KINO Raksti

Uģis Olte. Īstenības pārstāsts ķīmisku emulsiju zupītē

22.06.2021
Uģis Olte. Īstenības pārstāsts ķīmisku emulsiju zupītē
Uģis Olte. Foto - Dainis Kļava.

Šajā Daudzo Attēlu Laikmetā kinorežisors Uģis Olte ir izlēmis no jauna iepazīties ar fotofilmu un biežāk padomāt par to, cik dažādi spīd gaisma.

Es atceros to sajūtu, kad reiz, riktējoties vienas manas filmas apskatei uz lielā ekrāna, pirmo reizi dzīvē ieslēdzu digitālo HD projektoru. Attēls bija tik dzidrs un reāls, it kā es skatītos pa logu. Man tā sajūta nepatika. Toreiz man pieleca, ka "īstās" filmas un seno laiku fotogrāfijas ģimenes albumos man vizuāli patīk tāpēc, ka tās neizskatās kā realitātes kopija. Tās ir sagrozīts īstenības pārstāsts ķīmisku emulsiju zupītē, kas piekaltēta caurspīdīgai plēvītei – fotofilmai.

Tad pienāca Daudzo Attēlu Laikmets, kad pēkšņi visiem visu laiku kabatā ir maziņš digitāls fotoaparātiņš un lērums soctīklu, kur tos attēlus iegāzt. Un ar katru jaunu aifona modeli aparāta izšautie attēli arvien vairāk atkal pietuvināja tai pašai "skatīšanās-pa-logu" sajūtai. Arī es sevi pieķēru, ka reizēm no šī klārā reālisma gribas patverties pie filtriņiem. Tiem, kas digitālu bildi nosimulē par filmiņisku.

Pirms trim gadiem nolēmu ar fotofilmu iepazīties pa jaunam. Kādi 20 gadi bija pagājuši šķirtībā, 90. gadu sākumā Sporta pilī pirktais ziepjutrauciņš kaut kur nozudis, tādēļ kinogaismas mākslinieks Juris Zemītis iesākumam aizdeva savējo Olympus Mju II (tas plastmasas štruntiņš, kas manā bērnībā maksāja 20 latus, bet tagad bidojas par kādiem 600 eirikiem). 

Es gribēju ikdienišķu pavadoni, kas piespiež biežāk padomāt par to, cik dažādi (izrādās) spīd gaisma. Es gribēju pārdesmit centu vērtu ierobežojumu, kas spiež apdomāt – vai šis mirklis ir tā vērts, lai to nosvilinātu sekundes simtdaļā, nospiežot "klikt".

Bet visvairāk man kārojās ieraudzīt attēlus, kas realitāti nerāda burtiski, bet gan pārstāsta un interpretē – mazliet neparedzami, organiski, atstājot tikai būtiskāko, bieži pavisam aizmirstot par krāsu.

Fotoaparātu eksistencei gan  nevienu savu dzīves mirkli īpaši nepakļauju, plenēros un attēlu medībās speciāli nebraucu. Filmiņaparāti drīzāk brauc līdzi man uz turieni, kur gaisā virmo solījums, ka būs ko fočēt, – ģimenes un filmēšanas grupu izbraukumos.

Piebilde frīkiem, gīkiem un fotonerdiem – fočēju ar Zemīša piešķirto Olympus Mju II, kam aizmugures lodziņš laiž gaismu. Vēl man ir brāļa aizdots Hasselblad Xpan3 reindžfainders (ar 44mm stiklu), kuram trūkst fokusa prizmiņas, tādēļ fokuss jāliek uz čuteni. Atbildīgākiem brīžiem un sevis izglītošanai (mocīšanai) iepirku Voigtlander Bessa R2M reindžfainderi, kurš ir tikai un vienīgi 100% manuāli kontrolējams. Ar 40mm stiklu. Šēnbergs saka, ka viņa Leica M6 ir seksīgāka, bet es vispār nepiekrītu. Mīļākā krāsu filma ir Kodak Portra 400 un Cinestill 800 Tungsten. Melnbaltās – Kodak Tmax 400 un Kodak Tri-X 400.  

Vides Filmu Studijas paspārnē top pirmā režisora Uģa Oltes spēlfilma - "Upurga". 

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan