KINO Raksti

Klasika un laikmetīgais latviešu šausmu kino

25.05.2018

Šosezon noslēdzošā raidījuma tēma - šausmu filmas, piedāvājot atskatu uz 50 gadus senu pagātni, 1968. gadu, kad kino pasauli satricināja divas pavisam atšķirīgas, bet vienlīdz stindzinoši baisas filmas - Džordža Romero “Dzīvo miroņu nakts”, kas aizsāka zombiju slavas ēru kino, un Romana Poļanska filma “Rozmarijas bērns” ar Miju Ferovu un Džonu Kasavītesu galvenajās lomās, kas modināja skatītājos visiracionālākās šausmas, turot tos, tāpat kā galveno varoni Rozmariju neziņā par notiekošo.

Pavisam klusa ir latviešu šausmu kino tradīcija. Par pirmo klasisko šausmu filmu dēvējama 1992. gada Vasilija Masa filma “Zirneklis”, ar pavisam jauniņo aktrisi Aurēliju Anužīti galvenajā lomā. Un tikai pēc vairāk kā divdesmit gadiem, pavadītiem bez šausmām un drebuļiem - 2014. gadā tapa uzreiz divas filmas, kura katra savādāk biedēja skatītājus - Aika Karapetjana pilnmetrāžas spēlfilma “M.O.Ž.”, kas bija veidota žanra labākajās tradīcijās, dāsni līstot asinīm un skanot kliedzieniem, savukārt Laura Ābeles un Raita Ābeles īsfilma “Kastrāts kuilis” šokēja skatītājus ar negaidītu notikumu pavērsienu tikai īsi pirms filmas beigām. “M.O.Ž.” tika pirmizrādīta prestižajā Monreālas Starptautiskajā Fantāzijas filmu festivālā, kam sekoja veiksmīga kinofestivālu turneja, kā arī atzinība starptautisko žanra filmu cienītāju lokā. Savukārt "Kastrāts kuilis” ieguva Grand Prix Tamperes starptautiskajā īsfilmu festivālā, kā arī tika virzīta uz ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars", pretendējot uz uzvaru nominācijā "Labākā īsfilma".

Uz sarunu par šausmu kino klasiku, kā arī laikmetīgo latviešu šausmu kino un saviem jaunākajiem projektiem aicināti filmu “M.O.Ž.” un “Pirmdzimtais” režisors Aiks Karapetjans un viens no no filmu “Kastrāts Kuilis” un “Baltu ciltis” režisoriem Raitis Ābele. [kr}


Visi raidījumi vienuviet - Latvijas radio arhīvā

Raksta foto: fragments no "Night of the Living Dead" publicitātes materiāliem

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!




Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan