Šogad Berlīnes kinofestivālā virkne debiju – ne tikai mūsu Renārs Vimba, arī slaveni aktieri debitē režijā, un ikviens no viņiem var pretendēt uz jauno balvu 50 000 EUR apmērā.
Latvijai svarīgākais notikums 66. Berlinālē – pasaules pirmizrāde Renāra Vimbas filmai Es esmu šeit / Mellow Mud sekcijas Generation konkursā – jau pagātnē. Festivāla ietvaros šai filmai atlicis vēl viens seanss (pēc balvu pasniegšanas ceremonijas sestdien, 20. februārī) - svētdien, publikas dienā, kinoteātrī CinemaxX 3 plkst. 14:00, taču vismaz internetā uz to jau visas biļetes izpirktas… tātad gaidām Latvijā.
Pirmo reizi Berlinālē iedibināta vēl viena balva – par labāko debiju –, uz to var pretendēt filma no jebkuras sekcijas. Šo balvu ar 50 000 EUR sponsorē GWFF (Gesellschaft zur Wahrnehmung von Film- und Fernsehrecht, Kino un TV uztveres biedrība), un tā domāta Berlinālē demonstrētas izcilas filmas jauna producenta un režisora atbalstam (jādala uz pusēm). Tātad uz šo balvu var pretendēt tikpat labi mūsu Renārs Vimba, kā pazīstamais britu teātra režisors Maikls Grendidžs (Grandage), kuram filma Ģēnijs / Genius ir kino debija. Katrā ziņā kāds no tās aktieriem noteikti var cerēt uz Sudraba Lāci kā labākais – gan Kolins Fērts kā izdevniecības Scribner’s Sons lektors Makss Perkinss, gan Džūda Lovs kā rakstnieks Tomass Volfs, Perkinsa lielākais atklājums (līdzās Hemingvejam un Ficdžeraldam). Abu vīru apsēstība ar literatūru un vienam ar otru (tikai radošā plānā) pārliecina un aizrauj līdzi arī mūs, skatītājus.
No saplēstām glābšanas vestēm
Arī programmā Berlinale Special iekļautās filmas Miles Ahead autoram un leģendārā džeza mūziķa Mailza Deivisa atveidotājam Donam Čedlam (Don Chaedle) šī ir debija režijā (pazīstamais aktieris piedalījies, piemēram, oskarotajā Pola Hegisa Sadursmē / Crash un Terija Džordža Hotel Rwanda (2004)). Savā pirmajā režijas darbā viņš koncentrējies uz divām dienām trompetista dzīvē, kad tas plānoja savu comeback un nonāca konfliktā ar ierakstu biznesa haizivīm. Dievinātajam mūziķim veltītā filma balstās improvizācijā un it kā metas uz galvas iekšā tajā krāsu un skaņu jūklī, kāds veidoja Mailsa Deivisa personību.
No astoņpadsmit konkursa filmām parādītas jau piecpadsmit; Ģēnijs un vēl pāris festivāla pirmajās dienās rādītās filmas izpelnījušās prestižā izdevuma Screen International kritiķu visaugstāko atzinību. Režisora Džanfranko Rosi filma Uguns jūrā / Fire at Sea ir līdere, un pašam režisoram jau ir cienījama pagātne pasaules mērogā – viņa Sacro GRA (2013) bija pirmā dokumentālā filma, kas jebkad saņēmusi Venēcijas festivāla Zelta lauvu. Bez komentāriem veidotais dokumentālais darbs stāsta par šodien visaktuālāko – kā tik mazā teritorijā kā Lampedūzas sala, kurā bēgļi nonāk vispirms, saduras divas pasaules. Robežsargi, vietējie zvejnieki ar savām ģimenēm un laivās iebraukušie bēgļi. Vai iespējama saprašanās?
Mūsdienu pasaules modelis. Berlīnes centrā, vēsturiskajā Gandarmenmarkt ķīniešu mākslinieks VeiVei izveidojis instalāciju: starp diviem Domiem – franču un vācu – ap Konzerthaus kolonām apvijot kaut ko sarkanīgi oranžu, kas izskatās lieliski, vakarā izgaismots vienā no Eiropas skaistākajiem laukumiem. Izmantotais materiāls – jūras ūdeņos saplīsušās glābšanas vestes...
Favorīti un mūža bilance
Par vienu no favorītēm labākās aktrises Sudraba Lācim tiek uzskatīta Izabella Ipēra režisores Mias Hansenas-Lovas filmā L’avenir / Things to Come. Ļoti piemērota loma lieliskajai aktrisei, kurā viņas varone, liceja filozofijas skolotāja piecdesmito gadu otrajā pusē, spiesta izvērtēt savu dzīvi tad, kad vīrs aiziet pie kādas jaunākas, bērni jau pieauguši un tuvojas vecums. Kā tagad reflektēt savu aicinājumu, laimi, nākotni, kā pielietot filozofiju ikdienā...
Franču klasiķa Andrē Tešinē filma Būt 17 / Quando on a 17 ans vēsta par divu jauniešu komplicēto pieaugšanas procesu, kurā viņi caur naidu un pievilkšanos uz Dienvidfrancijas skarbās kalnu dabas fona atrod savu identitāti. Viena puiša, Damiena atveidotājs Kace Motets Kleins šogad ir Berlināles Shooting Stars dalībnieks, viņa mātes lomā lieliska ir Sandrīne Kiberlēna, kura arī var cerēt uz Sudraba lāci.
Tāpat pie favorītēm pieskaitāma portugāļu režisora Ivo M. Fereiras filma Vēstules no kara / Cartas da guerra – sarakste starp kara ārstu un viņa sievu, kas gaida bērnu. Meditatīvas, poētiskas esejas, atzīšanās mīlestībā, ilgas – uz melnbalta 70. gadu Angolas kara attēlu fona. Filma balstīta uz reāla personāža vēstulēm; pēc rakstnieka nāves 2005. gadā viņa meitas publicēja grāmatu, un no tās tapusī filma ir līdzība, kas izteiksmīgi konfrontē realitāti ar iztēli.
18. februārī Berlināle godināja operatoru - lielmeistaru Mihaelu Balhausu. Berlinale Palast viņam pasniedza Zelta Lāci par mūža ieguldījumu un rādīja Martina Skorsēzes Ņujorkas bandas. Piecpadsmit filmas ar Fasbinderu, divdesmit pieci gadi ASV, daudzas lielās Skorsēzes filmas, kopā – 130 kino un TV filmas. Tāda mūža bilance.
