Skatoties uz svaigākajiem notikumiem kino industrijā, pat pieredzējušākais, nosvērtākais un apķērīgākais kinomīlis (respektīvi, es) neiztur un kā Maikls Duglass iesaucas - “Man vienreiz pietiek”! Sirojumu pa lielveikalu un bankām gan aizstāj (šķietami) daudz miermīlīgāka nodarbe - burtu rakstīšana par to, cik tad viss ir slikti. Sāksim.
Ja agrāk kino ziņas pārsvarā priecēja, vien retumis iepilinot pa kādai darvas pilei, tad nu jau kādu (ilgu) laiku viss ir pilnīgi pretēji - 2012. gadā solītā apokalipse ir veiksmīgi realizējusies, tikai Rolanda Emeriha krāšņās destrukcijas vietā ir iestājusies filma Idiocracy. Vismaz kino industrijā - noteikti.
Jau esam pieraduši pie bezgalīgajām komiksfilmām (tās saplānotas līdz pat 2121. gadam), un arī bērnībā iemīļotās filmas rimeiks nevienu vairs nesatrauc - pat ja tev ir 15 gadi un bērnība vēl nav beigusies.
Jaunā sērga / zelta atradnes (vajadzīgo pasvītrot) ir populāru filmu TV adaptācijas.
Tikai šomēnes vien TV ekrānos plosās Bredlija Kūpera Limitless varonis tāda paša nosaukuma TV seriālā, kaut kur aiz viņa arī 12 pērtiķi, šoreiz bez Terija Giljama (vai Breda Pita), savas gaitas turpina Minority Report varoņi (varat trīsreiz minēt, bez kā), drīz atgriezīsies arī mazpilsētas Fargo iemītnieki - jau 2. sezonā (pēdējo gan nevajag aiztikt, jo ir labs, pašpietiekams darbs).
Tā vien liekas, ka filmu veidotāji ne tikai steidz smelt, kamēr karsts, bet ļoti labi apzinās, kad tieši katliņš atdzisīs, jo par TV seriāliem tiek pārvērsts viss, kam bijusi kaut nosacīta veiksme – no Taken (bez Nīsona) līdz Scream (bez Vesa Kreivena, RIP). Pat kādreizējie neatkarīgā kino balsti, brāļi Vainšteini, svaigākajā intervijā izdevumam The Hollywood Reporter atzīst, ka TV ir arī viņu nākotne (tiek plānota kritiķu vāji uzņemtā Marco Polo otrā sezona, kā arī seriāls par 90-to gadu Maskavas mafijas aizkulisēm - kopā ar Netflix, balalaikām un dresētiem lāčiem), un šobrīd viņi pat nav ieinteresēti izpirkt paši savu Miramax filmu bibliotēku - ja nu vienīgi tādam nolūkam, lai pārvērstu (lasīt: ekspluatētu) to ienesīgos TV seriālos.
Ja Pulp Fiction: The TV series jums liekas absurds joks, tad der atcerēties, ka No krēslas līdz rītausmai veiksmīgi iet jau 2. sezonu un negrasās apstāties.
Lielā kino-biznesa aizkulises – režisoram Giljermo del Toro, kuram, kā likās, tik tikko sāka veikties, studiju Universal un Legendary savstarpējo nesaskaņu rezultātā atņēma projektu Pacific Rim 2, kuru ļoti gaidījām (retais dižpārdoklis, par kuru nav kauns).
Ironiski, ka tieši Universal pirms pāris gadiem apraka del Toro sapņu projektu At the Mountains of Madness piecas minūtes pirms filmēšanas sākuma, neskatoties uz del Toro, Tomu Kukurūzu un Džeimsu Kameronu producentos - nav skaidrs, cik ilgi del Toro to visu izturēs un vai vispār, jo jaunāks jau nekļūst. Ne viņš, ne mēs.
Bet ko tad lielie dūži, kuriem vajadzētu balstīt visu šo pasākumu? Kristofers Nolans gatavo jaunu, super-slepenu projektu
(lielākas izredzes ir beidzot uzzināt, kas nošāva Kenediju, nekā to, kas notiks Nolana filmā),
un tā atkal ir jau pazīstama un tāpēc tik ļoti paredzama spēle. Vēl atliek Kventins, bet par viņa topošajām filmām savukārt viss ir pārāk labi zināms - iespējamo projektu saraksts ir paziņots vismaz dekādi uz priekšu, no vienmēr plānotā Kill Bill 3 līdz kārtējam vesternam, kuri režisoram būšot “vismaz trīs”. Vismaz!
Ko darīt, kā būt? Čīkstēšana vai mukšana no problēmām te nepalīdzēs, turklāt zinātāji steigs teikt, ka filmu pa šiem 100 gadiem ir safilmēts gana - visu tāpat nenoskatīsies. Bet labāko gan var mēģināt - par to arī atjaunotajos Kino Rakstos, ar kuriem es mūs visus apsveicu! Lai dzīvo labs kino!
