28. novembrī sākas Rīgas Starptautiskais filmu festivāls 2ANNAS, kura tematiskās skates šogad būs par un ap autsaideriem – minoritātēm, sava ceļa meklētājiem, dīvaiņiem un tiem, kuri bieži pie vārda netiek. Festivāla programmas direktore, kinorežisore Astra Zoldnere raksta par “autsaideriem starp autsaideriem” – vidēja garuma filmām – šajā festivālā un vispār.
Zīmīgi, ka arī festivāls 2ANNAS visus divdesmit divus pastāvēšanas gadus ir bijis autsaiders Latvijas kino telpā, fokusējoties uz mazāk populāro, bet ne mazāk kvalitatīvo īsfilmu formātu. 2015. gadā mēs festivālā 2ANNAS izlēmām rīkot speciālu konkursu vidēja garuma filmām, kuras uzdrošinos nodēvēt par “īstajiem kino autsaideriem” – par tām lielākoties neviens neko nav dzirdējis, festivāli tās nereti atstāj novārtā, bet kino veidotājam jābūt patiesam nonkonformistam, lai izvēlētos veidot tik sarežģīti definējamu un grūti izplatāmu darbu.
Haoss definīcijās
Filmu nozarē šobrīd nepastāv skaidra īsfilmas, vidēja garuma filmas un pilnmetrāžas definīcija. Pašos kino aizsākumos visas filmas bija īsfilmas un tika uzņemtas uz viena vai diviem filmu ruļļiem. Tikai ap 1920. gadu sāka attīstīties dažādi filmu veidi, nošķirot komēdijas no ziņu klipiem un pilnmetrāžas no īsfilmām. Arī pašlaik kinofestivālu pārstāvjiem, filmu teorētiķiem un producentiem ir atšķirīgi uzskati par maksimālo īsfilmas garumu, tāpēc katrs festivāls definē pats, kas tam ir īsfilma un kas – pilnmetrāža. Lielākoties par īsfilmu tiek uzskatīta filma, kura nav garāka par 30 minūtēm, tomēr Berlīnes starptautiskais īsfilmu festivāls Interfilm nepieņem filmas, kas ir garākas par 20 minūtēm, savukārt Latvijas Nacionālais kinofestivāls Lielais Kristaps pie īsmetrāžām pieskaita visas filmas, kuras nav garākas par 50 minūtēm.
Savukārt vidēja garuma filmas visbiežāk festivāli vispār nenošķir – viss, kas neiekļaujas īsfilmas vai pilnmetrāžas kategorijā, tiek ignorēts.
Festivāla 2ANNAS komanda par vidēja garuma filmām uzskata darbus, kuru garums ir no 30 - 60 minūtēm, un ir pārliecināta, ka šie kino autsaideri pelnījuši izvērtēšanu atsevišķā konkursā.
Internetam par garu, seansam par īsu
Latvijas īsfilmu veidotāji bieži sūdzas par savu filmu grūto izplatīšanu, mēģinot aktualizēt ideju par mazās filmas rādīšanu pirms pilnmetrāžas seansa. Dažas veiksmīgas iniciatīvas ir rezultējušās vairākos seansos, bet diemžēl atkal apdzisušas, nekļūstot par sistemātisku īsfilmu izplatīšanas paņēmienu.
Manuprāt, nevajadzētu par zemu novērtēt kinofestivālu vidi, kurā īsfilmas, atšķirībā no vidēja garuma filmām, parasti tomēr netiek aizmirstas. Veiksmīga īsfilma apceļo desmitiem un retos gadījumos pat simtiem kinofestivālu, atrodot ieinteresētu auditoriju. Un, kaut arī tumšā kinozāle un milzīgais ekrāns piedāvā neaizmirstamu maģiju, nevajadzētu aizmirst, ka pasaulē apkārt ir daudzi citi, mazāki ekrāni.
Iespējams, ar laiku īsfilmas pat izkonkurēs pilnmetrāžu, jo cilvēki savos datoru, telefonu un planšetu logos bieži vēlas ātri iegūt informāciju vai spilgtu iespaidu, nevis stundām koncentrēties uz ko vienu.
Savukārt vidēja garuma filmām ir daudz mazāk iespēju tikt redzētām. Netam par garu, kinoteātriem par īsu, festivālus nez kāpēc neinteresē.
Protams, ir daži festivāli, kuri, līdzīgi kā 2ANNAS, interesējas par šiem kino autsaideriem, tomēr to ir salīdzinoši maz. Izņēmums ir dokumentālās filmas, kuras (biežāk kā ne-pilnmetrāžas spēlfilmas vai animācijas) piesaistītas TV kanāliem, un tradicionālais TV dokumentālo filmu formāts ir 26 un 52 minūtes. Arī dokumentālo filmu festivāli biežāk speciāli izceļ un izrāda vidēja garuma filmas.
Ideālistisks uzstādījums
Festivāla 2ANNAS komandas vēlmi izrādīt vidēja garuma filmas var nodēvēt par ideālistisku – mēs, festivāla pārstāvji, cienām māksliniecisko brīvību un esam pārliecināti, ka stāsts pats diktē filmas garumu – ja tas iekļaujas 45 minūtēs, tad tas nav speciāli jāsaspiež vai jāizvelk garāks.
Diemžēl, skatoties šogad festivālam pieteiktās vidējā garuma filmas, uzreiz sapratām, ka lielākā daļa no tām mierīgi varēja būt īsfilmas. Bieži radās iespaids, ka filmas veidotāji uztaisījuši pirmo montāžas versiju un apstājušies, nesaprotot – lai filma darbotos, tā lielākoties jāpārmontē trīs līdz desmit reizes. Pārāk liela pieķeršanās skaistām ainām traucē stāstam kopumā, un filmas, kuru režisori nav spējuši sekot idejai kill your darlings, nežēlīgi ātri izlido priekšatlasē.
Otrais izaicinājums festivāla atlases komandai – iesniegto filmu līdzība. Divas trešdaļas no pieteiktajiem darbiem bija dokumentālās filmas - bieži labas, interesantas, pat skaistas, bet 2ANNĀM pārāk tradicionālas. Mēs meklējam oriģinālus un izaicinošus darbus, kas izceļas ar neordināriem risinājumiem vai spēcīgiem, sociāli aktīviem pieteikumiem.
Līdzīga aina bija arī spēlfilmās, kuru veidotāji pārsvarā tās nogriezuši precīzi trīsdesmitajā minūtē, apzinoties, ka garāki darbi nekvalificēsies lielākajai daļai īsfilmu festivālu.
Pavisam reta parādība vidēja garuma filmu spektrā ir animācija. Šo darbu režisori sākotnēji var precīzāk izkalkulēt filmas garumu un smagi strādā pie katras sekundes, tāpēc visdrīzāk neriskē radīt savdabīga formāta darbus, kurus redzēs salīdzinoši neliela auditorija.
Piecas labākās
Izurbjoties cauri visām 436 iesniegtajām filmām, festivāla 2ANNAS atlases komanda atrada piecus darbus, kuri šogad lepni pārstāvēs nestandarta filmu konkursu. Mēs vadījāmies pēc konkrētiem kritērijiem – filmām jābūt kvalitatīvām, formāli un saturiski oriģinālām vai aktuālām, tās nedrīkst būt pārlieku izstieptas un garlaicīgas. Ļoti svarīgi, lai darbi cits no cita atšķirtos un kopā veidotu daudzšķautņainu programmu.
Īpašs prieks, ka šogad pirmo reizi 2ANNU vidēja garuma konkursā iekļauta animācijas filma. Režisores Anaīsas Kauras / Anaïs Caura Vīrieša sievietes gadījums / The Man Woman Case (Francija) sākotnēji veidota kā desmit interneta sērijas, bet lieliski transformējusies par vidēja garuma filmu. Trilleris balstīts uz patiesiem notikumiem, kad Sidnejā 1920. gadā kāds vīrietis bēg no policijas, kas viņu apsūdz sievas sadedzināšanā. Jautājums, vai viņš ir slepkava, diezgan drīz pārtop par jautājumu, vai viņa ir slepkava. Vizuāli stilīgā filma atgādina melnbaltu grafisko noveli, kuru gaumīgi papildina krāsaini efekti.
Vidēja garuma programmā iekļautas arī divas dokumentālās filmas. Melnbaltā darba Valentīna (rež. Maksimiliāns Feldmans / Maximilian Feldmann, Vācija) centrā ir harizmātiska, jauna romu meitene, kura kopā ar ģimeni dzīvo graustā. Bērnišķīgi naivie, bet sirsnīgie meitenes stāsti un dzīves vērojumi vedina skatītāju just līdzi klejojošajai varonei, kura ubago uz ielām un sapņo par māsu atgriešanos no patversmes.
Nīderlandes režisore Tesa Luīza Pope / Tessa Louise Pope pati ir viena no savas pusstundas garās filmas galvenajām varonēm. Problēmu izcelsme / The Origin of Trouble (Nīderlande) eleganti pierāda, ka ar vienkāršiem līdzekļiem var radīt efektīvu kinodarbu - filmas centrālo kodolu veido atklātas, humoristiskas un provokatīvas intervijas ar režisores tēvu, māti un patēvu.
Arhīva materiāli palīdz salikt kopā visus puzles gabaliņus, atklājot stāstu par izjukušu ģimeni, sarežģītām attiecībām ar tēvu un mēģinājumiem mainīt to, kas nogājis greizi. Esmu pārliecināta – gandrīz katrā ģimenē ir kāds filmas vērts stāsts, jābūt tikai drosmei to izstāstīt un idejai, kā to transformēt vizuālā darbā.
Īsfilmas var ātri reaģēt uz aktuāliem notikumiem – režisores Floras Vandermūlenas / Floor van der Meulen spēlfilma Trimdā / In Vrijheid (Nīderlande) ir emocionāli spraigs stāsts par māti, kuras dēls devies uz Sīriju, lai karotu kopā ar Islāma valsti. Filmas pluss ir labā aktierspēle un jaudīgā izpēte – redzams, ka scenārists iedziļinājies situācijā un atklāj skatītājam interesantas detaļas, piemēram, par anonīmām atbalsta grupām vecākiem, kuru dēli karo Sīrijā.
Krāšņā kino spektra aprakstu noslēdzu ar programmas eksperimentālo spēlfilmu Limbo (rež. Konstantīna Kotzamani, Grieķija), kura paredzēta izsmalcināta kino gardēžiem. Filmas sinopse uzrakstīta poētiski: "Leopardiem jāguļ ar kazām. Vilkiem jādzīvo ar jēriem. Un jauns zēns viņus vadīs."
Arī pats kinodarbs ir kā vizuāli spirituāls dzejolis, kurā, bērnu čukstiem skanot, skatītājs tiek lutināts ar estetizētiem kadriem par cilvēka saistību ar dabu, Dievu, nāvi un netveramo.
