”Kolosāls koncepts – tur ir gatava vide un tēli, iespējamie konflikti un skaidra struktūra jau no idejas pieteikuma,” – šāda bija režisora Edmunda Jansona pirmā reakcija, satiekoties ar ideju par filmu ”Laimīgie”, kas savu ceļu pasaulē sāk ar slaveno Ansī / Annecy festivālu.
Ceturtdien, 2026. gada 25. jūnijā, starptautiski nozīmīgajā animācijas festivālā Ansī, Francijā, pasaules pirmizrādi piedzīvo Edmunda Jansona režisētā animācijas pilnmetrāžas filma Laimīgie ar starptautisko nosaukumu Born in The Jungle. Aizraujošā un optimistiskā piedzīvojumu filma visai ģimenei ir Latvijas, Polijas un Čehijas kopražojums, sadarbojoties galvenajam radošajam producentam studijai Atom Art (Latvija, producente Sabīne Andersone-Jansone) ar līdzproducentiem – studiju Letko (Polija, producents Pjotrs Ščepanovičs) un Hausboot (Čehija, producents Vladimirs Ļotaks).
Laimīgie ir viena no piecpadsmit filmām ārpuskonkursa programmā Ansī piedāvā / Annecy Presents, kuras fokuss ir kvalitatīvas un daudzveidīgas pilnmetrāžas animācijas filmas primāri bērnu un ģimenes auditorijai. Šajā programmā redzama panorāma no visas pasaules, taču dominē “animācijas lielvalstis” Japāna un Francija. Blakus Latvijas Laimīgajiem programmā ir gan īru Cartoon Saloon kopražojuma animācija Julián (Īrija, Luksemburga, Kanāda, Dānija, režisore Louise Bagnall), gan jaunākās Francijas-Belģijas kopražojuma 3D animācijas filmas Yugly un Meitene mākoņos / Girl in the Clouds, gan Twin Engine un Outline studijas producētā un Netflix izplatītā anime jauniešiem The Ribbon Hero (Japāna, režisors Yuki Igarashi), kas interpretē Osama Tedzukas klasisko mangas sēriju Princess Knight.
Filmas starts Ansī festivālā paver daudzas durvis filmas starptautiskajai izplatīšanai. Šeit gan jāpiemin, ka arī Kannu starptautiskais kino festivāls spēlē arvien nozīmīgāku lomu animācijas filmu starptautiskajā pozicionēšanā, kā to pierādīja, piemēram, Ginta Zilbaloža Straumes (2024) pirmizrāde programmā Un certain regard un tai sekojošie iespaidīgie izplatīšanas panākumi visā pasaulē. Par Laimīgo starptautisko izplatīšanu rūpējas studija Dandelooo (Francija), kas ir ilggadējs Atom Art sadarbības partneris, jau sākot ar Lupatiņu sēriju (2010–2020) un filmu Bize un Neguļa (2017). Kā liecina Dandelooo filmu katalogs, ir jau noslēgtas vienošanās par izplatīšanu (pre-sales) vairākās Eiropas valstīs – Francijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā, Zviedrijā, Ungārijā –, un ir pamats domāt, ka šo valstu saraksts vēl tikai augs.
Laimīgo starptautiskais starts pārliecinoši piesaka šo filmu bērnu un ģimenes pilnmetrāžas animācijas lauciņā – spēcīgas konkurences piesātinātā, bet tai pašā laikā arī plašas publikas iecienītā teritorijā. Šajā laukumā spēlē gan lielās amerikāņu komercstudijas (Pixar, Disney, Dreamworks), gan Japānas anime studijas (Studio Ghibli, Toei Animation), tāpat arī Āzijas valstu un īpaši Ķīnas arvien spēcīgākās studijas, Eiropas studiju smagsvari (Illumination Francijā, Aardman Lielbritānijā), un vēl arī talantīgi Eiropas autoranimācijas pārstāvji. Tiem pieskaitāmi arī Latvijas neatkarīgās animācijas režisori – Gints Zilbalodis ar Straumes fenomenālajiem panākumiem globālai visu vecumu auditorijai, un Edmunds Jansons ar kvalitatīvu piedzīvojumu filmu bērniem.
Kvalitatīvas animācijas filmas visai ģimenei ir populārs formāts, taču pilnmetrāža ir arī ļoti prasīga vairākos aspektos. Pirmkārt, jāprot radīt stāstu un vizuālo pasauli, kas uzrunā skatītājus ne tikai pašmāju kinoteātros, bet arī visā pasaulē. Otrkārt, tas prasa vairākus gadu neatlaidīga darba finansējuma un kopproducentu piesaistē, jo Eiropas pilnmetrāžu tipisks finansēšanas modelis ir kopražojumi, ko īpaši motivē lielie Eiropas fondi Creative Europe Media un Euroimages. Visbeidzot, pilnmetrāžas formāts prasa motivētu un efektīvu starptautiskās komandas sadarbību, turklāt arī līdzīgus ražošanas procesus un tehnoloģiju saderību, lai panāktu stilistiski viendabīgu un kvalitatīvu filmu.
Studija Atom Art jau daudzus gadus aktīvi strādā starptautiskā apritē, ko pierāda gan fondu piesaiste sīvā konkurencē, gan sadarbība ar poļu un čehu studijām. Filmas Laimīgie projekts vairākkārt tika prezentēts Cartoon Movie kopprodukciju forumā Francijā gan idejas, gan attīstīšanas stadijā. Filmas producente Sabīne Andersone-Jansone stāsta, ka filmas veidošanas process no pirmās idejas līdz gatavai filmai ir aptuveni septiņi gadi, bet aktīvs producēšanas posms – četri gadi[1]. Jau no paša sākuma studija Dandelooo izrādījusi interesi un pat pieslēdzās jau pirmā scenārija attīstīšanā. Sākumposmā filmai tika meklēti dažādi sadarbības partneri un varianti; vispirms pievienojās poļu kolēģi, vēlāk čehu studija, pēc Eurimages nozīmīgā finansējuma saņemšanas 2023. gadā.
Pēc kopražojumiem raksturīgā iedalījuma Latvijas pusei saglabājas galvenās radošās pozīcijas, šajā gadījumā – režisors, scenārija autores un māksliniece; poļu partneri piedalās ar komponistu, animatoriem un filmas pēcapstrādi, savukārt čehi – ar animatoriem un skaņas dizainu.
Svarīgs iemesls kopproducentu piesaistei bija nepieciešamība paplašināt Latvijas animatoru komandu, jo pilnmetrāžas animācija prasa plašus un stabilus animatoru resursus.
Režisors Edmunds Jansons atzīst, ka pilnmetrāžas filmās ir cita līmeņa atbildība, īpaši, ja tā ir starptautiska sadarbība; vienlaikus kopražojumi ļauj veidot ambiciozākus projektus.[2]
Laimīgie ir režisora Edmunda Jansona otrā pilnmetrāžas filma bērnu auditorijai, un tajā viņš turpina nozīmīgu radošo sadarbību ar vairākiem kolēģiem, kas pārbaudīti jau daudzās viņa īsfilmās un pirmajā pilnmetrāžas filmā Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2019), kas veidota pēc Luīzes Pastores Maskačkas stāsts motīviem. Šeit varētu nosaukt veselu Atom Art komandu, bet šoreiz izcelšu atkārtotu sadarbību ar filmas mākslinieci Elīnu Brasliņu, scenārija autorēm Līgu Gaisu un Loti Eglīti, vadošo animatoru Mārtiņu Dūmiņu, poļu komponistu Kršištofu A. Jančeku un mūziķi Edgaru Šubrovski, turklāt šis ir jau otrais kopražojums ar poļu studiju Letko. Atkārtota sadarbība rada savstarpēju sapratni, kopīgu valodu un iespēju pārliecinošāk attīstīt savu radošo izteiksmi.
Filmas Laimīgo ideja radusies uzreiz pēc filmas Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi pabeigšanas, scenārija iedvesma meklējama rakstnieces Luīzes Pastores toreiz vēl tikai topošajā iecerē grāmatai Laimes bērni. Stāsta izejas punkts ir leģendārā latviešu izcelsmes ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes (1911–1994) un viņa ģimenes dzīve Venecuēlas džungļos Anhela ūdenskritumā tuvumā, taču gan stāstu, gan filmas scenāriju vieno interese tieši par Laimes bērnu pieredzi eksotiskā un mītiem apvītā vidē.
Edmunds Jansons atceras filmas idejas dzimšanu: ”Luīze stāstīja par savu jauno ieceri. Tā pat nebija vēl grāmata, tikai doma stāstīt par Laimes bērniem, un mums likās, ka tas ir kolosāls koncepts – tur ir gatava vide un tēli, kaut kādi iespējamie konflikti un skaidra struktūra jau no idejas pieteikuma.” Kopš 2019. gada gan grāmata, gan filmas scenārijs dažādu iemeslu dēļ tālāk virzījās dažādos tempos, un vienā brīdī kļuva skaidrs, ka tie ir divi dažādi stāsti dažādām vecuma grupām. Filmas scenārijs uzrunā mazākus bērnus un ir spraigs piedzīvojumu stāsts par meiteni Zizī (Elizabete), kas dodas meklēt pazudušo brāli Leo Orhideju salas džunglos, abi atklāj Velnu kalna noslēpumu un kādu dīvainu un maģisku būtni...
Filmas naratīvam ir klasiska piedzīvojumu stāsta uzbūve – tas sākas mājās, ģimenē un pazīstamā vidē, tad seko protagonista jeb galvenā varoņa došanās ceļojumā maģiskā pasaulē, kur nākas pārvarēt šķēršļus un pārbaudījumus, cīnīties ar antagonistiem, saņemt negaidītu palīdzību, sadarboties un paveikt labus darbus, tad atgriezties mājās, bet nu jau ar jaunu pieredzi. Piedzīvojumu stāsta struktūru ir analizējuši vairāki teorētiķi, kā piemēru var minēt Džozefu Kempbelu (Varonis ar tūkstoš sejām / The Hero with the Thousand faces, 1949), kas apraksta “varoņa ceļojumu” kā monomītu jeb universālu modeli ar tam arhetipisko piedzīvojumu un pārvērtību struktūru. Arī šis ir pieaugšanas stāsts par meiteni Zizī, kas vēlas vasaras brīvdienas pavadīt pilsētā ar draudzenēm, bet pēc pārbaudījumu pilna un fantastiska ceļojuma džungļos atzīst, ka šī „patiešām ir brīnišķīga vieta bērnībai”.
Bērna pieredze un iztēle, dabas un maģiskās pasaules mijiedarbība ir bezgala daudzu klasisku un mūsdienu animācijas naratīvu pamatā, kas vienlaikus arī skaidri pamato, kāpēc šādus stāstus veidot tieši kā animāciju, nevis spēlfilmu. Japāņu animācijas meistara Hajao Mijadzaki un Studio Ghibli radītās filmas (Mans kaiminš Totoro / My Neighbor Totoro (1988), Gariem līdzi / Spirited Away (2001) u. c.) ir maģiskā reālisma klasika, kas savij ikdienišķo ar mistisko un padara dabu par animētu tēlu, kas dzīvo un “elpo”. Mūsdienu animācijā vairākas filmas, ko īru studijā Cartoon Saloon režisējis Toms Mūrs, ir balstītas bērnu, dabas un mītiskās pasaules mijiedarbē (Jūras dziesma / Song of the Sea (2014) un Wolfwalkers (2020), vienlaikus veidojot 2D animāciju stilizētā autorkino valodā.
Laimīgo stāsts par bērnu piedzīvojumiem džungļos savij eksotisko un maģisko pieredzi ar atpazīstamajām māsas un mazā brāļa attiecībām, un dara to mūsdienīgā animācijas valodā. Dabiskie, sarunvalodai tuvie dialogi ļauj just līdzi filmas galvenajiem varoņiem un spraiga sižeta notikumiem, kur liels nopelns ir filmas scenāristēm Lotei Eglītei un Līgai Gaisai un lieliskajiem balss aktierdarbiem (voice acting). Filmas latviskajā versijā skan gan šūpuļdziesma Pelīte brauca…un rotaļa Ādamam bija septiņ’ dēli, gan Venecuēlas pamatiedzīvotāju tradicionālās dziesmas un mūzika, kas rada interesantu kultūru mozaīku, gan lokāli, gan globāli atpazīstamu.
Filmas vizuālo pasauli un tēlus veido mūsdienīga ilustrāciju valoda, ko spilgtās un saskanīgās krāsās rada filmas māksliniece Elīna Brasliņa. Viņa, tāpat kā režisors Edmunds Jansons, strādā arī bērnu literatūras ilustrāciju jomā, un šis stils ir skaidri jūtams arī filmas vizuālajā estētikā. Edmunds Jansons par filmas māksliniecisko izteiksmi saka: ”Zinot mērķauditoriju, mēs apzināti virzījāmies fantāzijas vai dekoratīvās pasaules virzienā, par stilistisko referenci izvēloties franču naivista Anrī Ruso glezniecību. Tā ir ideja par džungļiem, nevis paši džungļi.”
Filmas krāšņie foni atdzīvojas, kad pārdomātās mizanscēnās džungļu flora un fauna palīdz bērniem pārvarēt pārbaudījumus, organiski un humoristiski virzot viņu ceļojumu uz priekšu. Interesanti, ka filmas kadrā visu laiku notiek darbība, kas tiešām rada dzīvu džungļu sajūtu, vienlaikus filmas montāža rāda aktivitāti atbilstoši bērnu vizuālās uztveres tempam un pieredzei. Šeit jāatzīmē sadarbība ar poļu komandu, kuras ietekme jūtama filmas kadrējumā un animatikā (animētā kadrējumā). Šis pirmsražošanas posms lielā mērā definē, kāda filma būs uz ekrāna. Edmunds stāsta: „Tās bija iknedēļas tikšanās gada garumā, kad no scenārija tika atvasinātas spēles situācijas jau ciešā sadarbībā ar poļu komandu. Un šajā sadarbības procesā veidojās mazliet citādāka valoda, nekā ja es viens pats to būtu darījis.”
Filma veidota 2D digitālās aplikāciju animācijas tehnikā, ko raksturo gan stilizēti tēlu aktierdarbi (stilizēta kustība), gan arī plastiska animācija, kas īpaši redzama fonu / dabas mijiedarbē ar augu un dzīvnieku tēliem, un atmosfēras animācijā (lietus, migla, ugunskura dzirksteles utt.). Animēto tēlu aktierspēle liek just līdzi spraigos sižeta pavērsienos un ļauj iejusties arī klusākos un sirsnīgos brīžos. Filmas maģisko pasauli pastiprina filmai komponētā simfoniskā mūzika, bet džungļus dzīvus un apdzīvotus padara profesionālais skaņu dizains.
Tematiski un stilistiski Laimīgie ir piedzīvojumu un fantāzijas žanra filma, kaut gan režisors atzīst, ka viņam tuvāka ir tādu filmu tematika, kas vairāk saistīta ar realitāti. Šajā ziņā filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi ir unikāla Latvijas animācijas kontekstā, jo attēlo reālu un mūsdienīgu darbības vīdi (Maskačku), ko var atpazīt. Viena no pirmajām režisora filmām Pavasaris Vārnu ielā (2009) savukārt attēlo strādnieku bērnu dzīves reālā, vēsturiskā vidē Grīziņkalna tuvumā, bet filma Bize un Neguļa (2017) savieno bērniem un ģimenēm atpazīstamu ikdienas realitāti ar fantāzijas elementiem. Režisors saka – filma, ko viņam gribētos, lai pats būtu veidojis, ir Sebastjēna Laudenbaha Chicken for Linda! (2023). ”Gan ritma, animācijas, tēmas dēļ, gan kaut kādā asprātības ziņā, valodas un īstu, dzīvu attiecību ziņā. Tā, man šķiet, ir ļoti jauka un spēcīga filma.”
Filmas Laimīgie tēma, dialogi, humors un filmas vizuālā izteiksme, manuprāt, uzrunās gan Latvijas, gan ārzemju publiku, un Edmunds Jansons apstiprina, ka tas ir bijis svarīgs aspekts, kā viņš redzējis un veidojis šo filmu: „Man šķiet ļoti svarīgi, ka filmās ir kaut kāds latviskais kods, bet mūsdienīgā veidā, nevis etnogrāfijā balstīts... Tai pat laikā es vēlējos, lai filma dzīvo pietiekami plašu dzīvi un lai tā ir starptautiski saprotama. Šķiet, ka šobrīd ir izdevies gan viens, gan otrs.”
Lai gan Latvijas animācijas autori un studijas jau daudzus gadus veiksmīgi startējuši starptautiskā arēnā, tieši pēdējos gados Latvijas vārds ir izskanējis īpaši plaši un pārliecinoši ar unikāliem darbiem un panākumiem pilnmetrāžas animācijas jomā. Kopš 2019. gada, kad Ginta Zilbaloža solo filma Projām vinnēja Ansī Contrechamp konkursa kristālu, sekojušas vairākas starptautiski veiksmīgas filmas – Ilzes Burkovskas-Jakobsenas Mans mīļākais karš (2020), Signes Baumanes Mans laulību projekts (2022), brāļu Ābeļu Dieva suns (2025) un, protams, Ginta Zilbaloža Straumes (2024) fenomenālie panākumi.
Pateicoties šim vilnim, Latvijas animācijai pēdējā laikā tiek veltīta īpaša uzmanība un fokusa programmas – piemēram, šāgada starptautiskajā animācijas festivālā Monstra Lisabonā (Portugālē), arī pirms gada CARTOON Forum Bordo (Francijā) u. c. Lai gan animācijas industrijas kontekstā Latvija finansiāli ir mazas kapacitātes valsts, taču radošajā ziņā tā sevi jau daudzu gadu garumā pierādījusi kā talantīgu spēlētāju ar filmām, kas izceļas ar oriģinālu stāstu un / vai konceptu, spilgtu autorkino izteiksmi režijas un mākslinieku darbā, kvalitatīvu un radošu animāciju.
Studija Atom Art, kas dibināta 2001. gadā, šogad svin 25 gadu jubileju, un tās pastāvēšanas laikā paveikts daudz – divas starptautiskas kopražojumu pilnmetrāžas filmas bērniem, ārkārtīgi populārais Lupatiņu cikls (2010–2020), vairākas stilistiski brīvas un eksperimentālas Edmunda Jansona īsfilmas (Freeride in C (2024), Goda sardze (2021), Kora turneja (2012) u. c.) Studija arī aktīvi atbalsta jauno animācijas režisoru darbus, tās paspārnē tapušas, piemēram, Lizetes Upītes Nakts pastaigas (2018) un Rīgas ceriņi (2019), Zanes Oborenko Kafka. Iemīlējies (2024), Reiņa Pētersona Ursus (2011), Māras Liniņas Čuči čuči (2022) un daudzas citas. Top jauns Edmunda Jansona režisēts animētu TV sēriju projekts Oskars un lietas.
Īstie filmas Laimīgie vērtētāji, protams, būs mazie skatītāji, un viņus sagaida sirsnīga un optimistiska piedzīvojumu filma, ko Latvijas skatītāji varēs pieredzēt no 20. augusta. Līdz tam varam dungot līdzi Edgara Šubrovska dzīvespriecīgajai dziesmai Nekad nav garlaicīgi kam? un varbūt uz brīdi nolikt malā telefonus, planšetes un datorus, lai dotos ārā vasaras piedzīvojumos...
Laimīgie / Born in the Jungle
2026, 72 min, Latvija / Polija / Čehija
2D digitālā animācija bērnu auditorijai (5–9 gadi)
Režisors Edmunds Jansons
Scenārija autores Lote Eglīte, Līga Gaisa
Māksliniece Elīna Brasliņa
Komponists Kršištofs A. Jančeks / Krzysztof A. Janczak
Vadošais animators Mārtiņš Dūmiņš
Kompozīcijas vadītājs Tomašs Sivinskis / Tomasz Siwiński
Montāžas režisori Mihals Podebniks / Michał Poddębniak un Edmunds Jansons
Skaņas dizains un režija – Vera Marinova / Viera Marinová un Jans Čeneks / Jan Čeněk
Režisora asistente Linda Stūre
Producente Sabīne Andersone-Jansone (Atom Art)
Līdzproducenti: Pjotrs Ščepanovičs / Piotr Szczepanowicz (Letko), Vladimirs Ļotaks / Vladimír Lhoták (Hausboot)
Izpildproducentes Agne Skane un Ieva Zeldere
Pēcapstrāde – Kouzelná animace
Filmas starptautiskā izplatīšana – Dandelooo (Francija)
Beigu titru dziesma Nekad nav garlaicīgi kam? – komponists un vārdu autors Edgars Šubrovskis
