Boriss Ingsters, Signe Baumane, Roza fon Praunheims, Teuvo Tulio, Anete Melece, Jānis Gūters un vēl citi – kas vieno šos kinoprofesionāļus? Īsi sakot – Latvija, LKA Rīgas Kino muzejs un "Splendid Palace".
Pēc kovidlaika neparedzamības ar jaunu sparu atgriežas LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra Splendid Palace rīkotais kinolektorijs Tas, ko tu nedrīksti nezināt – šajā pavasarī tas piedzīvo jau 17. sezonu. Šāgada tēma ir Mājup, un ar šo sveicienu dzimtajā zemē tiek sagaidīti vairāki latviešu izcelsmes vai Latvijā dzimušu kinoprofesionāļu darbi. Daži no tiem – pirmoreiz.
Kad decembrī uzsāku darbu Kinomuzejā, jaunā vadītāja Agnese Logina kā pirmo lielo uzdevumu man uzticēja kārtējo lektorija Tas, ko tu nedrīksti nezināt sezonu. Viņai bija ideja (izveidot programmu ar latviešu saknēm) un viena pilnīgi vājprātīga filma, ar kuru jau pirms kāda laika bija uzradies ļoti entuziastisks trimdas latviešu draugs. (Filmas nosaukumu es nedrīkstu atklāt, jo pilnīgi var gadīties, ka tā slēpjas aiz noslēpumainā 15. jūnija pārsteiguma seansa. Bet es neko neesmu teikusi.) Devusi vēl pāris atslēgas vārdus, Agnese atstāja mani trijatā ar gūgli un dievpalīgu.
Mērķtiecīgi centieni apzināt ārzemju latviešus kinoindustrijā, šķiet, sākās un beidzās neatkarības atgūšanas viļņa laikā. 1990. gadā vēl pavisam jaunais Rīgas Kino muzejs rīkoja Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saietu, uz kuru tika aicināti gan trimdā dzīvojošie, gan Krievijā strādājošie latvieši. Muzeja krājumā ir atrodami daži šī notikuma piemiņas objekti, plašāk droši vien jāvaicā tālaika organizatoriem, bet turpinājums šai iniciatīvai nesekoja. Pēdējos 30 gados par latviešiem ārzemju kino aizkulisēs mēs dzirdam tikai īpašos gadījumos – jaunākais no tiem bija komponistes Lolitas Ritmanis pietuvošanās Oskara balvai. Atsevišķi kinocilvēki pazīst pa kādam kolēģim, dažus lielus vārdus ir dzirdējusi arī sabiedrība (teiksim, mēmā kino zvaigzne Marija Leiko, kuras vārdā plānots pārdēvēt kādu no Rīgas ielām), bet kopumā tēma ne tuvu nav izsmelta. Ideālā variantā es gribētu, lai Kino muzeja rīcībā būtu Vispasaules latviešu kinematogrāfistu datubāze (kuras uzmetumu esmu sākusi veidot, strādājot pie kinolektorija), un turpmāko trīs mēnešu ietvaros skatāmā programma ir labs pirmais solis šajā virzienā.
Plānojot jaunā lektorija programmu, tika pieņemts apzināts lēmums pievērsties tikai kinokameras aizkadra pusei, aiz līnijas atstājot aktierus (kuri būtu pelnījuši paši savu retrospektīvu) un Sergeju Eizenšteinu (un labi, ka tā, jo 24. februāra rītā viņa filmu konteksts mainījās gaismas ātrumā).
Runājot par lieliem vārdiem, viens no svarīgākajiem ieguvumiem šajā lektorija sezonā ir režisora Borisa Ingstera Svešinieks trešajā stāvā / Stranger on the Third Floor (1940) – filma, kas aizsāka film noir žanru. Šis kinovēsturē ārkārtīgi svarīgais darbs šobrīd 35mm kinolentē stāv ASV Kongresa bibliotēkas audiovizuālo materiālu arhīvā un gaida kurjeru, kas to paņems un atvedīs uz Splendid Palace, lai mēs šo filmu pirmo reizi varētu parādīt Latvijas skatītājam. Svešinieks… savu pirmo uznācienu režisora dzimtenē piedzīvos iespaidīgi – no īstas kinolentes Splendida lielajā zālē 1. jūnijā ar film noir speciālistes Ditas Rietumas ievadvārdiem.
To, ka Boriss Ingsters ir dzimis Rīgā, vēl pavisam nesen zināja tikai retais. Viņa vārds šeit atskanēja tikai tad, kad Dita Rietuma pirms desmit gadiem sāka būvēt savu doktora disertāciju un meklēt Ingstera pēdas. Tomēr mums neko daudz nevar pārmest – arī pasaule Ingsteru ilgstoši bija ignorējusi, jo viņa ieguldījumu kinovēsturē aizēnoja daudz zināmāki režisori un viņu darbi. Tomēr galu galā šī tikai stundu garā filma, kas tapusi gadu pirms slavenā Maltas vanaga / Maltese Falcon (1941, režisors Džons Hjūstons), ir oficiāls atskaites punkts, kurā sākas viens no zināmākajiem periodiem ASV un pasaules kino attīstībā.
Vēsturiski nozīmīgs ir arī kinolektorija atklāšanas seanss – 6. aprīlī ar režisora un kinoteorētiķa Dāvja Sīmaņa ievadu sāksies senākā no šīssezonas filmām – Johannesa jeb Jāņa Gūtera mēmā melodrāma Klusuma tornis / Der Turm des Schweigens (1925). Šī ir pirmā un pagaidām vienīgā Gūtera filma, kas piedzīvojusi restaurāciju un digitalizāciju tādā formātā, ko var izrādīt kinoteātrī, tāpēc filmai bijis jau arī seanss Berlīnes kinofestivālā.
Lai gan mums par gadsimtu senām personībām patīk domāt kā par cēlām un cildenām būtnēm, Gūters bijis visai avantūristiskas dabas cilvēks, savā laikā vairākkārt apcietināts un, iespējams, pat bijis iesaistīts slepkavībā. Kopā ar Mariju Leiko pārcēlies uz Vāciju, Gūters tomēr 20. gados daļēji strādāja arī Latvijā, būdams iesaistīts Latvijas kinovēstures tapšanā. Diemžēl no viņa daudzajām filmām saglabājušās vien dažas.
Lektorija programmā Gūters nav vienīgais Rīgā dzimušais vācu režisors ar aizraujošu dzīvesstāstu.
Roza fon Praunheims, nozīmīgs Vācijas LGBTQ+ tiesību aktīvists un spilgta personība, ir dzimis Rīgas Centrālcietumā Otrā Pasaules kara laikā. Pats viņš šo faktu noskaidroja salīdzinoši vēlu – tikai 21. gadsimta sākumā, kad uzzināja, ka ir adoptēts, un apzināti sāka meklēt savas saknes Latvijā. Šī procesa laikā viņš sadraudzējās ar leģendāro kinozinātnieci Valentīnu Freimani un izveidoja pastāvīgas saites ar savu dzimto zemi. Fon Praunheims ir uzņēmis gan dokumentālās, gan spēlfilmas par dzimtes un seksualitātes jautājumiem – nopietnas tēmas bieži ļoti nenopietnā noformējumā. Viena no tādām ir camp (bezgaumības un nekaunības) estētikā uzņemtā filma Zudušo dvēseļu pilsēta / Stadt der verlorenen Seelen (1983), kas ir krāsains, atkailināts un jēls ārprāts uz lielā ekrāna. Skatītājus sagatavot šai pieredzei 20. aprīlī centīsies publicists Žulijens Nuhums Kulibali.
Vēl viens krāsains seanss gaidāms 3. maijā, kad kinoteātri Splendid Palace pārņems animācija. Īsfilmas vienmēr bijušas kinomākslas avangardā, un animācija palīdz tām pārkāpt visas pieņemtās robežas. Lektorija īsfilmu izlase, kuru ievadīs animācijas eksperte Anna Zača, piedāvā vienuviet iepazīt spēcīgas sievietes, kuru izteiktais rokraksts, radošā drosme un spēja nepakļauties priekšrakstiem nostabilizējusi viņu vietu ne tikai Latvijas, bet arī pasaules kino laukā. Programmā iekļauta latviešu animācijas superzvaigzne Signe Baumane, kuras Pupu mizas par seksu / Teat Beat of Sex (2007) tolaik Latvijai būtu bijusi pārāk feministiska; eksperimentālā kino leģenda Daina Krūmiņš ar divām filmām, kas ir tik trakas, ka tās jāredz, lai noticētu; Anete Melece ar pasauli apceļojušo un festivālus satricinājušo Kiosku (2013), Anitas Brūveres studiju filma Zivspuika / Fishboy (2018) un Rasas Strautmanes Dinozauru kalns / Гора динозавров (1967) – dziļos padomjlaikos Maskavā veidota animācija, kas nopelnīja autorei disidentes slavu un diemžēl saglabā savu aktualitāti arī mūsdienās, sevišķi tieši tagad, šajā ģeopolitiskajā situācijā.
Maijā ar prieku uz Latvijas lielajiem ekrāniem vēlreiz sagaidīsim somu kinozvaigzni, savādnieku Teuvo Tulio. Kopš viņa vārda skaļākas izskanēšanas pagājuši apaļi desmit gadi – tad iznāca režisores un rakstnieces Kristīnes Želves dokumentālā filma Fedja (2012), ar kuras palīdzību Latgalē dzimušais Tulio jeb Teodors Tugajs ieguva savu vietu Latvijas kinoskatītāja apziņā. Kaut gan ievērību viņš izpelnījās kā aktieris savas neparastās ārienes dēļ, Fedja ir uzņēmis ļoti daudz filmu kā režisors. Viņa darbi savam laikmetam neatbilstoši un neslēpti pievēršas sieviešu vienlīdzības jautājumam, dzimumu stereotipiem, novecojušiem pieņēmumiem un citām robežām, kuras sievietēm it kā būtu jāievēro. Izteiktākais motīvs Tulio filmās ir netaisnību un sliktas izturēšanās smagums, kura dēļ tikla, godīga lauku meitene spiesta dzīvot nežēlīgajā pilsētā un pievērsties prostitūtas arodam. Šāds sižets ir arī 18. maija seansam izvēlētajā filmā Mīlestības krusts / Rakkauden risti (1946), kam ievadvārdus par somu melodrāmu meistaru teiks, protams, Kristīne Želve.
Par noslēguma filmu es labprāt uzrakstītu vēl tikpat garu rindkopu, tāpēc turēt muti pārsteiguma vārdā nav īpaši viegli. Tas, ko es drīkstu atklāt, ir norises vieta un laiks – 15. jūnijā brīvdabas kinoteātrī Splendid Garden gaidāms ne seanss, bet vesels notikums, un es garantēju, ka filmai piestāvēs kokteiļi un tumsas iestāšanās.
Uz tikšanos kinozālē! Un laipni lūgti mājās.
Rīgas Kino muzeja lektorija Tas, ko tu nedrīksti nezināt XVII programma:
6.04. Klusuma tornis / Der Turm des Schweigens (1925), rež. Johanness Gūters, Veimāras republika. Ievadvārdi: Dāvis Sīmanis
20.04. Zudušo dvēseļu pilsēta / Stadt Der Verlorenen Seelen (1983), rež. Roza fon Praunheims, Vācija. Ievadvārdi: Žulijens Nuhums Kulibali
3.05. Animācijas īsfilmu izlase. Ievadvārdi: Anna Zača
18.05. Mīlestības krusts / Rakkauden risti (1946), rež. Teuvo Tulio, Somija. Ievadvārdi: Kristīne Želve
1.06. Svešinieks trešajā stāvā / Stranger on the Third Floor (1940), rež. Boriss Ingsters, ASV. Ievadvārdi: Dita Rietuma
15.06. Pārsteiguma seanss brīvdabas kinoteātrī Splendid Garden
