KINO Raksti

“Tu redzēsi visu”. Vai tiešām?

20.11.2026
“Tu redzēsi visu”. Vai tiešām?

Šoruden par dokumentālo filmu “Tu redzēsi visu / You Can See Everything” (ASV, režisori Neitans Fīlders un Lenss Openhaims), šķiet, runā visur pasaulē.

Pasaules pirmizrādi gandrīz trīs stundas garā filma piedzīvoja slepenā seansā Telluraidas kinofestivālā šāgada 6. septembrī, kopš 16. oktobra tā skatāma kinoteātros visā ASV, bet kopš 13. novembra arī Latvijas kinoteātru repertuārā. Pirmajās četrās nedēļas nogalēs ASV biļešu tirdzniecības ieņēmumi sasnieguši 80 miljonus dolāru, un filma jau ierindojusies sekmīgāko kinoteātros izplatīto dokumentālo filmu sarakstos. Tā ir saņēmusi arī rekordaugstus vērtējumus platformās Letterboxd un Rotten Tomatoes, tāpat aktīvi tiek runāts par filmas lielajām izredzēm kļūt par pirmo dokumentālo filmu Amerikas Kinoakadēmijas balvas vēsturē, kas nominēta kategorijā Labākā filma. Līdzās tiek gaidītas arī citas nominācijas – piemēram, kategorijās Labākā dokumentālā filma, Labākā aktrise otrā plāna lomā, Labākais režisors un Labākā filmas montāža.

Filma Tu redzēsi visu iesākas kā dokumentāls portrets, rādot amerikāņu uzņēmēju Elizabeti Holmsu, kura pazīstama kā skandalozā uzņēmuma Theranos dibinātāja (kopš 2003). Ar maldinošiem apgalvojumiem par tehnoloģiju, kas it kā spēj veikt plašu laboratorisko izmeklējumu klāstu, izmantojot vien dažus asins pilienus, viņai izdevās no investoriem piesaistīt aptuveni 700 miljonus ASV dolāru, uzņēmuma vērtībai savulaik sasniedzot 9 miljardus dolāru. 2014. gadā, kad Elizabetei Holmsai bija tikai 30 gadu, žurnāls Forbes viņu atzina par pasaulē jaunāko miljardieri sievieti, kas bagātību ieguvusi pašas spēkiem, un novērtēja viņas kapitālu 4,5 miljardu dolāru apmērā.

Taču 2015. gadā Holmsas slaveno tehnoloģiju sāka apšaubīt, jo izrādījās, ka Theranos slepeni izmantojis citu ražotāju laboratorijas iekārtas, bet daļa iegūto analīžu rezultātu bija manipulēti. 2022. gada janvārī federālā tiesa atzina Holmsu par vainīgu sazvērestībā ar mērķi apkrāpt investorus un trijos krāpšanas gadījumos, kas saistīti ar elektronisko sakaru līdzekļu izmantošanu.

Elizabetei tika piespriests 11 gadu un 3 mēnešu cietumsods, un 2023. gada aprīlī, 34 dienas pirms soda izciešanas sākuma, viņa kopā ar ilggadējo partneri Biliju Evansu uzaicināja savās mājās filmētāju komandu, dodot tai pilnīgas iespējas dokumentēt teju katru viņu ikdienas soli pirms Elizabetes apcietinājuma. Kā galvenā motivācija tikt iemūžinātiem filmā sākotnēji minēta vēlme parādīt pasaulei, kāda Elizabete ir patiesībā, jo mediji jau sen viņu esot padarījuši par monstru. Elizabete ar Biliju gribot radīt cilvēcīgu stāstu, dalīties savā patiesībā un pierādīt, ka viņiem no pasaules nav nekas slēpjams, ko simboliski apliecina tas, ka Bilijs filmas pirmajās 20 minūtēs kails mazgājas dušā kameras priekšā. Tomēr šo labo nolūku un patiesos motīvus ievērojami apšaubīt liek vēlāk filmā atklātais fakts, ka Elizabetes dzīvesbiedrs noslēdzis līgumu ar studiju A24, paredzot daļu filmas ieņēmumu novirzīt varoņu kontos (Elizabetei, iespējams, pat nenojaušot par šādu darījumu).

Atklāt Elizabetes Holmsas portretu kameras priekšā uzticēts filmas režisoram, kanādiešu komiķim Neitanam Fīlderam, kas pazīstams ar šoviem Nathan for You (2013–2017) un The Rehearsal (2022), – tajos Fīlders, izmantojot neērti tiešu valodu un pārdomātu inscenējumu, pēta cilvēku uzvedību un rīcību. Elizabete ar Biliju ir gatavi ielaist Neitanu savā dzīvē, jo uzskata, ka viņš domā ārpus ierastajiem rāmjiem un neturpinās žurnālistu ierasto naratīvu, bet būs gatavs uzklausīt viņu stāstu. Abi pat piedāvā filmēšanas laikā ievākties viņu mājās, no kā Neitans sākumā atsakās, taču sajūta, ka no malas nespēj ieraudzīt visu šajā mājsaimniecībā notiekošo, liek tomēr šim piedāvājumam piekrist.

Līdz ar filmētāju ienākšanu varoņu dzīvē atklājas vairākas no filmas galvenajām tēmām, kas vijas viscaur stāstam un paliek ar skatītāju vēl labu laiku pēc noslēguma titriem. Kas ir patiesība, kā tā rodas? Kā veidojas cilvēka publiskais tēls un vai mēs vispār spējam objektīvi novērtēt cilvēkus, kurus pazīstam tikai no medijiem? Elizabete Holmsa ar medijiem nebija komunicējusi septiņus gadus (2016–2023), bet šajā laikā pati tajos tikusi plaši apspriesta, ir pat uzņemts seriāls The Dropout (2022) par Elizabeti Holmsu un viņas uzņēmumu Theranos ar aktrisi Amandu Seifrīdu galvenajā lomā. Amanda kļūs arī par šīs filmas varoni, un tam vēl būs nozīme.

Šajā 34 dienu periodā pirms cietumsoda iznāk arī pirmā Elizabetes intervija pēc ilgākas pauzes – izdevumā The New York Times. Tajā Elizabete, pēc žurnālistes versijas, par seriālu esot teikusi: “viņi nespēlē mani, viņi spēlē tēlu, ko es radīju.” Elizabete ar Biliju iebilst, apgalvojot, ka Elizabete teikusi: “viņi spēlē tēlu, ko viņi radīja.” Viena vietniekvārda maiņai (“es” pret “viņi”) filmas kontekstā ir liela nozīme, Neitanam cenšoties izprast, kāda ir mediju loma Elizabetes publiskā tēla veidošanā. Bilijs vairākkārt piemin sarunas ierakstu, kas pierādītu viņu taisnību, taču to neatskaņo; žurnāliste turas pie sava un pierādījumus arī neatklāj, atstājot skatītājus bez atbildes uz jautājumu, kur šeit meklējama patiesība.

Šī nav vienīgā reize filmā, kas apstiprina, cik svarīgi ir izvēlēties pareizos vārdus.

Elizabete, rādot Neitanam Theranos iekārtas detaļas, stāsta, ka no tām savulaik veidojās ierīce, kas “spēj” veikt plašu laboratorisko izmeklējumu klāstu. Neitanam uzdodot virkni jautājumu, atklājas, ka ar vārdu “spēj” viņa ir domājusi, ka iekārta “ir spējīga”, lai gan konkrētajā brīdī to varbūt neveic. Tā kā vairums cilvēku šo vārdu attiecina uz tagadni, nevis nākotni, rodas jautājums – vai šāda formulējuma izvēle bija apzināta manipulācija, vienkārši sliktas komunikācijas izpausme, vai arī Elizabetes pasaules uztvere ir atšķirīga no vairākuma, kas atspoguļojas arī viņas domāšanā un komunikācijā?

Domājot par Elizabetes komunicēšanas veidu, iezīmējas vēl viena spēcīga stāsta līnija – Elizabetes Holmsas un Bilija Evansa attiecības. Sākotnēji varētu likties, ka Bilijs, izrādot rūpes, kļūst par mediatoru sarunās ar Neitanu un formulē domas, ko Elizabete pati nespēj (vai apzinās, ka Bilijs atbildi zina labāk). Brīžiem ir arī situācijas, kur Bilijs pārtrauc Elizabeti, neļaujot viņai izteikties. Taču, jo ilgāk sekojam stāstam, jo skaidrāk kļūst, ka Bilijs ne tikai atbild Elizabetes vietā, bet arī pieņem lēmumus viņas vietā, apgalvojot, ka attiecībās ar Elizabeti ir tik tuvi, ka abi domā vienādi. Tas rosina domāt, kur šajās attiecībās saglabājas Elizabetes autonomija un kur ir tā robeža, kad uzticība, mīlestība un rūpes pārvēršas otra cilvēka dzīves pilnīgā kontrolē? Un, ja Elizabete šajās attiecībās ir piešķīrusi Bilijam pilnvaru rīkoties viņas vārdā un pat rakstīt platformā X no viņas profila, vai tādā gadījumā atbildību par pagātnes lēmumiem viņa nes pati, vai tomēr bijusi līdzatkarīga? 

Filma rosina domāt arī par to, kāds ir šo attiecību turpinājums pēc Elizabetes nonākšanas cietumā. Bilijam kļūstot par vienu no reālākajām Elizabetes saitēm ar ārpasauli, rodas jautājums, cik lielā mērā Elizabetes priekšstatu par pasauli nosaka tas, kā to redz Bilijs? Liekas, ticība šīm attiecībām var kalpot par Elizabetes mierinājumu, kas palīdz izturēt ieslodzījumu.

Līdzās abiem dzīvesbiedriem tikpat nozīmīga loma filmā ir režisora Neitana Fīldera līdzdalībai. Viņa komunikācijas veids, neatlaidīgais acu skatiens, mazliet neveiklais humors un nebaidīšanās varoņus nostādīt neērtās situācijās ir viens no iemesliem, kas šo filmu padara tik veiksmīgu. Lai gan sākotnēji filmas režisors saglabā neitrālu pozīciju, ar laiku šķiet, ka šīs neitralitātes robežas sāk izplūst. Pavadot tik daudz laika ar varoņiem un dzīvojot zem viena jumta ar viņiem, rodas jautājums, vai nav tā, ka Neitans šīs pretrunīgās personas sāk iemīlēt un neapzināti vai apzināti vēlas arī pasargāt? Pārdomu vērts ir fakts, ka filmas pirmajā daļā Elizabete piedāvā Neitanam doties peldēt okeānā, bet viņš aicinājumu noraida, aizbildinoties, ka baidās no auksta ūdens, tomēr vēlāk filmā abi redzami ūdenī. Ja Elizabetei izdevies Neitanu pierunāt darīt to, no kā viņam bija bail, par ko vēl Elizabete ir spējīga viņu pārliecināt?

Šis jautājums filmā tiek aktualizēts arī ar aktrises Amandas Seifrīdas ienākšanu, un viņas loma izrādās spēcīgāka, nekā sākotnēji liekas. Amanda ne tikai palīdz inscenēt ainas, kuras dokumentālisti nav paspējuši iemūžināt vai nav varējuši filmēt juridisku iemeslu dēļ; līdz ar viņu filmā ienāk arī sievietes perspektīva uz kopējo situāciju, un viņa sāk uzdot Neitanam tāda paša veida jautājumus, ko viņš iepriekš uzdevis citiem, cenšoties saprast, kādas ir Neitana paša attiecības ar Elizabeti un viedoklis par viņu. Pateicoties Amandai, kamera pietuvinās arī Bilijam un atklāj viņu labāk, nekā Neitanam jebkad bija izdevies.

Mākslinieciski filma apliecina ļoti augstu līmeni. Operatora darbs tuvplānos ļauj ieraudzīt varoņus tik tuvu, kā ikdienā savus sarunbiedrus neuzlūkojam;

kamera fiksē katru mikroemociju, radot spriedzi ik reizi, kad kāds samirkšķina vai, tieši otrādi, nemirkšķina acis.

Gaismas izmantojums un tās avotu precīzais novietojums telpā brīžiem liek aizdomāties, cik daudz sagatavošanās darbu bijis pirms katra kadra uzstādīšanas un vai pārlieka gatavošanās nav kaitējusi dokumentalitātes aspektam. Ļoti būtiska loma filmā ir montāžai, jo tā lielā mērā rada šo realitāti, kas tiek piedāvāta uz ekrāna; arī mūzikas izmantojums ir ļoti izteiksmīgs – dažiem tas, iespējams, pastiprina emocijas, bet man palīdzēja kā atkāpe, lai atcerētos, ka ekrānā redzamais ir tikai citu cilvēku konstruēts redzējums par notiekošo.

Galvenā atziņa, ko man un, domāju, vēl daudziem citiem pēc noskatīšanās atstāj filma Tu redzēsi visu, ir fakts, ka es neredzēju “visu” un nekad arī neredzēšu. Man kā skatītājam tika dota iespēja ielūkoties komplicētā situācijā, kurā nepastāv viena patiesība. Filma nesniedz atbildi uz jautājumu, kas ir Elizabete Holmsa, bet liek izjust, cik grūti ir šīs atbildes meklējumi. Tas, ka daudziem Tu redzēsi visu liekas “gada filma”, šķiet pamatoti, jo filma atstāj daudz jautājumu un vietas refleksijai par to, ko kino izteiksmes līdzekļi var panākt dokumentālajā filmā un ko tā vēsta par mūsu laika komunikāciju.

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds