Mirkli pirms Kannu festivāla noslēguma un visu intrigu atrisinājuma – vēl dažas konkursa filmas, starp tām arī Ksavjē Dolana jaunākais darbs, kas rudenī būs skatāms Rīgas starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) konkursā.
Brāļi Dardēni
Brāļi Dardēni savā filmā Nepazīstamā meitene / La fille inconnue, kā parasti, skar sirdsapziņas jautājumu. Jauna ārste Žennija (Adele Haenel) diezgan augstprātīgi pamāca savu asistentu, medicīnas studentu, nebūt pārāk emocionālam – cita starpā, nereaģēt uz durvju zvaniem pēc oficiālā prakses darba laika beigām. Situācija mainās, kad izrādās, ka netālu atrastā mirusī meitene zvanījusi pie viņu durvīm... Meitenes idenficēšanā iesaistās Žennija, un, meklējot cilvēkus, kas būtu pazinuši videonovērošanas kameras fiksēto jauno melnādaino sievieti, atklājas daudzi “skeleti skapī” – gan starp ārstes pacientiem, gan tuvējā apkārtnē; medicīnas students pat pamet gandrīz pabeigtās mācības. Galvenais – izmainās jaunā ārste pati.
Brāļi Dardēni jau vairākkārt saņēmuši Kannu Palmas zaru, nopietni var pretendēt uz to arī šogad.
Viljams Frīdkins
Klasiķa Viljama Frīdkina (William Friedkin) meistarklase - vērtīga pieturvieta filmu skatīšanās maratonā. Interesanti, ka par savu kinoskolu režisors uzskata Orsona Velsa Pilsoni Keinu / Citizen Kane (1941), jaunības pieredzi Čikāgā TV šovu veidošanā vērtējot tikai kā kontaktu apgūšanu, savukārt daudzās dokumentālās filmas – kā cilvēku glābšanu (starp tām – par kādu elektriskajā krēslā iesēdinātu cilvēku – kā lai te neatceras mūsu Hercu Franku ar viņa Augstāko tiesu!).
Frīdkins, kurš uzņēmis daudz pazīstamu filmu (Franču sakarnieks / The French Connection (1971), Eksorcists / The Exorcist (1973), Dzīvot un mirt LA / To Live and Die in L.A. (1985)), dalījās savā pieredzē darbā ar aktieriem, izvēloties tos pēc inteliģences un paļaujoties uz savu intuīciju. Filma top trīs reizes – scenārijā, filmējot un montējot, uzskata Meistars, izceldams montāžas nozīmi.
Vakarā Kruazetas pludmales kinoteātrī zem klajām debesīm rāda restaurētu Frīdkina 1977. gada filmu Sorcerer.
Ksavjē Dolans
Ksavjē Dolans, tikai 27 gadus vecais kanādiešu brīnumbērns, kurš par savu iepriekšējo filmu Mommy Kannās dalīja Palmas zaru ar Žanu Liku Godāru, ir atkal klāt ar jaunu darbu. Tas ir tikai pasaules gals / Juste la fin du monde ir spilgts, skaļš un krāsains stāsts par kādu ģimeni. Filma tapusi pēc 1990. gadā rakstītas Žana Lika Lagarsa lugas, kuru režisoram iedevusi viņa Mommy galvenā aktrise Anne Dorvala. Dolans uzaicinājis lielisku aktieru ansambli – filmā piedalās Natālija Beja, Mariona Kotijāra, Lea Seidū, Gaspārs Uijē un Vinsents Kasels.
Filmas darbība koncentrējas dienā, kad ģimeni pēc 15 gadu prombūtnes apciemo tās pazudusī avs – rakstnieks, kurš iecerējis paziņot par savu nāvi. Tikšanās izvēršas citāda – priekpilni skūpsti un apkampieni pāriet histēriskās sarunās, drīzāk – skaļos monologos -, visi un katrs runā cits citam garām, izkliedzot savu sāpi, absolūti neieklausoties otrā, bet arī neliekot mierā to otru – nesadzirdēto, nesaprasto. Ekstrēmi tuvplāni, nervoza, dinamiska montāža, kuru tikai reizēm pārtrauc pilnīgi klusuma brīži. Un jaunā rakstnieka (Uijē) atmiņu ainas – citā, maigākā, tonalitātē. Atsevišķi tuvības brīži ar vienu no māsām (Kotijāra) atsauc atmiņā Vilkmuižas jaunkundžu liriku, bet to brutāli pārtrauc Kasela varonis. Viss ir nervozs, griezīgi skaļš – kā mātes (Beja) pārāk spilgtais grims.
Dolāns pats dizainējis savu varoņu tērpus – tiem, tāpat kā daudzām detaļām, interjeram un dārzam filmā ir liela nozīme. Tāpat kā mūzikai – izvēlētās dziesmas pastiprina katra tēla raksturu. Stāsts par nesatikšanos – skan banāli, bet cilvēki, kas sakās viens otru mīlam, tiešām zaudējuši kaut kādu saprašanās, komunikācijas spēju – brālis aizbrauc, tā arī nepateicis pašu galveno...
Pēc filmas noskatīšanās tu, cilvēk, jūties kā pa galvu dabūjis. Dolana hiperaktīvie varoņi, kas nesaka to, ko gribētu teikt, vēl ilgi neliks mierā.
Dolana filmas preses konferencē režisors un visi spožie aktieri uzklausa uzslavas un atbild uz jautājumiem. Visi laimīgi par sadarbību ar Dolanu – iespēju brīvi izpausties scenārija ietvaros.
Kristians Mungiu
Rumāņu režisora Kristiana Mungiu filmas Izlaidums / Bacalaureat galvenais varonis ir ārsts, kura meitai pēc skolas izlaiduma tiek gatavotas studijas Anglijā, bet viņa pēkšņi neaiziet uz eksāmenu. Režisors, kurš savulaik ar filmu 4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas / 4 luni, 3 saptamâni si 2 zile (Zelta Palmas zars 2007. gadā, labākā Eiropas filma u.c. balvas) pievērsa pasaules uzmanību rumāņu kinematogrāfijai, palicis uzticīgs sev – sociāli reālistiskā vidē tiek risinātas aktuālas cilvēcīgas problēmas.
Tieši tajā rītā, kad tēvs izlaiž meitu uz stūra netālu no skolas, lai pagūtu ieskriet pie mīļākās, meitai uzbrūk kāds maniaks. It kā nejaušs sīkums – izsists logs – izraisa ķēdes reakciju: mēģinājums ietekmēt eksāmenu rezultātus, kāda paziņas iekārtošana rindā uz nieru transplantāciju („roka roku mazgā”), maršruti starp slimo māti, atsvešināto sievu un mīļāko... Un tas viss uz mūsdienu Rumānijas blokmāju, policijas un skolas fona – tik atpazīstams un tuvs sociālisma nometnes iemītniekiem. Korupcija, darījumi ar sirdsapziņu, un kāds cerību stars – jaunā paaudze, kas tomēr mēģina turēties pretī tēvu tik ierastajam dzīvesveidam.
Meitas lomā – jau pieredzējusī jaunā aktrise Maria Dragus (Hanekes Baltā lente / Das weise Band (2009)), šogad pirmizrādes vēl divām filmām ar viņas piedalīšanos.
Un vēl
Rakstot šīs rindas, iznāca palaist garām Alberta Serā filmu Luija XIV nāve / La morte de Louis XIV, kur karali spēlē Žans Pjērs Leo – franču jaunā viļņa ikona, Fransuā Trifo alter ego. Šogad viņam Kannās pasniegs Palmas zaru par mūža ieguldījumu.
Pusnaktī vēl viena Džārmuša filma – Gimme Danger – par leģendāro rock-n-roll grupu The Stooges.
