KINO Raksti

Pilsētas un kino. Jāņa Streiča Rīga.

11.08.2016

Šogad Rīgas svētku tēma ir kino, svinot to, cik dažādos veidos un ceļos ir savijušās Rīgas un kinematogrāfa attiecības. Šī tēma LKA Rīgas Kino muzejam ir tuva, ņemot vērā, ka jau vairākus gadus notiek intensīvs darbs pie Rīgas kino kartes – tas ir nebeidzams process, lai iemūžinātu, dokumentētu un veidotu pamatu Rīgas un kino attiecību padziļinātai izpratnei.

Jau vairākus gadus Rīgas kino karte ir atrodama muzeja mājaslapā, un kopš pagājušā gada vasaras ir pieejama arī drukātā karte divās versijās: latviešu un angļu valodā un latviešu un krievu valodā.

Šāda veida karte veic vairākas funkcijas. Pirmkārt, tā palīdz paskatīties uz pilsētu ar citām acīm – vietas, kurām ikdienā ej garām un pat nepamani, tomēr var kļūt par kino uzņemšanas laukumu, pārtopot par kaut ko maģisku un noslēpumainu. Otrkārt, kino karte palīdz paskatīties uz filmām no citas puses – kino nerodas nekurienes vidū, un katra izvēlētā filmēšanas vieta atstāj savu iespaidu uz filmu.

Šīs kartes, it sevišķi drukātā Rīgas kino karte, funkcionē arī kā īss ieskats Latvijas kino vēsturē,

jo, lai arī to reizēm negribas atzīt, kino ir dziļi un pamatīgi saistīts ar lielpilsētām, līdz ar to arī pasaules kino klāstā liela daļa svarīgāko filmu notiek tieši lielpilsētās. Rīgas kino karte ir šķietami nebeidzams process, jo Rīgu turpina filmēt un Rīga turpina filmēties, turklāt reizēm atrodam pagātnē arvien jaunas filmas, kas uzņemtas Rīgā, tāpēc šis izpētes process tuvākajos gados vēl noteikti nebeigsies.

Jāņa Streiča Rīga

Streiča Rīga

Svinot kinorežisora Jāņa Streiča 80. jubileju, šogad Rīgas svētkos Kino muzejs turpina jau iesākto darbu Rīgas un kino saistību pētīšanā, pavēršot palielināmo stiklu tieši Streiča filmu virzienā. Režisors, kurš mums devis smalkus, reizēm traģiskus, reizēm bezgala komiskus dažādas vides un laika attēlojumus, ir vairāk asociējams ar Latgali un laukiem, līdz ar to Jāņa Streiča Rīgai nav skaidri definēta izskata, nav tūlītēju asociāciju, kā tas ir, piemēram, runājot par Aloiza Brenča un Rolanda Kalniņa Rīgu.

Un tomēr esam atraduši sešas filmas, kas kalpo kā izpētes objekts, lai saprastu režisora Jāņa Streiča attiecības ar Rīgu. Kartē iekļautas filmas Kapteiņa Enriko pulkstenis (1967, režisēta tandēmā ar Ēriku Lāci), Meistars (1976), Teātris (1978), Atcerēties vai aizmirst (1981), Likteņdzirnas (1997) un Rudens rozes (2004). Katra no šīm filmām attiecības ar pilsētu risina atšķirīgā veidā, un katrā filmā Rīgai ir cita nozīme.

Filmas "Kapteiņa Enriko pulkstenis" uzņemšanā. Foto: Nikolajs Jansons

Piemēram, filmā Kapteiņa Enriko pulkstenis Rīga ir varena ostas pilsēta. Pulkstenis, ko pazaudējis kāds pilsētā iebraucis jūrnieks, nokļūst pie Tomiņa, maza un žiperīga puikas, kurš tomēr nepakļaujas drauga – kontrabandista spiedienam pulksteni pārdot un tādējādi nopelnīt naudu (starp citu – kinoaparātam!), bet grib rīkoties pareizi, proti, atdot pulksteni tā īstenajam īpašniekam. Rīga filmā parādās kā kontrabandistu, afēristu un jūrnieku pilsēta, tā ir piedzīvojumiem bagāta vide, kas tomēr ir pietiekami nevainīga un tīra, jo filmā liela loma bērnu pulciņam. Interesanti, ka tieši šīs filmas ostas skati ir uzņemti Ventspilī (tur osta vairāk izskatās pēc ostas), taču Rīgu filmā iezīmē Vecrīga, AB dambis, Centrāltirgus un Spīķeri, kā arī Mežaparks, kur dzīvo Ulda Pūcīša tēlotais profesors un zēni cenšas noķert abus zagļus.

Filma Meistars no 1976. gada jau iezīmē citu ainu – šī Rīga ir darbaļaužu pilsēta. Tajā redzamas ielas, darbaļaužu pieticīgās kafejnīcas, pārpildīts sabiedriskais transports, komunālie dzīvokļi un intensīvā pagalmu dzīve. Šī ir pilsēta, kurā galvenais ir darbs, bet atpūta un prieks rodami ārpus pilsētas, piemēram, darba kolektīva izbraucienā uz laukiem. Starp citu, līdzīgu pilsētas ainu iezīmē arī krietni vēlākā filma Likteņdzirnas, kur Rīga redzama tikai epizodiski, jo pilsēta ir vieta, no kurienes galvenajiem varoņiem jāaizbēg, lai varētu izvairīties no darbu un saistību gūzmas, kas jau kļuvusi nepatīkama. Likteņdzirnas ir filma, kas turpina Meistara aizsākto domu par pilsētu kā kaut ko traucējošu, kaut ko, kas ierobežo attīstību, nevis to veicina, un tāpēc tā jāpamet. Var teikt, ka šāda pieeja atšķir Streiča Rīgu no citu latviešu kino autoru Rīgas versijām – piemēram, Rolandam Kalniņam Rīga mēdz būt iespēju pilsēta, savukārt Leonīdu Leimani ļoti interesē Rīgas vēsture, tās vecpilsēta un kontrasts starp turīgajiem iedzīvotāju slāņiem un nabadzīgajiem rīdziniekiem, lai uz šī fona risinātu cilvēcības un mīlestības tēmas.

Kadrs no filmas "Meistars"

Pilsēta neitralizē

Streičam Rīga ir tāds spēks, kas velk pie zemes, nevis ceļ debesīs. Zināmā veidā izmaiņas šajā skatījumā var redzēt filmā Teātris, kur darbība nemaz nenotiek Rīgā, bet 20. gadsimta pirmās puses Londonā. Un tomēr var atpazīt Rīgas ielas un ielu stūrus, var atpazīt teātrus, uz kuru skatuvēm Džūlija Lamberta pierāda savu talantu, var atpazīt tumšās, bruģētās ieliņas, pa kurām Džūlija iet pie sava mīļākā, jaunā Toma. Rīga, kas nemaz nav Rīga, Džūlijai Lambertei nodrošina nepieciešamo anonimitāti, kas viņai nepieciešama, kad pašai sāk likties – viņa nemaz vairs nav sieviete, viņa ir tikai slavena aktrise, un vienīgais, kas cilvēkus interesē, ir viņas talants. Šī anonīmā pilsēta ir vieta, kur Džūlija dodas meklēt glābiņu no tā, cik pašas dzīve ir kļuvusi publiska.

Līdzīgu domu turpina filma Rudens rozes, kas tapusi jau krietni vēlāk – 2004. gadā. Tā ir filma par Astru un viņas vīru Vītolu, kuru attiecības jau praktiski beigušās, un Astra iemīlas viņu bijušajā šoferī. Rudens rozes arī atklāj pilsētu kā vietu, kas nodrošina anonimitāti – ar savu jauno mīļoto Astra iet tikties uz pilsētu, kur viņi pastaigājas pa centru, dzer kafiju kanālmalā un bauda viens otra sabiedrību ārpus mājinieku redzesloka.

Kadrs no filmas "Rudens rozes"

Taču nenoliedzami vissarežģītākā loma pilsētai ir filmā Atcerēties vai aizmirst. Šis ārkārtīgi komplicētais stāsts par nejaušu kļūdu, kas izmaina divu ģimeņu likteņus uz visu atlikušo mūžu, ir izkaisīts pa visu pilsētu, un šīs vietas savstarpēji saista arī ainas, kur dzirdama Ņinas mierīgā balss – viņa pati sev iegalvo, ka nepieciešams nomierināties. Tieši šīs ainas ar Ņinas tekstu aizkadrā šķiet kā atslēga Rīgas attēlojumam filmā Atcerēties vai aizmirst – pilsēta ar savu saprotamo kārtību ir stabila vērtība Ņinas dzīvē, kas nu jau ir apgriezusies kājām gaisā. Pilsēta ir mierīga, un pilsēta ir saprotama, atšķirībā no viņas iekšējā stāvokļa.

Pilsētu pētniecība citur

Jāņa Streiča Rīgas kinokarte ir pirmais Rīgas Kino muzeja mēģinājums sasaistīt pilsētu ar konkrētu režisoru, un mēs šo virzienu plānojam turpināt, pievēršoties arī citu režisoru radošajai darbībai. Pilsētas un kino attiecību pētīšana kļuvusi par svarīgu kino teorijas pētniecības virzienu, un arī Rīgas Kino muzejs tajā turpinās iesaistīties, piemēram, apskatot dažādu pilsētu attēlojumu šāgada kino lektorijā Tas, ko tu nedrīksti nezināt XII, kas sāksies 2016. gada ziemā.

Šāda veida kartes veido arī citur pasaulē, un katra tāda pilsētas kino karte palīdz arvien smalkāk saprast šīs dažādās attiecības starp reālu telpu un tās reprezentāciju.

Kā dažus no piemēriem var minēt BFI izveidoto mājaslapu Britain On Film, kur var ne tikai redzēt uzņemšanas vietas, bet arī noskatīties materiālus no šīm filmām – iespējas šādām kartēm ir bezgalīgas, ja to attīstību nebremzē nesakārtoti autortiesību jautājumi.

Savu versiju piedāvā arī Edinburga, un šīs kartes ir gan personalizējamas, gan pieejamas lejupielādei.

Krietni abstraktāka un izklaidējošāka versija ir pieejama interneta veikalā Dorothy – tur iespējams iegādāties fiktīvas pilsētas karti, kurā atzīmētas slavenas, Rietumu kino vēsturē nozīmīgas filmas un to iztēlotā telpiskā saistība vienai ar otru. Karte veidota pēc Losandželosas plāna, taču kļuvusi krietni abstraktāka, attālinoties no realitātes atspoguļojuma un kļūstot par stilizētu telpu.

Jāņa Streiča Rīgas kino karte no 12. augusta ir bez maksas pieejama Rīgas Kino muzejā un Rīgas svētku informācijas centros, savukārt padziļinātu pilsētas un kino pētniecību iesaku sākt ar Deivida Klārka (David B. Clarke) grāmatas The Cinematic City iepazīšanu.

Agnese Logina, LKA Rīgas Kino muzeja kuratore

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!




Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan