KINO Raksti

Kā glābt laba kino nākotni

09.09.2018

Vislielākos draudus Eiropas kino nākotnei rada gadsimtu mijā dzimušo jauniešu intereses trūkums, tikai aiz „tūkstošgades bērniem” seko Holivudas un pirātisma draudi – tā secināts organizācijas „Europa Cinemas” pētījumā. Viens no risinājumiem – audzināt nākamo kinoskatītāju paaudzi, jau kopš bērnudārza vecuma piedāvājot kvalitatīva kino apmeklējumu kā izglītojošu un patīkamu pieredzi, turklāt respektējot faktu, ka mūsdienās bērni ir līdztiesīgas personības un aktīvi piedalās ģimenes lēmumu pieņemšanā. Šādu ceļu iet kinoteātris "Kino Bize", organizējot regulārus Bērnu rītus, kuru sezona atsākas 9. septembrī.

Raksts balstīts
kinoteātra Kino Bize programmu vadītājas Paulas Bērziņas
bakalaura darbā, absolvējot Latvijas Kultūras akadēmiju
apakšprogrammā Audiovizuālā un skatuves māksla un producēšana.

1992. gadā dibinātā organizācija Europa Cinemas ir pirmais kinoteātru tīkls, kurš koncentrējas uz Eiropas filmu izrādīšanu, - tā galvenais mērķis ir nodrošināt atbalstu kinoteātriem, kuri apņemas regulārajā repertuārā ietvert nozīmīgu skaitu Eiropā veidotu filmu, neskaitot nacionālo kinematogrāfiju. [[1]] No Latvijas šajā kinoteātru tīklā līdzdarbojas Kino Bize, K.Suns un Splendid Palace.

Ilgu laiku šī organizācija veltīja intensīvu uzmanību pēdējo desmit gadu laikā radītajām tehnoloģiskajām inovācijām, kurām bijusi nozīmīga loma pārejā uz digitālo kino; šis process ir prasījis ļoti daudz laika un enerģijas, tā, iespējams, aizēnojot citas iniciatīvas, tai skaitā auditorijas attīstīšanu. Šo problēmu jo īpaši uzsvēra Europa Cinemas prezidents Niko Simons, 2015. gada konferencē Prāgā atzīmējot, ka

līdz šim organizācijas dalībnieki ir bijuši aizņemti ar digitālo pāreju, tomēr beidzot būtu vērts uzsākt diskusijas un ideju ģenerēšanu par jaunu auditoriju pievēršanu Eiropas filmu kultūrai,

īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu piesaistei[[2]]. Krakovas kinoteātra Agrafka programmas vadītājs Bogdans Balički akcentē Niko Simona teikto, apgalvojot, ka bērnam ir būtiski kinoteātrī labi pavadīt laiku. Ja tā notiks, atgriešanās kinoteātrī kā pieaugušam filmu cienītājam pienāks agrāk vai vēlāk.[[3]]

Europa Cinemas ikgadēji veidotajā aptaujā noskaidrots, ka šobrīd kinoteātriem visbūtiskākās ir inovācijas bērnu un jauniešu auditorijas piesaistē (tā atbildējuši 47% respondentu), seko arī auditorijas izpētes nozīmīgums un izglītība. [[4]] Šajā aptaujā tika arī noskaidrots, ka vislielākos draudus Eiropas filmām rada tūkstošgadē dzimušo jauniešu intereses trūkums par kino (tā uzskata 75%), tikai aiz tūkstošgades bērniem seko Holivudas un pirātisma draudi. [[5]]

Uzmanību neprognozējamai auditorijai

Populārākās iniciatīvas bērnu un jauniešu piesaistē ir seansu rīkošana atsevišķām klasēm vai skolām, kinofestivāli jauniešu auditorijai un materiāli, kurus skolotāji var izmantot mācību procesā. Vērojams, ka krietni vairāk tiek organizēti kino pasākumi un seansi skolēniem, kuri ir vecāki par 10 gadiem, turklāt piedāvājums šai auditorijai ir salīdzinoši neregulārs.
Ģimenes bieži vien ir grūti piesaistāma un neprognozējama auditorija, tomēr Europa Cinemas cenšas aktualizēt šis mērķauditorijas piesaistīšanas nozīmi, katra gada beigās lūdzot iesniegt atskaites par bērnu un jauniešu auditorijas piesaistīšanas centieniem. Protams, kinoteātris ar vispārdomātāko un inovatīvāko pieeju gūst īpašu atzinību.

Kinoteātra Kino Bize pasākumi ģimenēm Bērnu rīti pozicionējas ar to, ka kultūras produkts tiek piedāvāts ar pievienoto vērtību – pēc kinoseansiem tiek organizētas arī radošās darbnīcas.

Kinoteātris ir arī idejas iniciators un funkcionē ne tikai kā izrādīšanas vieta, bet pats organizē šos bērnu pasākumus. Šo ciklu var salīdzināt ar kinoteātra Kino Citadele piedāvājumu, tur ilglaicīgi tiek veidoti pasākumi ģimenēm ar tādu pašu nosaukumu – Bērnu rīti; kinoteātrī Kino Bize šādi Bērnu rīti norisinās katru otro svētdienu, savukārt Kino Citadele tos organizē reizi mēnesī. Taču Kino Citadele atšķiras ar fokusēšanos uz izklaidi, tur galvenais mērķis ir izrādīt jaunākās bērnu kulta filmas, veidojot tām papildu reklāmas pasākumus, kamēr Kino Bize koncentrējas uz pašu mazāko skatītāju izglītošanu.

Kā iepriekš minēts, Kino Bize ir ne tikai demonstrēšanas un pasākumu norises vieta, bet arī ideju realizētāji. Citi art house kinoteātri gan paši organizē kino pasākumus bērniem un jauniešiem, gan dažkārt uztic to kādai trešajai pusei vai kļūst par norises vietu, izīrējot telpas. Kinoteātris K.Suns mēdz piedāvāt bezmaksas kinoseansus ģimenēm, visbiežāk tie koncentrēti svētku dienās un brīvdienās – Ziemassvētkos, Lieldienās u.tml. Savukārt Splendid Palace telpās bieži notiek trešās puses rīkoti pasākumi – piemēram, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Kids Weekend, kas šogad gaidāms 20.-21. oktobrī.

Lielākoties visas kultūras iestādes, teātri, kinoteātri u.c. piedāvā iespēju organizēt pasākumus klasēm. Taču nupat sāk darboties vēl viena izceļama iniciatīva – Latvijas skolas soma, kas paredz ikvienam valsts skolēnam nodrošināt iespējas izzināt un klātienē pieredzēt Latvijas kultūras un dabas vērtības. Apzinot kultūras organizācijas un noskaidrojot to piedāvājumus bērniem atšķirīgās vecuma grupās, ir izveidots plašs piedāvājumu saraksts trim vecuma grupām: 1.–4. klasei, 5.–9. klasei un 10.–12. klasei.

Tomēr joprojām aktuāla ir problēma par kultūras pasākumu pieejamību reģionos, to pierāda arī Agneses Hermanes veiktās intervijas ar bērnu vecākiem.

“Kultūras piedāvājums ārpus Rīgas ir ļoti mazs, it sevišķi bērniem vecumā līdz 7 gadiem - tādi pasākumi notiek pārsvarā tikai bērnudārzos.

Šad tad ir kādas viesizrādes, bet tās nav paredzētas ļoti maziem bērniem. Pagastā kultūras piedāvājumu veido izrādes, cirks bērniem, amatieru kolektīvu koncerti, bet profesionālās mākslas praktiski nav. Ik pa laikam gadās kāds augstvērtīgs pasākums, taču to ir par maz.” [[6]]

Kultūra – astoņas reizes gadā

2017. gada sākumā publiskots biedrības Culturelab pētījums, kas veikts sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, analizējot Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņu un līdzdalību kultūras aktivitātēs, fiksējot kultūras auditorijas izmaiņas pēdējo gadu laikā un iezīmējot nākotnes izaicinājumus.

Noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi kultūras patērētāji – 2016. gadā tikai 5% iedzīvotāju nebija piedalījušies nekādās kultūras aktivitātēs.

Pēdējo desmit gadu laikā vispār kultūrā neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir neliels, vien 4% 2007. gadā un 7% 2014. gadā. Kultūras patēriņā aktīvākas sociāli demogrāfiskās grupas ir – sievietes; 15 līdz 24 gadus vecie; augstāko izglītību ieguvušie; tie, kuriem ienākumi ir virs 600 EUR, un tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni [[7]].

Taču nevar apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji būtu regulāri kultūras pasākumu apmeklētāji.[[8]"]] Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gada laikā piedalās astoņās kultūras aktivitātēs, ieskaitot televīzijas skatīšanos un kultūras izdevumu lasīšanu. Turklāt tikai 12% iedzīvotāju apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā kultūras pasākumu apmeklēšanas biežums ir palielinājies. 40% novērtējuši, ka pasākumus apmeklē tikpat bieži, cik pirms trīs gadiem, bet 42% - ka apmeklējumu biežums ir samazinājies.
Tas liek secināt, ka kopumā iedzīvotāju aktivitāte kultūras patēriņā samazinās [[9]], lai gan dažām aktivitātēm vērojams iesaistīto iedzīvotāju pieaugums, piemēram, muzejiem (+11%), atrakciju un izklaides parkiem (+4%), kinoteātriem un brīvdabas kinoseansiem (+3%), kā arī populārās mūzikas koncertiem (+2%). Mazliet krities teātra, operas un baleta, kā arī bērnu pasākumu apmeklējums. [[10]]
Kino salīdzinoši ar citām kultūras aktivitātēm tiek apmeklēts bieži, līdz pat piecām reizēm gadā, kamēr citās aktivitātēs iedzīvotāji iesaistās vienu vai divas reizes gadā.

Izteikti bieža kino apmeklēšana novērojama vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem (62% šīs vecuma grupas pārstāvju ir bijuši kino vismaz reizi gadā),

bet vairāk kino apmeklē arī tie, kuriem ienākumi pārsniedz 600 EUR mēnesī (50%). Tāpat bieži kino apmeklētāji ir tie, kuriem ir nepilngadīgi bērni (43%).

Kvalitāte tirgus apstākļos

Pasākumi, tai skaitā arī kultūras notikumi un tie, kas orientēti uz bērnu auditoriju vai ģimenēm ar bērniem, ir kļuvuši par preci, daudzu cilvēku uztverē tie pārvērtušies par komerciāliem pakalpojumiem. Tāpēc arvien lielāku nozīmi iegūst pasākuma komerciālie panākumi, kas tieši saistīti ar mārketinga instrumentu izmantošanu un konkurē ar konkrētā kultūras pasākuma saturisko un estētisko virsvērtību. [[11]] Līdz ar to kultūras pasākumiem mainās ne tikai funkcija sabiedrībā vai sociālajā sistēmā, bet arī kvalitāte; izmaiņas saistītas ar lielākās sabiedrības daļas pieprasījumu un kopējām tirgus ekonomikas tendencēm.

Pastāv kultūras institūcijas, kuras seko sabiedrības pieprasījumam, jo tas nodrošina garantētus ienākumus, taču ir arī daļa organizāciju, kas nodrošina saturu ar nemainīgu kvalitāti, neskatoties uz interesentu skaitu.

Lai organizācijas varētu ilgtermiņā atļauties koncentrēties uz kultūras piedāvājuma kvalitātes aspektiem, ir nepieciešama saistība ar atbalsta vai dotācijas sistēmu, kas ļauj šādam kultūras piedāvājumam izdzīvot esošās tirgus ekonomikas apstākļos. Tomēr šādas institūcijas ir mazākumā.

Pasaulē iezīmējas būtiska problēma, kura daļēji saistīta ar patērētāju paaudžu maiņu, tāpat arī ar kultūras pasākumu un izklaides pasākumu robežu saplūšanu. Nereti mūsdienās pat augsta līmeņa kultūra ir spiesta pielāgoties auditorijai, kura veidojusies no multikulturālas vides. Par labu piemēru kalpo dažāda veida art-house mākslas – agrāk tās attīstījušās no zemākajiem žanriem, taču mūsdienās novērojams tieši pretējs process, līmenis pazeminās un tās vienkāršojas.[[12]] Sabiedrībai ir jāmācās un jāsaprot, ka daudzveidība un atšķirīgais var kļūt par bagātināšanās, sapratnes un iespēju avotu, savukārt cilvēks, kurš skolojas, mācās no paša un citu pieredzes, attīstās, izprot pats sevi un atbilstoši šai izpratnei spriež par visu, ir dēvējams par domājošu personu.[[13]]

Kadrs no filmas "Mazais princis / The Little Prince" (2015), kas "Kino Bizes" Bērnu rītos tika demonstrēta 2017/2018. gada sezonā

Strādāt ar bērniem, nevis vecākiem

Pievēršoties kultūras pasākumu organizēšanai, jāmin, ka vislielākā uzmanība nepieciešama, tieši veidojot pasākumus ģimenēm ar bērniem – nedrīkst piemirst, ka tiem pēc iespējas jāveicina paliekoša un pozitīva pieredze. [[14]] Ģimenes pasākumu radīšana pieprasa vērīgumu, pieredzi, zināšanas par dažādiem bērnu vecumiem un psihofizioloģiskajām īpatnībām, arī piesardzību darbības laikā.

Ģimenes ar bērniem ir īpaša sabiedrības grupa. Sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Vecgrāve uzskata, ka bērni “savas emocionalitātes, nelielās pieredzes un izglītības trūkuma dēļ ir viegli manipulējami, viņiem ir grūti atšķirt melus no patiesības un kritiski izvērtēt apkārtējās pasaules īpatnības. Bērni ir neaizsargāti pieaugušo priekšā, tādēļ pieaugušajiem saskarsmē ar bērniem un domājot par tiem, jābūt divtik saprātīgiem.” [[15]]
Speciāliste uzsver, ka mūsdienu bērni ir kļuvuši par pieaugušo partneriem.

Kādreizējā sabiedrības modelī bērnam bija jābūt redzamam, bet ne dzirdamam; mūsdienās bērni atklāti pauž savu viedokli un piedalās dialogā ar pieaugušajiem, viņi ir aktīvas un līdztiesīgas personības,

kas rosīgi līdzdarbojas sociālajā un ekonomiskajā vidē. Bērni paši izvēlas sava brīvā laika pavadīšanas iespējas, aktīvi sniedz ieteikumus vecākiem un piedalās ģimenes lēmumu pieņemšanā. [[16]] Bērniem ir daudz lielāka pieeja informācijai, tāpēc tie var būt arī noteicošie par izvēli apmeklēt kādu pasākumu pēc to vizuālās identitātes vai citiem kritērijiem.

Nereti ģimenes kultūras pasākumu organizatori strādā tieši ar vecākiem, piemirstot, ka arī paši bērni piedalās apmeklējamo pasākumu izvēlē. Bērniem ir savas vēlmes, intereses un vajadzības, tie ir aktīvi patērētāji, kuri ir ne tikai izmērāmi kā tirgus segments, bet arī kā atšķirīga un nozīmīga kultūras grupa pati par sevi. [[17]] Kultūras pasākumi bērniem ir būtisks iespaidu un pieredzes gūšanas veids, tāpēc jebkura bērniem veltīta pasākuma mērķim vajadzētu tiekties attīstīt bērna emocionalitāti, paplašināt interešu loku, veicināt attieksmi pret apkārtējās dzīves norisēm, bagātināt ar dažādām pozitīvām pieredzēm. [[18]]

Kad sēdēt mierīgi, kad izteikties

Viena no ģimenes pasākumu organizācijas problēmām ir nerēķināšanās ar atšķirīgu vecuma grupu attīstības īpatnībām; citiem vārdiem sakot, trūkst atbilstoša piedāvājuma dažādām bērnu vecuma grupām.

Praktiskajā darbībā respektēt, zināt un izprast bērnu attīstības stadiju jeb vecumposmu īpatnības nav tikai izglītības iestāžu uzdevums.

Ņemt vērā faktorus, kuri nosaka bērna kā personības attīstību, ir jāspēj arī bērnu pasākumu organizatoriem.[[19]] Ideālā gadījumā kultūras organizācijām būtu jāveido pasākumi, kas atbilst dažādām vecuma grupām – pirmsskolas vecuma bērniem, pamatskolas vecumam, pusaudžiem un jauniešiem.[[20]] Organizatoriem vēlams arī ņemt vērā, ka pat viena vecuma bērni ir ļoti atšķirīgi. To nosaka viņu psihofizioloģiskās attīstības īpatnības, temperamenta un rakstura iezīmes, apkārtējās vides un ģimenes ietekme un daudzi citi faktori.[[21]] Šo iemeslu dēļ ģimenes pasākumu veidotājiem ir būtiski domāt par savu konkrēto auditoriju un atbilstoši tai pielāgot pasākuma ilgumu, kā arī darbības veidu maiņas piesātinātību.

Kultūras institūciju uzdevums ir radīt piedāvājumu pilnvērtīgai un daudzveidīgai brīvā laika pavadīšanai ģimenēm kopā ar bērniem. Taču šeit būtiska loma ir arī ģimenes sociālekonomiskajam stāvoklim un tam, vai pietiekami daudz uzmanības tiek veltīts brīvā laika saturīgai izmantošanai. Bērna smadzeņu kvalitatīvas attīstības nodrošināšanai viens no sociālās vides stimuliem ir tieši jaunu iespaidu gūšana, kas noteikti ir jāņem vērā gan bērnu vecākiem, gan arī bērnu kultūras pasākumu organizatoriem, tāpat šādiem pasākumiem ir socializējoša ietekme.[[22]]

Taču organizatoriem vajadzētu skaidri nošķirt, kuri ir kultūras pasākumi, kuri – izglītojošie, un kuri pasākumi var ietvert arī skatītāju līdzdalību. Savukārt ģimenēm ir svarīgi apmeklēt dažāda veida pasākumus, lai attiecīgi šo atšķirību varētu mācīt –

kad bērnam jāsēž mierīgi un jāvēro pasākums, kad var skaļi just līdzi un kad drīkst izteikt savu viedokli.[[23]"]]

Viens no galvenajiem organizēšanas kritērijiem, kas jāņem vērā arī bērnu vecākiem, kuri izdara izvēli par pasākuma apmeklēšanu, ir tāds, lai viss notiekošais būtu bērnam saistošs, interesants un emocionālo pārdzīvojumu rosinošs. Vecākiem, izvēloties konkrētus pasākumus, tomēr jāizvērtē sava bērna uzmanības un ieinteresētības potenciāls. [[24]]

Ko saprot trīsgadnieks

Kinoteātris Kino Bize atbalsta ideju, ka ir būtiski jau no mazotnes nodrošināt kino skatīšanās pieredzi kā audzināšanas sastāvdaļu, tas spēj veicināt attīstīt līdzpārdzīvojumu, izpratni un pasaules uztveri.

Pirmās un būtiskākās ievirzes psihē veidojas tieši pirmajos piecos dzīves gados, tāpēc, plānojot ģimenes pasākumus, jāatceras, ka nozīmīgākais posms tieši gaumes un personības attīstībai ir līdz skolas gaitu uzsākšanai.

Šajā laikā bērnos turpina veidoties uztveres shēmas, īpaši ir jāattīsta redzes uztvere, jāturpina pilnveidot krāsu uztvere. [[25]] Lai veicinātu šo attīstību, bērnus ir vērtīgi iepazīstināt ar dažāda satura un tehniku animācijas filmām.

Tāpat pirmsskolas vecumā attīstās arī parādību ilguma, ātruma un secības atspoguļojums. Bērni uz objektu koncentrējas tikai tik ilgi, kamēr ir interese, tāpēc par veiksmīgu izvēli var tapt īsfilmu seansi – pateicoties dažādajiem sižetiem un tēliem, interese par kinoekrānā redzamo var noturēties krietni ilgāk. Uzsākot skolas gaitas, bērniem attīstās uzmanības, atmiņas, iztēles, domāšanas un runas procesi. 1. klasē ir jādarbojas ar īpašiem līdzekļiem, lai pievērstu bērna uzmanību, to piesaistītu un noturētu; uzmanības noturīgums sāk parādīties tikai ap 10 gadu vecumu. Strādājot ar bērniem, jāpatur prātā, ka no 6 līdz 14 gadiem galvenokārt attīstās mehāniskā atmiņa, tas nozīmē to, ka informāciju vislabāk var iegaumēt, ja to atkārto vairākas reizes. [[26]]

Animācija ir viens no pirmajiem kinomākslas līdzekļiem, kas spēj ietekmēt bērna apziņu, tādēļ animācijas filmu veidotājiem jāņem vērā, kam un kādiem nolūkiem tās tiks paredzētas. Gan animācijas autoriem, gan bērnu kinopasākumu organizētājiem vēlams pārzināt vecumposmu raksturīgākās īpatnības, interešu lokus, rakstura iezīmes un estētiskās izpratnes. Filmas sižeta informācijas uztveršana gan ir atkarīga tikai un vienīgi no katra bērna individuāli – ja audiovizuālā materiāla saturs nav atbilstošs bērna pieredzei, tiks kavēta gan sižetiskā uztvere, gan iejušanās personāžu tēlos. [[27]]
Vecākiem tiek ieteikts, ka bērnam pēc audiovizuālā materiāla noskatīšanās nepieciešams dot mazliet laika, lai viņš pats redzēto varētu apstrādāt, izbaudīt emocijas, pārbaudīt iegūtās zināšanas praksē un attīstīt risināšanas spējas. Šī laika ilgums ir atkarīgs gan no katra bērna paša, gan arī no tā, kādā mērā redzētais viņu ir emocionāli ietekmējis. Vajadzētu izvairīties no tūlītējas bērna izvaicāšanas, ieteicams nogaidīt, kamēr bērns pats ierosina sarunu par redzēto, un tad obligāti nepieciešams ieklausīties un arī neslēpt savas domas. [[28]]

Izglītojošā puse bērnu kino pasākumos noteikti ir svarīga, taču būtiski paturēt prātā arī to, ka šādā veidā ģimenēm tiek piedāvāta iespēja ne tikai noskatīties filmas, bet arī attīstīt kinoteātra apmeklēšanas paradumu. Šāda pieredze var kļūt par aizraujošu piedzīvojumu ne tikai iepriekš neredzētā audiovizuālā satura dēļ, bet arī tāpēc, ka tā ir patīkama socializācija. [[29]] Ja šīs kinoteātra piedāvātās iespējas tiek apgūtas jau agrā bērnībā, pastāv lielāka varbūtība, ka tradīcija regulāri apmeklēt kinoteātri saglabāsies arī tad, kad mazais skatītājs izaugs.

Kadrs no filmas "Mumini Rivjērā / Muumit Rivieralla" (2014), Bērnu rītu iepriekšējās sezonas repertuārs

Jāņem vērā, ka ģimenei ir ļoti nozīmīga loma, bērnu pieradinot vai, gluži otrādi, nepieradinot pie kinoteātru apmeklēšanas – ļoti bieži cilvēkiem pirmais kino apmeklējums atmiņās palicis kā piedzīvojums kopā ar radiniekiem. Atkarībā no tā, kādi bijuši šie pirmie kinoteātra iespaidi, veidojas cilvēka attiecības ar kino arī vēlāk. Tas atkārtoti pierāda cilvēka formēšanās perioda ietekmi uz visu turpmāko dzīvi. [[30]]

Nauda būtu, bet „neinteresē”

Lai noskaidrotu ģimenes kultūras pasākumu apmeklētāju informētību un apmeklējuma tendences, tika izveidotas divas aptaujas. Vienu no tām izplatījām Kino Bizes sociālajos tīklos, otru lūdzām aizpildīt Bērnu rītu apmeklētājiem. Līdzīgi kā Culturelab veiktajā pētījumā, arī kinoteātra Kino Bize aptaujā 48% dalībnieku atbildēja, ka vislabprātāk starp kultūras pasākumiem izvēlas apmeklēt tieši kino, seko koncerti ar 24% un teātra izrādes ar 23%.

Uz jautājumu “Cik bieži jūs esat apmeklējis kinoteātri pēdējo 2 gadu laikā?” 46% atbildēja, ka vairāk kā reizi gadā, salīdzinoši augsta ir atbilde, ka vairākas reizes mēnesī (31%), tomēr 15% kinoteātri apmeklē ne biežāk kā reizi gadā.

Savukārt Bērnu rītu apmeklētāji aptaujā atklāja, ka kopā ar bērniem pēdējo divu gadu laikā visbiežāk apmeklējuši kino (tā atbildējuši 86% dalībnieku), pavisam tuvu tam ar 82% ir koncerti un teātris ar 77%. Izteikti mazāk minētas dejas izrādes, sporta spēles un citi pasākumi.

Kopējā bērnu pasākumu auditorija Latvijā ir salīdzinoši neliela, jo 31% mājsaimniecību veido tikai viena persona, 19% ir pāri bez bērniem, 3% - viens pieaugušais ar bērniem, 12% - pāris ar vienu vai diviem bērniem. [[31]]

Kino Bizes internetā veiktajā aptaujā atklājās, ka prioritātes nemainās atkarībā no tā vai pieaugušie apmeklē pasākumus vieni paši vai kopā ar bērniem, tomēr mainās to salīdzinošais nozīmīgums. Pieaugušajiem, apmeklējot kādu pasākumu, trīs nozīmīgākie faktori ir biļešu cenas (66%), pasākuma potenciālā kvalitāte (59%) un norises atrašanās vieta un laiks (52%). Savukārt, apmeklējot pasākumu kopā ar bērniem, par primāro kļūst pasākuma atrašanās vieta un laiks (67%), seko biļešu cenas (65%) un pasākuma potenciālā kvalitāte (39%).

Kadrs no filmas "Mumini Rivjērā"

2014. gada pētījumā vaicājot, kam tiktu veltīti finanšu līdzekļi, ja ģimenes budžets palielinātos, visbiežāk iedzīvotāji norādījuši, ka papildu līdzekļus atvēlētu ceļojumiem uz ārvalstīm un pa Latviju, kā arī dažādām ikdienas vajadzībām. Aptaujā iegūtie rezultāti liecināja, ka katrs piektais iedzīvotājs papildus ienākumus labprāt veltītu teātra izrādēm, bet katrs ceturtais – koncertiem. Culturelab veiktajā Latvijas kultūras auditorijas izpētē tika noskaidrots, ka lielākā daļa no tiem, kuri snieguši šādas atbildes, šobrīd jau apmeklē teātri un koncertus, savukārt šobrīd neaktīvo kultūras pasākumu apmeklētāju labklājības pieaugums aktivizētu nebūtiski –

tikai katrs desmitais atbildējis, ka lielāks ģimenes budžets rosinātu vairāk apmeklēt kultūras pasākumus.

Culturelab pētījumā arī secināts, ka labklājības pieauguma ietekmi kultūras jomā visdrīzāk izjustu ar laika nobīdi, jo iedzīvotāji vispirms ieguldītu citās sev aktuālās nepieciešamībās. Redzams, ka kultūrā ieinteresētā auditorija jau šobrīd ir aktīva un materiālo iespēju uzlabošanās drīzāk palielinātu esošā apmeklējuma regularitāti, nevis piesaistītu kultūras apmeklējumam vairāk iedzīvotāju. Secinājumi liecina, ka iedzīvotāju kultūras aktivitāti ietekmē personīgā interese par kultūru, nevis finansiālās iespējas. Materiālo iespēju ierobežotība nav galvenais iemesls, pētījumā biežāk tiek minēts fakts, ka „neinteresē” konkrētās aktivitātes. Tāpēc ilgtermiņā būtu nozīmīgi veicināt iedzīvotāju interesi par kultūru kopumā, tādējādi audzējot to auditorijas daļu, kurai būtu interese ienākumus tērēt kultūras jomā.[[32]]

Sezonas tendences

Novērojot Latvijā veidotos kultūras pasākumus ģimenēm un īpaši vēršot uzmanību uz bērniem domātiem kino pasākumiem, iezīmējas nepieciešamība pēc notikumiem, kuri norisinātos regulāri un būtu veltīti ne tikai izklaidei, bet arī veicinātu ģimenes pievērst uzmanību ikdienā patērētā satura kvalitātei un pilnvērtīgām tēmām, kas būtu svarīgas bērnu audzināšanā. Aptverot šo Latvijas kultūras vidē pastāvošo problēmu, 2017. gada pavasarī tika uzsākti Bērnu rīti kinoteātrī Kino Bize, un tie joprojām notiek katru otro svētdienu.
Šis pasākumu cikls nodrošina jaunajai paaudzei iespēju iepazīties ar retāk izrādītām Eiropas un Latvijas filmām, kā arī palīdz veidot nākamo kinoapmeklētāju paaudzi, kam kino saistās ar vienu no mākslas veidiem. Tāpat šī platforma sniedz būtisku pienesumu augstvērtīga kino izplatīšanā un vairo Eiropas kino atpazīstamību bērnu auditorijā.

Kadrs no franču animācijas filmas "Ernests un Selestīna / Ernest et Celestine" (2012), Bērnu rītu iepriekšējās sezonas repertuārs

Savukārt vecākiem pasākumu cikls palīdz kino apmeklējumu izkopt kā saprotamu un tradicionālu ieradumu. Seansu laikā mazie skatītāji gūst arvien jaunas zināšanas un kultūras pieredzi, kas ļauj attīstīties katra individuālajai personībai un spējai emocionāli līdzpārdzīvot notiekošajam uz lielā ekrāna. Filmu seansi tiek apvienoti ar radošajām darbnīcām, kurās bērniem interesantā veidā tiek izvērsti un izspēlēti attiecīgā seansa tematiskie aspekti. Līdz ar to kino skatīšanās pieredze veidojas kā patīkams piedzīvojums.

Ar kino programmas palīdzību mazie skatītāji tiek izglītoti par dažādām valstīm, kurās tiek veidotas animācijas filmas, arī par dažādām animācijas tehnikām. Sastādot kino programmu, tajā vienmēr tiek iekļautas arī Latvijas filmas (piemēram, 2017. gada rudens sezonā vairāk nekā puse no programmas bija Latvijā uzņemtas animācijas filmas – gan studijas Atom Art seriāls par Lupatiņiem, gan Animācijas brigādes īsfilmas u.c.

Kadrs no režisora Edmunda Jansona seriāla "Lupatiņi" (studija Atom Art)

Pēc iegūtajiem datiem par Bērnu rītu apmeklējumu gan jāsecina, ka seansu saturs būtiski to neietekmē. Vienlīdzīga interese ir gan par Latvijā, gan citur Eiropā veidotām filmām, tāpat arī par īsfilmu programmām. Būtiski, ka apmeklēšanas tendences mainās atbilstoši sezonām. Sākoties bērnudārza vai skolas gaitām un noslēdzot vasaras atvaļinājumu sezonu, apmeklējums strauji pieaug. Savukārt, iestājoties siltākam laikam, Bērnu rīti tiek apmeklēti mazāk. Tomēr pilnībā objektīvus spriedumus par kino satura ietekmi uz pasākuma cikla apmeklējumu varētu izdarīt, kad tas būtu norisinājies vismaz pilnus divus gadus.

Izaugt ar kino programmām

Viens no projekta veiksmīgākajiem aspektiem, kas arī tika apstiprināts veiktajās aptaujās, ir tas, ka Bērnu rītu darbības laikā ir uzrunāta un piesaistīta projekta primārā mērķauditorija, līdz ar to ciklam ir daudzi regulārie apmeklētāji, kuri apmeklē katru vai katru otro pasākumu. Pasākumu laikā nereti iespējams dzirdēt, kā bērni ar vecākiem plāno nākamos kinoteātra apmeklējumus. Tāpat arī aptaujās tika noskaidrots, ka apmeklētāji kā izcilu vai ļoti labu novērtē filmas seansa un radošās darbnīcas savienojumu.

Laika gaitā Kino Bize arvien vairāk attīsta bērnu un jauniešu piesaistes programmu, jau gandrīz gadu kinoteātrī ir izveidota Programma ģimenēm. Tā piedāvā augstvērtīga satura filmas visai ģimenei ne tikai nedēļu nogalēs, bet arī darbdienu vakaros.

Diemžēl Baltijas valstīs ļoti maz tiek izplatītas vērtīgas ģimenes filmas, kuras, iespējams, arī apskatītu sabiedrībā nozīmīgas tēmas.

Kinoteātra Kino Bize programmas mērķis ir nodrošināt bērniem un ģimenēm kino programmu, kurai var uzticēties, garantējot, ka tā vienmēr būs saturiski bagāta un kvalitatīva. Sākoties jaunai sezonai, kinoteātrim ir izdevies uzsākt divu starptautiski atzītu ģimenes filmu izplatīšanu – Frīdas vasara / Summer 1993 ir skatāma no septembra, bet Kleo un Pols / Cleo & Paul būs novembrī.

Šobrīd kinoteātrī Kino Bize ir izveidoti divi kino notikumu cikli, lai attīstītu bērnu un jauniešu auditoriju. Bērnu rīti ir piemēroti 3 līdz 8 gadus veciem bērniem, savukārt Programma ģimenēm veltīta 8 līdz 12 gadus veciem bērniem. Nākotnē ir potenciāls attīstīt arī programmu jauniešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Šāds darbības plāns vieš cerību, ka bērniem būs iespējams izaugt caur dažādiem vecumiem piemērotām kino programmām, kļūstot par patiesiem Eiropas kino cienītājiem un regulāriem mākslas filmu (art-house) kinoteātru apmeklētājiem.

Attēli no kinoteātra "Kino Bize" arhīva, foto: Terēze Šulca

Atsauces:

1.  
2. Gubbins, Michael, Judah, Tara. New approaches to audience building. A survey of innovation in the Europa Cinemas network. 2016, 6.lpp.  
3. Europa Cinemas. Network Review No. 30. Strategic Investments in the Future of Film. An Extensive Survey of the Europa Cinemas Network. 20th Network Conference Bucharest. Europa Cinemas Awards 2017 
4. Gubbins, Michael, Judah, Tara. New approaches to audience building. A survey of innovation in the Europa Cinemas network. 2016, 9. lpp.  
5. Turpat, 10. lpp. 
6. Hermane, Agnese. Kultūras pasākumu piedāvājums bērniem un jauniešiem Latvijā. prezentācija diskusijā “Kuš! Netraucē!” Latvijas Nacionālajā kultūras centrā. 02.11.2016. 
7. Biedrība “Culturelab” (2016). Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences. Rīga, 8. lpp. 
8.  
9. Turpat. 
10. Biedrība Culturelab (2016). Kultūras auditorija Latvijā: situācija, procesi, tendences. 21. lpp. 
11. Rifkins, Džeremijs. Jaunās ekonomikas laikmets. Rīga: Jumava, 2004, 127. lpp. 
12. Kleckins, Ābrams. (2012). Kino un mūsdienu kultūras likteņi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 178. lpp. 
13. Lendrijs, Čārlzs, Pahters, Marks. Kultūras krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21. gadsimta sākumā. Culturelab, 2010, 39. lpp. 
14. Kalniņa, Inta (2016). Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 66. lpp. 
15. Vecgrāve, Laura. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā. No: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2006, 125. lpp. 
16. Turpat, 130. lpp. 
17. Zitmane Mairita. Patērniecības ziņojumi bērnu un jauniešu žurnālos “Mērķis” un “Sīrups” 2004. gadā. No: Patērniecība Latvijā: Tendences un alternatīvas. Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2006, 8. lpp. 
18. Kalniņa, Inta (2016). Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 63. lpp. 
19. Turpat, 16. lpp.  
20. Puškarevs, Igors. Attīstības psiholoģija. Rīga: RaKa, 2001, 34. lpp. 
21. Kalniņa, Inta (2016). Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 24. lpp. 
22. Kalniņa, Inta (2016). Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 19. lpp. 
23.  
24. Kalniņa, Inta (2016). Kultūras pasākumi bērniem Latvijas kultūras centros pieredzes ekonomikas un kultūrpolitikas kontekstā. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 67. lpp. 
25. Svence, Guna. Attīstības psiholoģija. Rīga, Zvaigzne ABC, 1999, 77. lpp. 
26. Turpat, 101. lpp.  
27. Munda, Anita (2017). Multiplikācijas filmas kā vērtību avots bērnu audzināšanā vecākajā pirmsskolas vecumā. Kvalifikācijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 16. lpp. 
28. Roge, Jans Ūve. Bērniem nepieciešamas robežas. Rīga, Jumava, 2009, 102. lpp. 
29. Oskolkova, Marina (2012). Kino rituāla diskurss trīs Latvijas paaudžu atmiņās. Maģistra darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 54. lpp. 
30. Turpat, 69. lpp. 
31.  
32. Turpat, 54. lpp. 

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
 
Sabiedrības integrācijas fonds
 
Kultūras ministrija
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan