Jau tūlīt, 29. martā, sākas regulārā kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” 18. sezona ar nosaukumu Vienā taktī, un programmā šogad ir seši mūzikli – no Latvijas līdz Bolivudai. Par to, cik sarežģīti izrādījās aptvert šo it kā tik saprotamo žanru, raksta LKA Rīgas Kino muzeja un lektorija kuratore Dace Čaure.
Mūzikli ir nepelnīti nenovērtēts žanrs. Liekas, ne par vienu citu kino (un teātra) formātu nedzird tik pretējus viedokļus – tos vai nu mīl, vai aktīvi nīst. Daudziem mūzikli no sirds „riebjas”, un arguments, ko esmu dzirdējusi visbiežāk, ir tas, ka “realitātē neviens tā nedara”, t.i. nesāk dziedāt un dejot ielas vidū. Liekas, šie noliedzēji piemirst – filmās vispār ļoti bieži notiek lietas, ko īstajā dzīvē nesastapt. Un tik augsta stilizācijas pakāpe, kāda tā ir mūziklā, pieprasa, lai skatītājs atmet skepsi un pieņem spēles noteikumus, kas atšķiras ne vien no dzīves, bet arī no citām kino formām. Mūzikla telpā ir iespējams jebkas – un tur arī slēpjas tā šarms.
Lūk, tādēļ Kino muzeja lektorijs Tas, ko tu nedrīksti nezināt šogad veltīts mūzikla aizstāvībai, jo
arī šajā, par nenopietnu uzskatītajā žanrā ir daudz kinoklasikas pērļu, kuras nedrīkst nezināt.
Un jo ilgāk skatās, jo grūtāk ir atrast tikai sešas filmas, ko izcelt uz lielā ekrāna.
Mūzikli ir bijuši klāt daudzos kinovēstures pagrieziena punktos (piemēram, Oza zemes burvis / The Wizard of Oz (1939) ir viens no zināmākajiem un droši vien krāšņākais Technicolor piemērs), arī paša žanra ietvaros pastāv dažādība – par spīti tam, ka mīlasstāsti, kā jau mēs domājām, dominē.
Kinolektorijs sāksies 29. martā ar īpašu sveicienu kinoteātrim Splendid Palace simtgadē – jau minēto Oza zemes burvi, kuru, kā apgalvo ASV Kongresa bibliotēka, ir redzējuši vairāk skatītāju nekā jebkuru citu filmu.[1] Jāpiezīmē gan, ka nav norādīts reģions, uz kuru šis apgalvojums attiecas, bet, pat ja tā nav visa pasaule, filmas vērienu un ietekmi noliegt nav iespējams[2] – ne velti ir grūti izdomāt, ar kādiem vārdiem šo filmu reklamēt. Pirms filmas ievadvārdus teiks mūziklu aktrise Annija Putniņa, kas plašākai publikai pazīstama kā dziedātāja un Lele bērnu raidījumā Ukulele.
Mūziklu lektorijs varbūt var iztikt bez Mulenrūžas / Moulin Rouge! (2001) (šīs filmas seansu Kino Kults izziņoja dienu pirms VKKF projektu iesniegšanas termiņa) un varbūt pat bez Dejotājas tumsā / Dancer in the Dark (2000) (tā šogad tiek rādīta Splendid Palace Larsa fon Trīra programmas ietvaros), bet tas noteikti nevar iztikt bez vismaz viena Bolivudas parauga.
Meklējumi mūs, Kino muzeja komandu, noveda pie vietējiem entuziastiem[3], kas jau visai sen organizē Bolivudas filmu seansus kinoteātrī Forum Cinemas, un viņi, lai nosvinētu sadarbības sākumu, mūs uzaicināja uz jaunas indiešu spiegu filmas seansu. Tur mēs piedzīvojām pilnu Bolivudas pieredzi – gaviles un aplausus reakcijā uz iespaidīgām cīņas ainām, konkrētu aktieru parādīšanos vai vienkārši tāpat vien, nenosakāma garuma pauzi filmas vidū un Indijas himnu tās sākumā. Un, šķiet, klasisku Bolivudas pieredzi izbaudījām arī aizkulisēs – to, vai mēs tiešām lektorijam dabūsim solīto filmu (trešo variantu, jo pirmos divus pat viņiem neizdevās atrast), es uzzināju dienu pirms programmas izziņošanas. Galu galā aprīlī mūs sasniegs Līgava tiek drosminiekam / Dilwale Dulhania Le Jayenge (1995) – viena no visu laiku mīlētākajām Bolivudas filmām, kas nopelnījusi vismaz divus miljardus rūpiju (filmas budžets bija četri miljoni) –, un es ceru, ka arī šajā seansā mēs piedzīvosim tikpat daudz prieka. Īpaši tāpēc, ka galveno vīriešu lomu filmā spēlē Šāhruhs Hāns jeb Bolivudas karalis, kurš pazīstams skatītājiem visā pasaulē.
Neparasts notikums ir gaidāms arī 3. maijā, kad norisināsies lektorija latviešu seanss. Šogad mēs no aizmirstības apcirkņiem velkam ārā kriminālfilmu un melodrāmu meistara Aloiza Brenča, iespējams, dīvaināko filmogrāfijas ierakstu – Centrālās Televīzijas pasūtījuma filmu Lielais dzintars (1972). Kaut gan latviešiem ļoti patīk filmas ar un par mūziku, mūziklu tradīcija Latvijā nav izveidojusies (esmu gatava uzklausīt argumentus par vai pret Vella kalpu ievietošanu šajā kategorijā, bet citādi mums ir daudz muzikālu filmu, kas nav gluži mūzikli). Taču Lielais dzintars atbilst visām prasībām: ir mīlasstāsts, ir komēdija un, pats galvenais, ir dziesmu un deju numuri pie Raimonda Paula (!) mūzikas tūrisma apskates objektos Rīgā un Pierīgā. Liekas, ka filma aicina aplūkot Latvijas ainavas – un Latvijas meitenes.
Vēl viens režijas sānsolis būs redzams 17. maija seansā, kad uz ekrāna nonāks Šantalas Akermanes filma Zelta astoņdesmitie / Golden Eighties (1986). Īpašu uzmanību režisore nesen ieguva, iznākot jaunākajam Sight and Sound labāko filmu sarakstam, – šoreiz topa pirmajā vietā ir Akermanes filma Žanna Dīlmana, Tirgus krastmala 23, Brisele 1080 / Jeanne Dielman, 23 quai du Commerce, 1080 Bruxelles (1975), bet tas man nav jums jāstāsta. Man jums ir jāstāsta, ka Zelta astoņdesmitie, kaut gan Akermanei neraksturīgs darbs, veiksmīgi pamanās apvienot žanra stilizācijas prasības ar īstās dzīves skaudrumu, kapitālisma kritiku un sieviešu pašnoteikšanās jautājumiem. Šī filma lektorijā pārstāv Eiropu, kas vienmēr filmās ieliek kādu smaguma punktu, atsvaru krāsām un priekam.
Maija beigās atgriezīsimies Amerikā ar filmu Smieklīgais skuķis / Funny Girl (1968), stāstu par ikonisku skatuves mākslinieci Faniju Braisu, kurā galveno lomu spēlē cita ikoniska skatuves māksliniece – Bārbra Streisande. Šī ir Streisandes debija kino, par kuru viņa saņēma Oskaru – gadu vēlāk viņai piešķir arī Tony balvu, tā padarot viņu par EGOT (Emmy, Grammy, Oscar, Tony) īpašnieci vēl pirms trīsdesmitās dzimšanas dienas.
Lektoriju noslēgs vēl viens darbs, kas komentārus neprasa, – Rokija Horora šausmu šovs / Rocky Horror Picture Show (1975), B kategorijas filmu stilistikā veidots stāsts par sastapšanos ar seksualitāti, krāšņām pašizpausmēm un dīvainībām.
Tā ir kulta filma, kas ieņem nozīmīgu vietu kvīru kopienas kultūridentitātē un apaugusi ar dažādām skatīšanās tradīcijām (jāatzīst gan, ka nolīgt trupu, kas uz skatuves izspēlē notikumus paralēli filmai, Rīgā nav plānots). Lai piedod mums Helovīni, kuru laikā filma parasti tiek izrādīta, bet šoreiz tā nonāks uz ekrāna praida mēneša vidū.
Lielai daļai no programmas paskaidrojumi nav nepieciešami, tāpēc uzticēsim plašākus stāstījumus šīs sezonas lektoriem un gaidīšu jūs seansos sešās trešdienās pusseptiņos vakarā kinoteātrī Splendid Palace.
Programma:
29.03. 18:30 – Oza zemes burvis / The Wizard of Oz, 1939, rež. Viktors Flemings, ASV; lektore Annija Putniņa
19.04. 18:30 – Līgava tiek drosminiekam / Dilwale Dulhaniya Le Jayenge, 1995, rež. Aditja Čopra, Indija; lektore Sonora Broka
3.05. 18:30 – Lielais dzintars, 1972, rež. Aloizs Brenčs, Latvija; lektore Daira Āboliņa
17.05. 18:30 – Zelta astoņdesmitie / Golden Eighties, 1986, rež. Šantala Akermane, Beļģija, Francija, Šveice; lektore Dita Stalovska
31.05. 18:30 – Smieklīgais skuķis / Funny Girl, 1968, rež. Viljams Vailers, ASV; lektore Marta Elīna Martinsone
14.06. 18:30 – Rokija Horora šausmu šovs / Rocky Horror Picture Show, 1975, rež. Džims Šarmans, ASV, Lielbritānija; lektors Jānis Putniņš