Tas tagad varētu atgadīties jebkuram no mums – katram, kurš Vācijā publiskā vietā runā citā valodā, nevis vācu, vai katram, kura izskats neatbilst priekšstatam par blondo ārieti. Režisors Fatihs Akins filmā „Izzūdošie / In the Fade / Aus dem Nichts” uzsver tieši Visvarenā Gadījuma motīvu.
Vācijā katram var atgadīties, ka viņa biroja durvju priekšā bez jebkāda iemesla eksplodē neonacistu novietota bumba, iet bojā ģimene, bet policija vainīgos nemeklē starp labējiem ekstrēmistiem. Tā vietā izmeklēšana koncentrējas uz upura/ne-vācieša dzīves gājumu, jo nevar taču būt, ka ārzemnieks par upuri kļuvis nejaušas notikumu sagadīšanās rezultātā. Tomēr redzamākais vācu vidējās paaudzes režisors Fatiks Akins savā jaunākajā filmā Aus dem Nichts uzsver tieši nejaušas izvēles, neveiksmīgu likteņa sakritību faktoru, kas ir būtisks stāsta dramatisma elements, tāpēc žēl, ka Akina filmas nosaukuma latviskotāji vadījušies pēc filmas starptautiskā, tātad angļu valodas nosaukuma In the Fade, nevis vācu oriģinālnosaukuma Aus dem Nichts, kas precīzāk atbilst filmas iecerei un būtu tulkojams, teiksim, kā No nekurienes.
Veidojot filmu Aus dem Nichts, kas saņēma Holivudas ārzemju kinokritiķu asociācijas balvu Zelta Globuss kā labākā ārzemju filma, Fatihs Akins ir turējis prātā deviņas rasistiski motivētas slepkavības,
kuras laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam dažādās Vācijas lielpilsētās organizēja neonacistu grupa Nacionālsociālistiskā pagrīde (NSU). Viņu upuri bija viens grieķis un astoņi turku izcelsmes uzņēmēji. Izmeklēšanas process sākotnēji koncentrējās uz upuru ģimenēm, tikai kopš 2011. gada par šo slepkavību vaininiekiem uzskata NSU pārstāvjus.
Multikulturālā pieredze kā ideju avots
Akins uzsver, ka filmā iedzīvināto stāstu uztver ļoti personīgi. Jo, kaut arī viņš dzimis, uzaudzis un skolojies Vācijā un vecāku dzimtene Turcija viņam ir tikai tāls sapnis un vieta, kur pavadīt atvaļinājumu, tad tomēr Vācijā viņam jārēķinās ar to, ka ne visi viņu te uztver kā savējo. Kā piemēru var minēt Akina sniegto interviju presei pēc Zelta Globusu pasniegšanas ceremonijas, kurā kāds žurnālists vaicāja viņa viedokli par notikumiem Turcijā un par turku kino šābrīža situāciju. Savā atbildē Akins norādīja, ka par turku kino situāciju viņš zina pārāk maz, lai varētu sniegt visaptverošu atbildi. Viņam atkal ir jāpierāda, vēlreiz un vēlreiz jāatkārto, ka viņš ir vācietis, režisors, kas pieder vācu kino tradīcijai.
Taču labākajās Akina filmās iemiesojas viņa multikulturālā pieredze, turklāt gan kameras priekšā, gan aiz tās darbojas viņa draugi, no kuriem liela daļa, tāpat kā viņš pats, ir 60. gados Vācijā ieceļojušo turku viesstrādnieku bērni. Un tā Fatiha Akina 2004. gada filma Pret sienu / Gegen die Wand par divu Vācijā dzīvojošu turku fiktīvajām laulībām saņēma Berlīnes kinofestivāla Zelta lāci, kam sekoja Vācu kino balva zeltā un Eiropas Kino balva kā gada labākajai filmai. Kaut Akinam tas bija jau ceturtais režijas darbs, tikai ar šo filmu viņš kļuva starptautiski pazīstams.
Izzūdošie divpadsmit gadus vēlāk gan tikai daļēji atkārto Pret sienu veiksmes stāstu – ar to, ka filmas starptautiskā pirmizrāde notika Kannu kinofestivālā. Taču cīņā par Zelta Palmas zaru tai nācās zaudēt zviedru filmai Kvadrāts / The Square, kas pieder tam pašam Kannu festivāla laidienam. Kannās tikai Izzūdošo galvenās lomas atveidotāja Diāna Krīgere saņēma balvu kā labākā aktrise – šai vācu izcelsmes Holivudas aktrisei šī ir pirmā loma vācu filmā.
Arī turpmāko Akina filmas likteni sacensībā par balvām var interpretēt kā cīņu ar Rūbena Ēstlunda filmu. Eiropas Kinoakadēmijas gada balvai Izzūdošie nebija pat nominēta – nomināciju un balvu saņēma – jau atkal – Kvadrāts! Taču Zelta Globusu apbalvošanas ceremonijā un Critics Choise Award Akinam pārsteidzošā kārtā izdevās uzvarēt, savu sīvāko konkurentu atstājot bez lauriem. 22. janvārī tika pasludinātas nominācijas Amerikas Kino akadēmijas balvām, un Aus dem Nichts, atšķirībā no Kvadrāta, fināla nominantu sarakstā tomēr neparādījās.
Pravietis un viņa zeme
Vācu kinokritiķus Akina neveiksme gan neizbrīna – viņu attieksmē pret šo filmu dominē teiciens, ka pravietis savā zemē netiek cienīts. Kaut vācu kritika vienbalsīgi uzsvēra Diānas Krīgeres izcilo sniegumu kā aktrisei, pašu filmu viņi vērtēja nežēlīgi. Pārmetumu bija daudz, bieži pat ļoti sīkumaini, piemēram – ja cietējas / upura lomu uztic blondai vācu skaistulei, netiek adekvāti demonstrēts, ar kādu neizpratni no policijas puses bija jāsaskaras patiesajiem labējo ekstrēmistu terora aktu upuru tuviniekiem.
Kā gandrīz katrai uz vēsturiskiem faktiem balstītai filmai, Izzūdošajiem tiek pārmests, ka šī nav adekvāta forma, lai runātu par tik nopietniem notikumiem – 100 minūtes gara filma nespējot precīzi attēlot septiņus gadus ilgušo terora aktu sēriju, plus vēl nu jau vairāk nekā četrus gadus ilgstošos tiesas darbus.
Galu galā vācu kinokritiķi gāja tik tālu, ka sāka pat ķidāt, kas tad konkrēti ir šie 93 ārzemju kinokritiķi, kas pilnvaroti balsot par Zelta Globusiem, norādot uz to, ka viņu starpā ir arī viena meksikāniete, holandiešu fotogrāfs un dienvidamerikāņu modele.
Un tie jau nu noteikti neesot cilvēki, kas varētu izteikt nobriedušu vērtējumu par tik nopietnu mākslas darbu! Šāds kolēģu neprofesionālisms patiesi izbrīna. Bet redzot, ka filma Izzūdošie tomēr neizdevās iekļūt Kino akadēmijas balvas nominantu sarakstā, tomēr jāvaicā, vai patiešām Zelta Globusi un Critics Choise Award balvas vērtējamas tikai kā kino industrijas aizkulišu spēlētāju veiksmes stāsts, jo viņi spēja šo filmu pareizi ielobēt?
Mākslinieciskās veiksmes. Bet ne tikai
Izzūdošie savā formā ir konservatīvi izstāstīts stāsts, ja par netradicionālu neuzskata vēstījuma iedalīšanu trīs daļās: Ģimene, Taisnība un Jūra. Katra no tām ir risināta pēc cita žanra likumiem. Ģimene ir drāma, kurā tiek atainota Katjas ģimene un viņas izjūtas, tuviniekus zaudējot. Taisnība pieder tā sauktajam tiesas zāles filmu žanram, jo te režisora skats koncentrējas uz tieses procesu pret abiem terora aktā apsūdzētajiem neonacistiem. Bet trešajā daļā Jūra režisors vēlreiz maina spēles nosacījumus, un filma pārtop atriebības drāmā.
Nemainīga konstante visām trim stāsta daļām ir iespaidīga Diānas Krīgeres klātbūtne kadrā, ko režisors vēl pasvītro, izvēloties tuvplānus kā vadošo māksliniecisko paņēmienu. Neticamā kārtā šī bijusī modele, kuras pazīstamākās kinolomas līdz šim bija Helēna Volfganga Petersena filmā Troja / Troy (2004) un Bridžeta fon Hammersmarka Kventina Tarantīno filmā Bēdīgi slavenie mērgļi / Inglourious Basterds (2009), var nospēlēt visu un skatītāju pārliecināt par savām sāpēm, sērām un dusmām.
Diskutabls šķiet minēto trīs daļu – trīs žanru izmantojums. Tiesas darbības atainojums ir inscenēts Holivudas tradīcijās, orientējoties uz maksimālu šova efektu. Lieki teikt, ka tiesas sēdes Vācijas tiesas zālēs noris daudz garlaicīgāk. Arī tad, ja filmai kā mākslas darbam ir jāfunkcionē pēc mākslas darba uzbūves principiem, nevis jāpielāgojas pelēkajai dzīves realitātei, šis ir brīdis, kad es pārstāju paļauties uz Akina inscenēto notikumu ticamību. Epizožu konstruētība un vienkāršotā tēlu sistēma, uzsvērti norādot uz pretējās puses advokātu kā ļaunuma iemiesojumu, aizslauka tās pazīmes, kas raksturīgas labākajām Akina filmām – it kā nenostrādātas, nejaušas, raupjas faktūras, daudzdimensionāli tēli, apvienoti ar milzu enerģiju.
Filmas finālā Akina rokraksts atgriežas – tieši tas filmas Izzūdošie noslēgumu padara ticamu un akceptējamu kā iespējamo risinājumu.
Bet arī te vislielākie nopelni ir Diānai Krīgerei, jo viņa pat visdiskutablāko lēmumu pieņemšanu spēj atveidot ticami. Izzūdošie viennozīmīgi ir veiksme Krīgeres karjerai. Zinot, ka viņa savas lomas mēdz izvēlēties pie interesantiem art house režisoriem, jācer, ka tie turpmāk izmantos viņas dramatiskās aktrises dotības.
Un Fatihs Akins? Viņš kopš 2017. gada ir Amerikas Kino akadēmijas loceklis, tātad bija arī to ļaužu skaitā, kas ar savu balsi izšķīra, ka Labākās ārzemju filmas kategorijā pasaulē viskārotāko zelta statueti ieguva Čīles filma Fantastiska sieviete / Una Mujer Fantástica – transseksuāļa cīņa par savām tiesībām pavadīt pēdējā gaitā mirušo draugu.
Filma Izzūdošie / Aus dem Nichts kinoteātra Splendid Palace repertuārā – ŠEIT.
