Marta sākumā Francijas pilsētā Bordo norisinājās viens no nozīmīgākajiem Eiropas pilnmetrāžas animācijas filmu kopprodukcijas forumiem – „Cartoon Movie” –, kur Latvijas animācijas profesionāļi nonāca Eiropas uzmanības centrā ar fokusa programmu „Spotlight on Latvia”. Kino Rakstos – profesionāļu iespaidi un fotogalerija.
Latvijas Animācijas asociācijai noslēdzies gandrīz četru mēnešu maratons, organizējot Latvijas fokusu (ar LIAA un NKC atbalstu), un ir liels gandarījums par paveikto. Laiks, kas pavadīts, risinot jautājumus no valsts fokusa grafiskās identitātes līdz problēmai, ar ko aizstāt siļķi kažokā noslēguma vakariņās, ir atmaksājies – Latvijas vārds izskanēja skaļi un pārliecinoši. Turklāt tas notiek tik piemērotā laikā, kad Latvijas animācijas nozare ir dzīva un dinamiski attīstās, mums ir, ko parādīt pasaulei!
Mūsu animācija izceļas ar daudzveidību un autora rokrakstu, to apliecināja arī trīs pilnmetrāžas animācijas filmu projekti, kas pārstāvēja Latviju, – režisora Edmunda Jansona Laimīgie / Born in the Jungle, Signes Baumanes triloģijas noslēdzošais darbs Karmiskais mezgls / Karmic Knot un Kārļa Vītola debijas pilnmetrāža Ziemeļu zvaigzne / The Northern Star. Šie trīs projekti tika prezentēti vairāk nekā 800 filmu profesionāļiem no visas pasaules un, lai gan forumā Cartoon Movie netiek apbalvoti labākie projekti, Laimīgie iekļuva starp TOP 15 projektiem, kas saņēma vislielāko pārdošanas aģentu uzmanību, un starp TOP 10 projektiem, kas izpelnījās vislielāko ievērību no potenciālajiem kopproducentiem.
Svētkus „Latvijas aspektā” papildināja arī Straumes producenti – studijas Dream Well Studio (Latvija), Sacrebleu Productions (Francija) un Take Five (Beļģija) –, kas šogad tika godināti ar Cartoon Tribute balvu kā Eiropas Gada producenti.
EDMUNDS JANSONS:
Studijas Atom Art komandai šis bija jubilejas – piecpadsmitais gads Cartoon pasākumos, tāpēc kopumā nav lielu pārsteigumu, forumā tie paši spēlētāji vien apgrozās. Tomēr nevar noliegt, ka ir svarīgi vienkārši uzturēt attiecības, jo jebkura sadarbība balstās savstarpējā uzticībā, un to var iegūt tikai ilgstošā periodā. Būtiskā atšķirība šoreiz bija papildu atbildība un satraukums par visu, kas saistās ar Latviju kā šāgada Cartoon Movie fokusa valsti. No iepriekšējiem gadiem zinājām, cik jaudīgi šādos fokusos izskatās lielie spēlētāji – Spānija, Nīderlande, Skandināvija. Tāpēc jau pirms brauciena centāmies pēc iespējas labāk sagatavoties, piestrādāt pie vizuālās identitātes un Latvijas animāciju prezentējošiem klipiem. Par to liels paldies Artim Briedim, Paulai Ločmelei un Edvardam Mikālam.
Manuprāt, rezultāts bija pārliecinošs, mums bija zināms lepnums par kopīgo lietu. Tas ļāva arī pašiem novērtēt un kā ar svešu aci saskatīt, kā Latvijas animācija izskatās no malas. Ir, protams, vēl kur augt, bet virziens ir pareizais. Manuprāt, mūsu galvenā vērtība, ko pamanīja un komentēja arī starptautiskie partneri, ir stilu, tehniku un rokrakstu daudzveidība. Latvijas animāciju raksturo individuāli autordarbi, praktiski nemaz nav filmu, kas censtos pielāgoties kaut kādiem “trendiem”.
Kopumā forums ir ļoti laba platforma, kur pārbaudīt savu darbu procesā. Viss, kas filmā līdz galam nestrādā, acumirklī kļūst redzams. Turklāt foruma formāts ļauj prezentāciju skatītājiem atstāt savus vērtējumus par filmas idejas skaidrību, grafisko risinājumu un komercpotenciālu, arī par pašas prezentācijas kvalitāti.
Runājot par topošo filmu saturu, šogad likās vairāk projektu jauniešiem un pieaugušajiem. Ar interesi un nepacietību gaidu, kā attīstīsies Vernera Hercoga prezentētā animācija.
Filmai Laimīgie šī bija jau trešā reize, kad to prezentējām Cartoon Movie, iepriekšējās divas reizes tas notika koncepta un attīstīšanas stadijā, un tagad – ražošanas beigās. Tāpēc varbūt satraukums bija mazāks, jo viss nepieciešamais finansējums jau ir piesaistīts un kopproducenti jau atrasti. Šoreiz prezentācija vairāk bija izplatīšanas interesēs, lai piesaistītu vairāk interesentu un pārdotu filmu lielākā teritoriju skaitā visur pasaulē. Tādā ziņā prezentācija bija izdevusies un, cik noprotu no izplatītājiem, ir veiksmīgi uzsāktas vairākas sarunas.
SIGNE BAUMANE:
Man likās, viss bija labāk, nekā varēju iedomāties, un to es saku ne par savu projektu, bet par mums visiem – par Latvijas delegāciju. Man bija kopības un piederības sajūta. Paldies!
Pasākums, protams, bija pārdomāti noorganizēts – tā, lai visi var gan satikties un apspriesties klātienē, gan arī sameklēt cits citu pēc tam vēl Cartoon Movie aplikācijā. Tiešām nevaru piesieties – organizācija bija uz urrā.
Pirmajā dienā staigāju pa plašajiem gaiteņiem un man likās, ka nevienu nepazīstu; tas bija jocīgi, jo animācija ir tik mazs lauciņš – kā tas var būt, ka pēc 30 gadiem šai lauciņā man neviena pazīstama seja negadās?! Bet nākamajā dienā uzskrēju virsū vismaz 30 pazīstamiem animatoriem, producentiem, izplatītājiem un tā tālāk; izrādījās, ka plašie gaiteņi ir mānīgi – tā mazā animācijas pasaulīte ir joprojām maziņa.
Man ļoti patika Latvijas stūrītis, un izskatījās, ka visiem citiem (ne-latviešiem) tas arī patika, jo visi tur mēdza iesēsties un risināt savas īpašās sarunas.
Priecājos, ka Agnese Zeltiņa bija Cartoon Movie ar savu fotokameru, lai iemūžinātu mūsu darbošanos, – viņai ir īsta režisora piegājiens un vīzija, un viņai sanāk lieliskas bildes!
Opening party bija tik piebāzts ar cilvēkiem – kā siļķes mucā! – man kā introvertai latvietei / animatorei mazliet aizsita elpu tāds daudzums cilvēku, bet tas laikam ir labi, lai piespiestu citam citu satikt. Tā es dabūju ilgāk parunāt ar Kārli! – un satikt pārējo Latvijas delegāciju.
Ļoti gaidīju Straumes līdzproducenta Rona Diānsa ierašanos no Losandželosas, jo zināju, ka viņš atvedīs Oskaru, uz ko paskatīties un pačubināt. Un viņš arī tik dāsni mums atvēlēja ar zelta vīriņu mazliet paspēlēties! Bija ļoti sirsnīga sajūta. Ja Latvija Ronam nepiešķirs goda pilsonību, man būs bēdīga sirds. Viņš ir lielāks Latvijas atbalstītājs un patriots, nekā daži latvieši, ko esmu satikusi piepilsētas elektriskajā vilcienā.
Rona jaunais projekts ir Armēnijas pilnmetrāža, un viņš šīs filmas prezentācijā teica, ka viņam ir svarīgi, lai valstis, kuras dzīvojušas starp fašismu un staļinismu – Latvija, Igaunija, Lietuva, Armēnija to starpā –, dabū izstāstīt savu vēsturi un savus stāstus, jo tikai tā mēs varēsim apturēt ļaunumu, kas plūst no vienas vārdā neminamas valsts. Biju gribējusi Ronam iedāvināt Timotija Snaidera grāmatu Bloodlands, bet sapratu, ka viņš jau to ir izlasījis, jo zina visu, kas jāzina.
Manā Karmiskā mezgla prezentācijā gāja labi. Mēs meklējam kopproducentu, un es biju domājusi, ka lielākais skaits ieinteresēto producentu būs divi trīs – vai arī neviens, esmu dzirdējusi, ka dažkārt gadās arī tā. Tomēr mums bija kādi seši, kas aktīvi izpauda interesi. Turklāt arī vairāki pārdošanas aģenti un izplatītāji interesējās, bet par izplatīšanu runāt mums pagaidām ir priekšlaicīgi).
Visā visumā tādi forumi kā Cartoon Movie ir ļoti noderīgi un vajadzīgi, jo daudzas lietas var atrisināt un noskaidrot tikai klātienē. Piemēram, uz jautājumu, vai man šis producents ir patīkams kā cilvēks, vai varēšu ar viņu sastrādāties nākamos piecus gadus, var atbildēt tikai tad, kad satiek producentu klātienē. Man gadījās vairākas nejaušas satikšanās, no kurām neko negaidu, bet nekad jau nevar zināt! Piemēram, Closing Party laikā es satiku vienu zviedru izplatītāju, kura runājās ar kādu vīru un, tiklīdz es piegāju klāt, viņa izsaucās – mēs tieši runājām par tevi un tavu projektu! Izrādās, tas vīrs ir izplatītājs no Apvienotās Karalistes un zviedrietei jautājis, kura prezentācija viņai vislabāk patikusi; viņa atvērusi katalogu, pielikusi pirkstu pie Karmiskā mezgla un teikusi – šis! Un taisni tajā brīdī pienācu es!
Izplatītājs teica, ka viņš vairāk saprotot komercprojektus, bet tiem arī nu nekā vairs neejot. – Varbūt mums izplatīšanā vajadzīgs kaut kas pilnīgi jauns – kaut kādas drastiskas pārmaiņas? Tādas filmas, kas sajauc gaisu… – viņš apcerīgi teica un apvaicājās pēc manas kontaktinformācijas. Nu tad redzēsim, vai manas filmas varēs vai nevarēs sajaukt sastāvējušos gaisu Anglijā...
Pats svarīgākais man šķiet tas, ka Cartoon Movie var redzēt nākotni – projektu prezentācijas par filmām, kas iznāks 2026. vai 2028. gadā. Šoreiz bija diezgan daudz projektu, kas mēģināja imitēt komercanimāciju bērniem, bet neviens jau nezina, ko bērni gribēs skatīties 2028. gadā! Bija arī pāris projektu (es redzēju vismaz vienu tādu prezentāciju), kur dzīvnieki runā dzīvnieku valodā, – tieši tāpat kā Straumē. Un bija vairāki mākslinieciski lieliski projekti – kino pieaugušajiem, ar nopietnām tēmām un augstvērtīgu mākslinieku skatījumu, tā saucamās festivāla filmas. Redzēju arī vienu prezentāciju projektam attīstīšanas stadijā, kur izmanto mākslīgo intelektu; nezinu, vai komanda iecerējusi visu filmu taisīt ar tā palīdzību. Statiskie attēli izskatījās interesanti, tikai kustība likās jokaina.
KĀRLIS VĪTOLS:
Atzīšos, šī man bija pirmā Francijas pieredze ārpus Ansī un ļoti patika!!! Nolikām ziedus pie Džima Morisona kapa, un tad jau devāmies uz Bordo. Par forumu jāteic, kā parasti, – tur var satikt latviešus un iepazīties tuvāk, tas vispār ir festivālu burvīgums – iepazīties. Šoreiz iepazinos ar Signi, pēc mūsu sarunām varēšu dziļāk izprast viņas filmas, un tas ir baigi forši. Iespēja iepazīt mākslas darbu kontekstā ar pašu mākslinieku paver tādus slāņus, ko ikdienas kinoteātra apmeklējumā neieraudzīsi.
Forumam bijām kārtīgi gatavojušies, visu atstrādājuši, cik nu var, – arī tāpēc, ka angļu valoda nav mana brīvākā valoda. Pārsteidza Cartoon Movie līmenis – viss pēc hronometra, skatītāju uzskaite ar čipiem, pēc tam studijai iedod info par cilvēkiem, kuri noskatījušies tavu piču, un tev ir viņu kontakti utt. Par sevi uzzināju, ka vienu minūti pirms uzstāšanās nekad vairs nesniegšu TV intervijas, jo velns viņu tagad var saprast, ko es tajā stresā biju domājis ar vārdu „metode”... (skat. LTV1 sižetu).
Tomēr man tas uzstāšanās adrenalīns dikti patīk. Dzens.
Protams, interese par manu Ziemeļu Zvaigzni bija, tomēr es uz šīm interesēm skatos piesardzīgi. Atceros tos laikus, kad spēlēju blūzu un safanojušies tūristi nāca klāt stāstīdami, kā nu tik aicinās pie sevis uz koncertiem... ja mēs būtu spēlējuši visur, kur tika solīts aicināt, tad būtu jau apbraukāti visi pieci kontinenti! Bet tamdēļ jau ir producente Sniedze, kura varēs visas vēlējuma izteiksmes vērst par īstenību!
Bija prieks satikt mūsu CEE Animation darbnīcas vadītāju Žanu Fransuā Le Koru, kurš prezentēja savu filmu, un dzirdēt viņa lepnumu par to, ka mūsu filma ir tikusi līdz Cartoon Movie. Tas bija patīkami, jo CEE Animation tiešām palīdzēja izkristalizēt filmas idejas iedīgli no radošas haosa jūras, kurā vienubrīd jau likās, ka noslīkšu.
Manuprāt, ir forši, ka dalībnieki ir ļoti fokusēti – tā teikt, pasākums, kurā nevar iemaldīties garāmgājējs. Tiesa gan, man kā režisoram varbūt pietrūka citu režisoru, jo Cartoon Movie vairāk orientēts uz producentiem, izplatītājiem, uz to speciālistu sfēru, kas atbild par filmas iespējām dzīvot pēc tās pabeigšanas. Tomēr pats galvenais varbūt ir iespēja skatīties šābrīža Eiropas animācijas projektu prezentācijas un vērot, kādas ir radošās vārsmas un par ko iedegas publika, kādi tehnoloģiskie risinājumi parādās pie apvāršņa un kā šīs idejas tiek pasniegtas; pārmīt kādus vārdus ar filmu veidotājiem vai uzdot koleģiālus cunftes jautājumus. Beigās jau dun galva, bet tā patīkami. Ir par ko padomāt.
Lai arī Cartoon Movie bija parūpējušies par fantastisku virtuvi trīs dienu garumā, es izmantoju iespēju Bordo vecpilsētā izdarīt to, ko daru visās „ārzemēs”, – degustēt vietējo kebabu! Un, zin’, bija prīmā! Sēdēju pavasara vakarā ielas kafejnīcā, skatījos uz cilvēkiem, ko ieskauj siltās Bordo sienas, un priecājos – tā ir laime, taisīt multenes un ēst īstu kebabu!
ANNA ROZENVALDE, LMT:
Man kā platformas LMT Viedtelevīzija filmu satura atlases speciālistei un iepircējai Cartoon Movie deva lielisku iespēju trīs dienas koncentrēt skatu tieši uz Eiropā tapušu animāciju – gan bērnu, gan arī pieaugušo auditorijai. Animācijas žanrs ir ļoti pieprasīts straumēšanas platformās, un es ceru, ka pēc Cartoon Movie apmeklējuma varēsim skatītājiem piedāvāt lielāku saturisko daudzveidību, vairāk Eiropas animācijas filmu, un ne tikai bērniem. Piemēram, pie sava pirmā animācijas projekta The Twilight World darbu sācis kino klasiķis Verners Hercogs. Būs interesanti sekot, kā šis projekts attīstīsies.
Vērtīgs bija ieskats arī citos topošajos animācijas pilnmetrāžas filmu projektos, kas tika prezentēti pusstundu garās sesijās. Īpašu uzmanību pievērsu izplatīšanas kompānijām, no kurām būtu iespējams iegādāties mūs interesējošo saturu. Eiropas animatori ir ļoti radoši, ar savu izteiktu māksliniecisko rokrakstu – manuprāt, šādu filmu pietrūkst gan straumēšanas platformās, gan kinoteātros Latvijā. Biju patiesi lepna par trim topošajiem Latvijas animācijas projektiem, kas tika prezentēti Bordo, arī par Latvijas Animācijas asociācijas sagatavotajiem pāris minūšu garajiem klipiem, kas atspoguļo Latvijas animācijas daudzveidību, – tos skatoties kopā ar citiem, apmēram 800 foruma dalībniekiem, pārskrēja prieka un lepnuma trīsas – Ginta Zilbaloža Straumes triumfs nav radies tukšā vietā, mums ir ļoti spēcīga un radoša animatoru saime ar senām un dzīvīgām tradīcijām, kas turpinās jaunajos projektos.
INESE APSE, ACME Film:
Kompānijas ACME Film izplatīto filmu klāstā nozīmīga daļa ir tieši Eiropas animācijas filmas, tāpēc dalība Cartoon Movie bija iespēja padziļināti iepazīties ar projektiem, kurus drīzumā ACME Film piedāvās Latvijas skatītājiem, un noskatīt vēl tapšanas stadijā esošās filmas, ko varētu iegādāties izplatīšanai Latvijas kinoteātros. Bija iespēja klātienē satikt partnerus, ar ko ikdienā strādājam.
Prieks, ka Latvijas filmu projekti ir vienlīdz spēcīgi Eiropas animācijas kontekstā; foruma fokuss uz Latviju ir pamatots un nozīmīgs, ļaujot atgādināt, ka Latvijā ir spēcīgas animācijas tradīcijas un parādīt, ka tiek radītas unikālas filmas arī pēc tam, kad mūsu Straume izlauzusies līdz kinoindustrijas virsotnēm, iegūstot ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars.
KRISTEL TÖLDSEPP www.afilm.ee
Igaunijas animācijas kopiena ir aizrautīgi sekojusi līdzi filmas Straume / Flow panākumiem, mēs esam sajūsmā par tās sasniegumiem. Neapšaubāmi, šie panākumi ir ļoti vērtīgi visai Baltijas filmu nozarei, jo īpaši animācijas jomā. Igaunijas un Latvijas animācijas studijas sadarbojas jau gadiem ilgi, un esmu pārliecināta, ka tā tas turpināsies arī nākotnē.
Apmeklēt Cartoon Movie bija prieks, jo īpaši redzot, kāda uzmanība tiek pievērsta Latvijai. Tā kā esam mazas valstis Eiropas kino ainā, katrs reklāmas pasākums ir izšķirošs atpazīstamības veicināšanai. Mums jāizmanto šī iespēja un jāpanāk pēc iespējas lielāka mūsu reģiona atpazīstamība.
MARIE-PAULINE MOLLARET, Annecy atlases komisijas pārstāve, žurnāla Écran Noir redaktore:
Par Latvijas animācijas vēstnesi pasaulē ir kļuvusi Straume / Flow un vispār Ginta Zilbaloža darbi – viņa pirmā pilnmetrāžas spēlfilma Projām / Away jau 2019. gadā, kad tā tika prezentēta Anesī festivālā, saņēma milzīgu kritiķu un profesionāļu atzinību. Tomēr viņš nebūt nav vienīgais režisors, uz kuru šī valsts var paļauties, lai izvirzītos augstākajā līmenī. Jau vairāk nekā divdesmit gadus režisore Signe Baumane rada unikālus darbus, kuros ar humoru un personīgo pieredzi risina ļoti mūsdienīgas sociālās problēmas – seksisms, reliģijas un tradīciju svars, garīgā veselība. Viņas trešā pilnmetrāžas spēlfilma, kas tika prezentēta Cartoon Movie, nenoliedzami ir viena no filmām, kas turpmākajos gados būs ļoti ievērojama.
Lielas cerības mēs saistām arī ar Edmunda Jansona jauno ģimenes projektu – viņš ir režisors, kura darbiem sekojam līdzi jau gandrīz 20 gadus,
pagājušajā gadā viņš prezentēja spēcīgu, hipnotisku īsfilmu Freeride in C – virtuozu grafisku variāciju par Terija Railija (Terry Riley) tāda paša nosaukuma darbu,.
Tieši šis pārsteidzošais kontrasts – savdabīgs un prasīgs autorkino, kas prot apvienot mākslu ar universālu pievilcību plašākai publikai, – uzreiz pārsteidz, runājot par latviešu animācijas kino, kas spēj gan dokumentālā filmā no bērna skatpunkta uzburt pagātnes traumas (Ilzes Burkovskas Jakobsenas Mans mīļākais karš), gan izrādīt cieņu vienam no izcilākajiem Eiropas literatūras autoriem (Zanes Oborenko ļoti iedvesmojošā Iemīlējies. Kafka ar žilbinošu tehniku un smeldzīgu jūtīgumu), vai gluži vienkārši apvienot visu pasauli ap kontemplatīvu un eksistenciālu odiseju uz pasaules gala fona (Straume).
LUIS MIGUEL CRUZ, Radix galvenais redaktors
Daudziem cilvēkiem visā pasaulē Straume / Flow bija pirmā iepazīšanās ar latviešu animāciju. Tā ir būtiska iespēja, kurai var būt līdzīgas sekas kā tad, kad Hajao Mijazaki, Silvēns Šomē un Toms Mūrs iepazīstināja pasaules auditoriju ar japāņu, franču un īru animāciju. Ginta Zilbaloža izraisītais fenomens, šķiet, ir īstais brīdis, lai dotu impulsu Latvijas animācijas nozarei, savukārt Cartoon Movie 2025 prezentētie projekti ļāva sajust, ka Straumes veiksmes stāsts ir tikai sākums. Edmunda Jansona, Kārļa Vītola un Signes Baumanes prezentētie projekti bija ne tikai lieliski stāsti, bet arī ļāva ieskatīties mākslā un vēsturē, iepazīt valsti, kas vēlas dalīties savā kultūrā ar visu pasauli. Es gribētu izcelt arī Latvijas Animācijas asociācijas darbu, jo šāda pārstāvniecība un sadarbības veicināšana ir būtiska, lai Latvija kļūtu par nozīmīgu spēlētāju pasaules animācijas ainā.
"CARTOON MOVIE 2025". Foto: Agnese Zeltiņa
