīmā, Nacionālā Kino centra un citu partneru sadarbības rezultātā demonstrējot dažādu gadu Latvijas filmas, translējot Eiropas Kinoakadēmijas pasākumus Rīgā un Lielā Kristapa norises, raidot speciāli veidotas kino ziņas un Rīga 2014 gada notikumus. Latvijas vēsturē pirmais tikai kultūrai veltītais TV kanāls raisījis interesi vairāk nekā 120 000 mājsaimniecībās, Lattelecom vadība neslēpj pārsteigumu, rezultātā kopš vasaras beigām kanāls 360TV kļūst par pastāvīgu parādību ar regulārām Kino pirmdienām ēterā.
GADA DĀVANA – izmantojot Latvijas kā ES prezidējošās valsts kultūras programmas iespējas un vajadzības, Nacionālais Kino centrs 2014./2015. gadu mijā izveidoja unikālu Latvijas filmu izlasi DVD formātā – 25 diskos apkopotas 70 filmas, spilgtākās parādības Latvijas kinovēsturē un mūsdienās. Izlase dāvināta gan Latvijas vēstniecībām un pārstāvniecībām Eiropā un citur pasaulē, gan bibliotēkām, augstskolām un izglītības pārvaldēm tepat Latvijā.
GADA JAUNIEVEDUMS – animācijas režisore un producente Signe Baumane ar savu titulēto filmu Akmeņi manās kabatās izmēģina visdažādākos izplatīšanas modeļus – gada sākumā viņa izziņoja, ka ikviens visā pasaulē var kļūt par šīs filmas izplatītāju un saņemt procentus no izrādīšanas ienākumiem, atliek tikai reģistrēties interneta platformā Yekra un sākt izplatīt speciāli izveidotu linku. Mājaslapā www.rocksinmypocketsmovie.com pieejami vēl vismaz desmit varianti, kā iegādāties vai noskatīties filmu.
GADA GRAND PRIX – marta sākumā režisoru brāļu Raita un Laura Ābeļu spēles īsfilma Kastrāts kuilis saņēma galveno balvu Tamperes starptautiskajā īsfilmu festivālā Somijā, un visiem par pārsteigumu izrādījās, ka Tamperes festivāla prestižais statuss ļauj uzvarētājam kvalificēties ASV Kinoakadēmijas Oskara nominācijai par labāko īsfilmu. Brāļi Ābeles neapmulsa un attiecīgajā termiņā arī pieteica savu filmu Oskaru sacensībai, tādējādi pirmoreiz vēsturē Latviju šajās priekšsacīkstēs pārstāvēja uzreiz divas filmas.
GADA JUBILĀRS – kinomāksla ir salīdzinoši jauna un izcilu simtgadnieku tajā pagaidām nav daudz, bet Latvijā viens tāds šogad bija – leļļu kino pamatlicējam Arnoldam Burovam 29. aprīlī apritēja 100, un studijai Animācijas Brigāde tas deva iemeslu izvērst plašu pasākumu programmu – izstāde kinostudijā, Vislatvijas konkurss bērniem, jubilejas vakars un Burova filmu programmas seansi reģionos visa gada garumā. Arī 2016. gadā rosība neapsīkst – AB rīkotās animācijas darbnīcas bērniem jau janvārī, bet februārī svinības par godu leļļu kino 50 gadiem Latvijā.
GADA AŽIOTĀŽA – visgarākā rinda uz Latvijas filmu tika piedzīvota 4. maijā, kad kinoteātrī Splendid Palace Latvijas filmu maratona ietvaros notika pirmizrāde Ievas Ozoliņas dokumentālajai filmai Mans tēvs baņķieris. Šajā dienā iegūta pieredze, ka Lielās zāles ietilpības dēļ (566 vietas) ir jēga iestāties rindā, ja tā sniedzas līdz Tērbatas ielas stūrim, bet ne tālāk – pēdējie stāvētāji var zālē neiekļūt. Kopumā Latvijas filmu maratona seansus šajā dienā apmeklēja apmēram 3000 skatītāju.
GADA INTEGRĀCIJA – pavasarī Latvijas skolotāji no Latvijas filmu nozares saņēma revolucionāru „piedāvājumu draudzēties” – Nacionālā Kino centra un Valsts Izglītības satura centra sadarbībā izstrādātu metodisko materiālu Kino skolās, kas ļauj integrēt skolu programmā un mācību procesā Latvijas filmu fragmentus kā palīglīdzekli dažādu tēmu apguvei. Pirmajā komplektā iekļauta 21 filma, 2016. gadā process turpināsies.
GADA CEĻOJUMS – Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balva pirmoreiz festivāla vēsturē nonāca Itālijā – pie režisora Uberto Pazolīni, jo viņa spēlfilma Klusā dzīve / Still Life izpelnījās Lielā Kristapa skatītāju augstāko novērtējumu starp Eiropas filmām, kuras Rīgā ieradās 2014. gada nogalē līdz ar Eiropas Kino akadēmijas balvu pasniegšanas pasākumiem.
GADA SKANDĀLS – dokumentālā kino klasiķa Herca Franka pēdējo filmu Baiļu robeža, kuru pabeidza režisore Marija Kravčenko un producēja Latvijas studija Ego Media kopā ar krievu režisoru Vitāliju Manski, jūnijā Izraēlas kultūras ministre nolēma aizliegt vismaz savas valsts robežās, nepieļaujot filmas izrādīšanu Jeruzalemes starptautiskajā kinofestivālā. Pret šo lēmumu iestājās Izraēlas kinosabiedrība un pazīstami kultūras darbinieki arī citur pasaulē.
GADA DĀRZS – jūlijā un augustā arī Nacionālais Kino centrs kopā ar biedrības Ascendum projektu Mans Doms ieguldīja savu artavu vispārējā Raiņa un Aspazijas jubileju gada svinēšanā, rīkojot brīvdabas kinoseansus Divi dzejnieki Doma dārzā. Par spīti nedabiski aukstajiem jūlija vakariem, dažu seansu apmeklēja pat 150 skatītāju, bet vislielāko publikas interesi izpelnījās Viestura Kairiša īsfilma Kāzas (2001) un Rozes Stiebras animācijas filma Spēlēju, dancoju (2007).
GADA REVOLŪCIJA – vasaras vidū tika paziņots, ka Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps radikāli mainās – atsakās no filmu atlases un žūrijas, pārceļas uz kinoteātri Forum Cinemas, ievērojami pagarina norises laiku un balvu likteni uztic jaundibināta demokrātijas instrumenta Foruma balsojumam. Grūti spriest, vai tieši šīs revolūcijas dēļ Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs Reinis Kalnaellis netika pārvēlēts uz nākamo termiņu, taču fakts ir tas, ka ieguvumus no šādām radikālām pārmaiņām rīkotāji neprata pierādīt, tāpēc, visticamāk, tālejošu seku šai revolūcijai nebūs.
GADA DEBIJA – jau 17. augustā pirmizrādi piedzīvoja viena no filmām, kas vēl tikai jūnijā tika finansiāli atbalstīta Nacionālā Kino centra debijas filmu konkursā – Ginta Zilbaloža animācijas īsfilma Nedzirdams. Šis bija vienīgais projekts, ko NKC eksperti atbalstīja animācijas konkurencē, savukārt vienīgajam spēlfilmu konkurencē atbalstītajam projektam – Staņislava Tokalova pilnmetrāžas spēlfilmai Tas, ko viņi neredz – novembra beigās noslēdzās filmēšanas periods.
GADA PĀRSTEIGUMS – tieši tā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvas Kilograms kultūras Rudens balsojumā tika nodēvēts Nacionālā Kino centra portāls www.filmas.lv, kas 24. augustā tika papildināts ar sadaļu Latvijas filmas tiešsaistē un momentā piedzīvoja vētrainu publikas interesi – pirmajā dienā portālu apmeklēja 20 000 interesentu un vairāk nekā 120 000 reizes apskatīja kādu no lappusēm, vēl pirmās dienas vakarā ap 23:00 portālu vienlaikus pētīja 300 apmeklētāji. Kopš tā laika atdzimušais portāls ieņem stabilu vietu Latvijas kinovides publiskajā telpā un pamazām atklāj un nodrošina vēl citas vērtīgas funkcijas.
GADA KONCENTRĀTS – jau desmito reizi Baltijas jūras dokumentālo filmu forums septembra pirmajā nedēļā aicināja skatītājus uz kinoteātri K.Suns, tādējādi radot iedarbīgu dokumentālā kino koncentrāciju dažādās izpausmēs – deviņas pasaules klases dokumentālās filmas seansos Rīgā un citās Latvijas pilsētās, un paralēli – intensīvs kinoprofesionāļu darbs projektu tirgū, semināros un meistarklasēs.
GADA JAUNDZIMUŠAIS – nišas kino entuziasts Māris Prombergs šogad beidzot atkal atrada mājas savam ceļojošajam konceptam Kino Bize, un kopš 11. septembra, kad jaunais kinoteātris aicināja uz Džona Kasavītisa filmu retrospekciju nedēļas garumā, Elizabetes ielā Rīgā ir par vienu kinoteātri vairāk.
GADA SKRĒJIENS – 13. septembrī notika „pasaulē garākais paziņojums” par filmas pasaules pirmizrādi – režisore Laila Pakalniņa noskrēja 42 kilometrus un 195 metrus Tallinas maratonā, uz muguras nesot ziņu, ka viņas jaunākā pilnmetrāžas spēlfilma Ausma pasaules pirmizrādi piedzīvos festivālā Black Nights Tallinā šāgada novembrī.
GADA MILJONĀRS – septembrī filmu studija Rija ziņoja, ka trīs minūtes garā animācijas filmiņa Joka pēc alfabēts (2011, režisors Reinis Kalnaellis) interneta vietnē YouTube noskatīta jau četrus miljonus reižu. Tikmēr filmas idejas autore, scenāriste un māksliniece Indra Sproģe trīs gadu darba rezultātā izveidojusi filmas angļu versiju ar pavisam citu – angļu alfabētam pielāgotu – stāstu, citiem tēliem un tehniku (nevis zīmēta, bet plastilīna animācija). Gaidām nākamos miljonus, tagad no angliski runājošajiem skatītājiem!
GADA VĪRIETIS – “varonis, mīļākais, āksts”, šādu devīzi savā divdesmitajā darbības gadā izvēlējās starptautiskais (nu jau vairs ne tikai īsfilmu) festivāls 2Annas (22.-27.09.), kurš vīrieša tēlu apskatīja no visādiem provokatīviem rakursiem. Festivāla plakātā trīskāršotais, apakšbiksēs tērptais aktieris Kristians Kareļins izrādījās pietiekami atraktīvs (pateicoties mākslinieku Anetes Liepas un Reiņa Pētersona idejām), lai viņa attēls tiktu iekļauts starptautiskā kinofestivālu plakātu izstādē Polijas īsfilmu festivālā Zubroffka.
GADA SKATPUNKTS – 29. septembrī Rīgas Kino muzejs atklāja jaunu izstādi, kas būs apskatāma vēl līdz 2016. gada oktobrim. Izstāde Uzminēt brīnumu ir zīmīga ar to, ka nevis vienkārši izstāsta studijas Dauka vēsturi vai Rozes Stiebras un Anša Bērziņa filmogrāfiju, bet paskatās uz to caur neparastu prizmu, runājot ar māksliniekiem, kas bijuši šo filmu līdzautori. Roze Stiebra izstādes atklāšanā apgalvoja, ka tas ir vispareizākais skatpunkts, kā analizēt viņas filmas.
GADA DARBAUDZINĀTĀJA – filmu producente Marta Bite jau otro gadu sadarbībā ar Nacionālo Kino centru un VKKF organizē filmu darbnīcas bērniem un jauniešiem, meistarklasēm piesaistot atsaucīgus Latvijas kinorežisorus, noslēgumā rīkojot jaunradīto īsfilmiņu skati un dalot diplomus vairākiem desmitiem iesaistīto. Varam cerēt, ka tādā veidā Latvijas kino iegūst vismaz zinošākus skatītājus, bet varbūt arī nākamos streičus, seleckus un pakalniņas…
GADA TRIBĪNE – ar LTV 7. kanāla gādību iespēju uzrunāt visplašāko auditoriju ieguva Latvijas jaunie režisori – Latvijas Kultūras akadēmijas, RISEBA, Baltijas Filmu un mediju skolas studenti, arī NKC debijas filmu un eksperimentālo filmu konkursos atbalstīti režisori. No 7. oktobra līdz 30. decembrim reizi nedēļā tika demonstrētas kopskaitā 27 īsfilmas, pirmo reizi publiskajā telpā iezīmējot Latvijas jaunos režisorus kā daudzmaz aptveramu un novērtējamu parādību.
GADA UZPLAUKUMS – 16. oktobrī tika atklāts otrais Rīgas starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) un desmit dienu laikā atstāja daudz spēcīgāku, pārdomātāku un spilgtāku iespaidu, nekā 2014. gada pirmais mēģinājums. Likumsakarīgi seko nopietns finansiālais atbalsts VKKF mērķprogrammā Valstiski nozīmīgi notikumi un pamatotas cerības, ka 2016. gadā uzplaukums turpināsies, jo ambīcijas festivālam ir.
GADA DIGITALIZĀCIJA – 2000. gadā dibinātais žurnāls Kino Raksti, kas 2007./2008. gadā bija sācis jaunu, tomēr joprojām drukāta žurnāla dzīvi, vēl septiņus gadus vēlāk, 2015. gada oktobrī, ar VKKF atbalstu pārcēlās uz virtuālo vidi, iegūstot adresi www.kinoraksti.lv. Paldies, ka esat to pamanījuši, ja jau reiz lasāt šo rakstu!
GADA NEATLAIDĪBA – 22. oktobrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Māra Martinsona jaunākā spēlfilma Romeo un Džuljeta, apliecinot autoru kolektīva neatlaidību – Martinsons ir viens no retajiem, kurš savas pilnmetrāžas spēlfilmas nepiekāpīgi stumj uz mērķi pat tad, ja nesaņem valsts finansējumu, un parasti arī nonāk līdz rezultātam, t.i., pirmizrādei, lielā mērā pateicoties producentes Lindas Krūkles talantiem. Šobrīd procesā jau nākamā filma – Maģiskais kimono.
GADA LAUREĀTS – Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps noslēguma ceremonijā 25. oktobrī triumfēja Ināras Kolmanes dokumentālā filma Ručs un Norie, kas saņēma titulu Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un balvas par labāko scenāriju, labāko dokumentālā kino režiju un labāko dokumentālā kino operatora darbu.
GADA NOVĒRTĒJUMS – patiesībā jau tas būtu jāsauc par 50 gadu novērtējumu, jo apmēram tik ilgu laiku kinooperators un visilglaicīgākais Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs (1968-1987) Miks Zvirbulis ir pavadījis kinomākslā, par ko arī saņēma pelnīto Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu. Un veselu mēnesi Mika Zvirbuļa seja rotāja kinoteātra Forum Cinemas fasādi.
GADA KINOTĪKLS – rudenī īpaši aktivizējās Latvijas filmu izrādīšana visu reģionu kultūras centros, tautas namos un citās kinoizrādīšanas vietās, kur vien kontaktus nodibinājušas Latvijas filmu izrādīšanas apvienības Kinopunkts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts Kino visiem un visur Latvijā. Valsts svētku laikā novembrī un ap Ziemassvētkiem decembrī gandrīz katru otro dienu dažādas Latvijas filmas vienlaikus tika demonstrētas vairāk nekā desmit Latvijas vietās.
GADA GRĀMATA – 2015. gadā latviski lasāmo kinogrāmatu plaukts papildinājās ar tikai vienu, toties iespaidīgu un simbolisku darbu – apgādā Dienas Grāmata iznākušo sinefila ceļvedi 500 visu laiku filmu filmas, kuru kinozinātniece un kinokritiķe Dita Rietuma pabeidza jau bez Normunda Naumaņa (1962-2014), abu kritiķu leģendārā tandēma otras pusītes, tomēr kā veltījumu un cieņas apliecinājumu viņam un viņa talantiem (grāmatas pēcvārdā pieticīgi noklusējot savējos). Priecē, ka 500 pasaules kinovēsturē izcilu filmu sarakstā iekļuvušas veselas septiņas mūsējās – no Leonīda Leimaņa Purva bridēja (1966) līdz Lailas Pakalniņas Kurpei (1998).
GADA REKORDISTI – Sandija Semjonova, Gundara Rēdera un Audingas Kucinskaites dokumentālo filmu Prāta vētra: starp krastiem, kas pirmizrādi piedzīvoja 30. oktobrī, pirmajā izrādīšanas nedēļā apmeklēja vairāk nekā 10 000 kinoskatītāju 12 kinoteātros visā Latvijā. Skeptiķi gan var aizrādīt, ka šāda rekorda iemesls galvenokārt ir grupas hiperpopularitāte, tomēr objektivitātes labad jāatzīst, ka arī pie filmas kvalitātēm ir rūpīgi strādāts, un jāatgādina, ka populārs varonis nekad nav vienīgais priekšnoteikums skatītāju interesei par filmu.
GADA KOMPLEKTS – 3. novembrī pirmizrādi kinoteātrī Splendid Palace piedzīvoja jau trešais dokumentālo filmu cikls Latvijas kods – LTV iniciēts, VKKF finansēts un NKC atbalstīts projekts, kas ievērojami aktivizē Latvijas dokumentālistu dzīvi, liekot mobilizēties uz īsiem darba termiņiem un īsiem formātiem.
GADA UZŅĒMĪBA – režisors un producents Juris Kursietis ir pirmais, kurš tik nopietni uztvēris Latvijas Oskaru komisijas lēmumu par viņa filmas Modris izvirzīšanu iespējai pretendēt uz ASV Kinoakadēmijas balvu kategorijā Labākā ārzemju filma. Izmantojis European Film Promotion piedāvātās iespējas novembrī, režisors arī pats sarūpēja finanses un decembrī devās uz Losandželosu, kur sarīkoja sešus filmas seansus Kinoakadēmijas biedriem un kinoindustrijas pārstāvjiem. Jācer, ka Oskaru skrējienā iegūtā pieredze un kontakti ir vismaz neiegūtās nominācijas vērtībā.
GADA PĀRORIENTĒŠANĀS – kinooperators Andrejs Verhoustinskis šajā gadā nopietni pieteica pretenzijas uz dokumentālā kino režisora statusu, pirmizrādot pat divas filmas – Viktors un nakts (7. aprīlī) un Īvāns (9. novembrī). Tomēr savu Lielā Kristapa balvu Verhoustinskis saņēma par operatora darbu Ināras Kolmanes dokumentālajā filmā Ručs un Norie.
GADA BANKA – 20. novembrī kļuva zināms, ka entuziastu grupas un režisora Oskara Rupenheita veidotajai un kinoblogeru apvienības atbalstītajai topošajai pilnmetrāžas komēdijai Kriminālās ekselences fonds izdevies „paņemt banku” – portālā ProjektuBanka.lv savākt pieteikto summu 10 000 EUR apmērā, realizējot līdz šim ambiciozāko, asprātīgāko un vērienīgāko kolektīvā ieguldījuma kampaņu. Filmas pirmizrāde tiek solīta 2016. gada novembrī.
GADA DESANTS – pēc ilgiem laikiem Latvijas vārds atkal nopietni izskanēja Eiropas dokumentālā kino citadelē, Amsterdamas festivālā IDFA – žūrijas speciālbalvu labākajai pilnmetrāžas dokumentālajai filmai saņēma Vides filmu studijā producētā Romana Bondarčuka filma Ukraiņu šerifi (pirmizrāde Latvijā 2016 februārī), vidēja garuma filmu konkursam bija atlasīta tajā pašā VFS producētā Uģa Oltes filma Dubultie svešinieki, bet ārpuskonkursa programmai Meistari / Masters – nu jau Latvijā dzīvojošā režisora Vitālija Manska filma Saules staros, kurā strādājuši arī mūsējie, tāpēc filmas kopražotāju sarakstos ir arī Latvijas vārds.
GADA SATRICINĀJUMS – Lailas Pakalniņas jaunā spēlfilma Ausma kopš pasaules pirmizrādes 18. novembrī Tallinā un nacionālās pirmizrādes 23. novembrī Rīgā nav atstājusi vienaldzīgu nevienu – daži lamājas, citi sajūsminās, vēl trešie neko nesaprot, bet režisore, intensīvi tiekoties ar skatītājiem, sakās nonākusi pie secinājuma, ka šobrīd publikai vairāk jāskaidro nevis „kas ir Ausma”, bet „kas ir kino”...
GADA ATGRIEŠANĀS – kinomāksliniece Ieva Romanova, kura 2013. gada 9. decembrī paziņoja, ka ir nogurusi jau 14 gadus vadīt Latvijas Kinematogrāfistu savienību un tai nepieciešams jauns priekšsēdis, šogad 7. decembrī tika vienbalsīgi un bez konkurentiem atkal ievēlēta šajā amatā, skanot vētrainiem LKS biedru aplausiem.
GADA IZCILĪBA – animācijas filmu režisore, producente, māksliniece un scenāriste Signe Baumane 7. decembrī saņēma Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā, ko piešķir par izciliem sasniegumiem pasaules mērogā. Tā ir priecīga un motivējoša ziņa visai filmu nozarei, jo apliecina, ka nopietnus apbalvojumus var saņemt ne tikai sirmā vecumā par mūža ieguldījumu, bet arī par aktīvu un talantīgu darbu „šeit un tagad”.
GADA ĢIMENĪTE – nopietns pieaugums decembrī sagaidīts režisora Edmunda Jansona, dzejnieces Ineses Zanderes, mākslinieka Reiņa Pētersona un komponista Jēkaba Nīmaņa radītajā Lupatiņu ģimenītē – Zeķītes, Cimdiņa, Lakatiņa un Spilventiņa piedzīvojumus nu jau sešu īsfilmu DVD izdevumā papildinājis mūzikas disks, grāmata Lupatiņu rīts un sienas kalendārs 2016. gadam. Ļoti prātīgs solis virzienā, kurā jau sen platu ceļu iestaigājuši pasaules animācijas filmu varoņi un šobrīd kā tanks dodas Elzas kompānija no Ledus sirds / Frozen, Minioni un pārējie…
GADA FUNDAMENTS – 2015. gadā tika ielikts (un jau 2014. gadā iesākts) nopietns pamats intensīvam Latvijas filmu nozares darbam turpmākajos gados līdz 2018 – 8. decembrī kļuva zināms, ka programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei akceptēta 16 pilnmetrāžas filmu ražošana ar kopējo finansējumu vairāk nekā 7 miljonu eiro apmērā, un tas nozīmē ne tikai cerīgu apsolījumu skatītājiem, bet arī to, ka gandrīz katram kinocilvēkam būs darbs pie kādas no Simtgades filmām.
Ar to un arī ar visu citu iepriekšminēto - apsveicam uz jauna pakāpiena!
