KINO Raksti

Riga IFF: izvēlas Kino Rakstu autori

09.10.2021

Kino Raksti turpina pētīt Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmu, un šoreiz savas izvēles piedāvā Kino Rakstu autori Daniela Zacmane, Agnese Lipska un Ilmārs Šlāpins, atrodot programmā pārsteidzošākās šī kino gada parādības, izcilu kinoklasiku, stilistiskas ekstravagances, rotaļīgas komēdijas un pat filmu bērniem ar visām ģimenēm. Atgādinām, ka Riga IFF filmu seansi notiks gan klātienē, gan tiešsaistē, atliek izvēlēties savu formātu un savas filmas.

Iesaka Daniela Zacmane

Fellinopole / Fellinopolis

(rež: Silvija Džuljeti, 2020)

Šķiet, vārds ģēnijs ir izdomāts tādēļ, lai paskaidrotu, kā viens cilvēks – režisors Federiko Fellīni – ir spējis savās filmās radīt pasaules ar visām šīm lielajām sievietēm, brīnumainajiem klauniem, maģisku sniegu, svīstošiem logiem, mirgojošām gaismām un visu pārējo.

Filmā Fellinopole vairāku Federiko Fellīni filmu tapšanas aizkadri mijas ar kolēģu atmiņām par režisoru. Nekad nav patīkami uzzināt, ka kāds daudzu dievināts cilvēks patiesībā nav bijis labs, pat ja viņš ir ģēnijs, toties šī filma sniedz brīnišķīgu mierinājumu, ka Fellīni savā Romas kinopilsētiņas 5. paviljonā ir bijis ļoti prasīgs, bet vienlaikus arī jautrs, atbrīvots un bezgala aizrautīgs. Noskatīties šo filmu ir kā redzēt alķīmiķi (un viņa palīgus) un vēl vairāk nesaprast, kā no šī visa šķietamā haosa beigās rodas zelts. Bet nekādas atklāsmes jau neviens nav solījis. Fellinopole ir patīkami nepretencioza filma, jo, kā sacījis pats Fellīni, – nekādu citu Fellīni jau mums vairs nebūs, pietiek ar vienu.

Filmas seanss Riga IFF programmā Festival Selection21. oktobrī, pulksten 17:00 Splendid Palace Lielajā zālē un tiešsaistē


Ālto / Aalto

(rež. Virpi Sūtari, 2020)

Arhitektūra filmās ir atsevišķa interesanta tēma, taču filmas par arhitektūru – pavisam cita, un Riga IFF šādu programmu veido jau vairākus gadus. Šogad festivāls šajā sadaļā piedāvā vienu dokumentālo filmu ar nosaukumu Ālto – un nevis Alvars Ālto, kas zīmīgi. Jo filma ir ne tikai par viņu, slaveno somu humāno modernistu, bet arī par viņa sievu Aino Ālto – abi līdz sievas nāvei kopā strādāja pie daudziem projektiem: ēkām, krēsliem, vāzēm. Laulātie rakstīja viens otram arī intīmas vēstules. Un tieši šie vārdi (Aino: „Tu esi mazliet par daudz šarmants, lai būtu tik ilgi prom…”), kas skan, kamēr kamera rāda pilsētas skatus, vai vēl labāk – mājas, kurās gribas pieskarties dažādām skaisti veidotām detaļām un vērot gaismu (tikmēr Alvars: “Nav nekā ārpus mums…”), kopā ar majestātisku mūziku (daudz pūšamo instrumentu!) rada to īpašo filmas atmosfēru, kas apliecina, ka cilvēka dzīvē ir iespējams izdarīt ļoti daudz un tā var būt gan laba, gan aizraujoša.

Filmas seanss Riga IFF programmā Architect’s Cut 22. oktobrī, pulksten 19:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē


Nekad vairs nesnigs / Śniegu już nigdy nie będzie

(rež. Malgožata Šumovska, Mihals Englerts, 2020)

Labs filmas nosaukums var nostrādāt kā laba vīna pudeles etiķete. Nekad vairs nesnigs izklausās metaforiski, un tieši spēcīgas metaforas taču kinomākslai piešķir nepieciešamo nobīdi no dzīves. Arī no tās, desmitiem vienādās baltās villās dzīvojošu bagātnieku dzīves, kurās naudu pelna masieris, no Ukrainas atbraukušais Žeņa (galvenajā lomā labs Aleks Utgofs). Darba šķietamā monotonija ir maldīga – Žeņas klientēm (un pāris klientiem) pamazām gluži kā zem ādas viegli sataustāmi sabiezējumi atklājas noslēpumi: alkoholisms, laulības pārkāpšana, pieķeršanās suņiem un tādā garā. Režisoriem savukārt izdevies uztaustīt zelta griezumu starp ironiju un empātiju, starp perfekto ēku un interjeru dizainu un iekšējo cilvēcisko haosu, starp mistiku un realitāti. Jā, un arī starp Andreja Tarkovska filmu citātiem un savu pienesumu kinematogrāfijai.

Filmas seanss Riga IFF programmā Feature Film Competition –  22. oktobrī, pulksten 20:30 Splendid Palace Mazajā zālē un tiešsaistē


Gāzes gaisma / Gaslight

(rež. Džordžs Kjūkors, 1944)

Filmu Gāzes gaisma vispirms ir vērts skatīties Ingrīdas Bergmanes un Šarla Buajēra aktierspēles dēļ. Viena no grūtākajām lietām kinomākslā, šķiet, ir radīt atmosfēru, un šajā filmā tas panākts perfekti. Romantiskais mīlasstāsts starp jauno sievieti Polu ar brīnišķīgo balsi un šarmanto pianistu Gregoriju pamazām kļūst miglaināks un tumšāks līdzīgi kā Bergmanes varones prāts. Raustīgā gāzes lampu gaisma met aizdomu ēnas nevainojamā viktoriāņu nama aizvien klaustrofobiskākajos interjeros.

Filma uzņemta 20. gadsimta 40. gados, taču ne mazāk svarīgs arī šodien varētu būt jautājums, cik izšķiroši ir neļauties manipulācijai un būt pašam savas apziņas novērotājam. Šāds atgādinājums Ingrīdas Bergmanes izpildījumā ir ne vien labs, bet bezgala skaists.

Filmas seanss Riga IFF programmā The Rossellinis And The Century 17. oktobrī, pulksten 13:30 Splendid Palace Mazajā zālē

Iesaka Ilmārs Šlāpins

Rītausmas robeža / Phayasohk Phiyohkyam

(rež. Taiki Sakpisita, 2021)

Taizemiešu režisora Taiki Sakpisita filma ļauj skatītājam izgudrot pilnīgi jaunu kino uztveršanas pieredzi – īpaši jau tiem, kas neko nezina par Taizemes politisko vēsturi, studentu nemieriem, militārajiem apvērsumiem, politiķu dinastijām, atentātiem, represijām, cilvēku pazušanām. Tiem melnbalto ainu lēnā kustība būs dekoratīvi eksotiska un atsvešināta. Bet filmu iespējams skatīties arī kā pilnīgi izdomātu un sirreālu pasauli ar saviem noteikumiem un laika plūduma likumiem. Vērojot cilvēkus, kas praktiski visu laiku atrodas tādā kā letarģiskā starpstāvoklī starp nomodu un miegu, arī skatītājs pamazām tiek ievilkts mentālā ceļojumā (tā, starp citu, saucas šī režisora iepriekšējā īsfilma The Mental Traveller (2019) – par pieciem psihiatriskās klīnikas pacientiem, kas cieš no pārdzīvotas vardarbības traumatiskās iedarbības), melnbaltās ainas  brīžiem satriec ar savu fotogrāfisko perfekciju, skaņu celiņš uztur pastāvīgu trauksmes un gaidu sajūtu, bet retie dialogi piespiež atgriezties pie savas apziņas analītiskās daļas, lai izlasītu subtitrus un censtos salikt kopā sižeta kaleidoskopu. Iespējams, ka filmu vieglāk skatīties, iepriekš rūpīgi izlasot anotāciju un kaut ko par Taizemes valsts apvērsumu vēsturi, taču – varbūt arī nevajag, lai būtu vieglāk.

Filmas seanss Riga IFF programmā Festival Selection16. oktobrī, pulksten 14:00 Splendid Palace Lielajā zālē un tiešsaistē


Čarterreiss / Charter

(rež. Amanda Kernela, 2020)

Stāsti par mātēm, kurām pēc šķiršanās tiek atņemtas tiesības uz bērniem, diezgan bieži parādās medijos; mēs jau pie tiem esam pieraduši, tāpēc sižets par māti, kas „nolaupa” savus bērnus un aizved tos uz citu valsti, lai arī satraucošs, tomēr nešķiet nekas oriģināls. Režisores Amandas Kernelas filma Čarterreiss pārsteidz un saviļņo ar ko citu – tajā neatradīsiet pakaļdzīšanās spriedzi vai aizraujošu tiesvedības gaitu, filma ir pilna trauksmes, taču tā tiek panākta citiem līdzekļiem. Aizmukšana no ledaini drēgnās Zviedrijas uz remdeni noplukušo Tenerifes kūrortu nenes gaidīto īslaicīgo laimi. Lieliski un reālistiski parādīts mātes apmulsums bezizejas situācijās, kas vairojas un slāņojas cita citai virsū, filmas veidotāji izvairās meklēt atbildi uz jautājumu “kuram taisnība – mātei vai tēvam?”, bet tieši un dramatiski izceļ mātes un bērnu trauslos mēģinājumus salabot attiecības, atsākt sarunāties, atrast kompromisu un iespēju dzīvot tālāk.

Filmas seanss Riga IFF programmā Nordic Highlights16. oktobrī, pulksten 16:00 Splendid Palace Mazajā zālē


Māsas: Vasara ar superspējām / Tottori - Sommeren vi var alene

(rež. Ārills Ēstins Ommundsens, Silje Sālomonsena, 2020)

Norvēģu režisoru Ārilla Ēstina Ommundsena un Siljes Sālomonsenas filma Māsas: Vasara ar superspējām uzņemta kaitinoši rātni idilliskā manierē, kas raksturīga skandināvu bērnu filmām, – vecāki tajās ir smaidoši un saprotoši, svešinieki ir mazliet satraucoši dīvaiņi, taču nekad nav ļauni, bērnu palaidnības un nepaklausības nekad nepārkāpj piedienības robežas, bet visas nedienas un krīzes ātri un līksmi tiek atrisinātas pašu spēkiem. Idilliskuma iespaidu neglābjami pastiprina rotaļīgais muzikālais fons, kas atgādina uzvelkamās mūzikas lādītes klingšķēšanu. Šāda bija arī 1992. gada Lotta no Nerātnieku ielas, ko pēc Astridas Lindgrēnas grāmatas motīviem uzņēma režisore Johanna Halda (Latvijā to savulaik rādīja televīzijā kā seriālu), viena no manām mīļākajām bērnu filmām. Arī Māsas noteikti jāskatās kopā ar bērniem, lai izmēģinātu iespēju atgriezties pašu nepiedzīvotā bērnības pasaulē, kurā tas viss ir iespējams.

Filmas seanss Riga IFF programmā Kids’Reel17. oktobrī, pulksten 13:30 tiešsaistē


Anete / Annette

(rež. Leo Karakss, 2021)

Filma, kas ir ļoti gaidīta trīs pilnīgi atšķirīgu iemeslu dēļ. Pirmkārt, to uzņēmis Leo Karakss, kuru nav iespējams nemīlēt pēc filmām Sliktās asinis/ Mauvais sang (1986)  un Mīlnieki no Jaunā tilta/ Les amants du Pont-Neuf  (1991) un kurš tik reti lutina savus fanus ar jauniem darbiem. Otrkārt, tajā spēlē aktieris Ādams Draivers, kuram izveidojies savs pielūdzēju loks, un treškārt – filmas mūzikas un scenārija autori ir brāļi Rons un Rasels Maeli no kulta grupas The Sparks, kas noslēpumainā veidā nenoveco kopš 70. gadu sākuma. Intriga ir tajā, ka šie trīs iemesli ir sakrituši kopā pilnīgi negaidītā un neparedzamā kombinācijā (tiesa, Leo Karakss ir sadarbojies ar The Sparks pirms četriem gadiem, iedziedot dziesmu When You Are A French Director albumā Hipopotamus), bet trīs minētās fanu grupas iepriekš īsti nekad nav krustojušās. Filmas tuvošanos ekrāniem pieteica baumas, dažādi mārketinga triki, atsevišķu dziesmu izdošana singla formātā, taču par to, kas tad galu galā ir tapis, skaidrības nav. Un vislabāk to skatīties, nezinot pilnīgi neko.

Filmas seanss Riga IFF programmā Festival Selection17. oktobrī, pulksten 19:00 Splendid Palace Lielajā zālē un tiešsaistē

Iesaka Agnese Lipska

Asinssūcēji – marksistiska vampīrkomēdija / Blutsauger

(rež. Juliāns Radlmaiers, 2021)

“Komēdija ir ideāls politiskais žanrs,” uzskata režisors Juliāns Radlmaiers un arī pēc filmas Buržuāzijas suņa paškritika / Selbstkritik eines bürgerlichen Hundes (2017) panākumiem turpina pētīt šī žanra potenciālu. Šoreiz pilnmetrāžas garumā tiek teju nepieklājīgi burtiski iztirzāts Marksa izteiciens par kapitālistu vampīriem, kuri sūc strādnieku asinis. Filmas asprātīgā premise skrien pa priekšu tās panākumiem, un skatītājs dabūs to, pēc kā nācis – vēl vienu neiespējamu prāta vingrinājumu, kinovalodā cenšoties izlasīt vienlīdz absurdu komunisma un kapitālisma kritiku. Nabadzīgais krievu bēglis Ļovuška, kura aktiera karjera aprāvusies Sergeja Eizenšteina uzņemšanas laukumā, sapņo par slavu un nonāk līdz bagātai savrupmuižai Baltijas jūras krastā, kur viņu sagaida viegli garlaikota vampīrsieviete. Šai piekrastē strādnieki reizēm cieš no neizprotamām, asiņojošām rētām divu acuzobu platumā, taču tās ir tikai ķīniešu blusas, kas izskaužamas ar pastiprinātu higiēnu. Zinātnes laikmetā ir jātic zinātnes faktiem, nevis sazvērestībām un sentēvu pasakām!

Filmas seanss Riga IFF programmā Feature Film Competition23. oktobrī, pulksten 18:00 Splendid Palace Mazajā zālē un tiešsaistē


Fabians jeb Gājiens pie suņiem / Fabian oder der Gang vor die Hunde

(rež. Dominiks Grāfs, 2021)

Nevajag baidīties – lai gan Dominika Grāfa jaunākā filma iesākas ar skatītāja jutekļu pārslodzi, ekrānā zibsnījot arhīva materiālu, 8mm filmējumu un inscenējumu kolāžai, režisors skatītāju nemanāmi pieradina pie meistarīgi koordinētā haosa. Kabarē pustumsā un lētu cigarešu dūmos lēnām iezīmējas Berlīnes dekadentā, mizogīnā naktsdzīve Veimāras republikas laikā. Par skatītāja uzticamo enkuru kļūst pasaules jūtīgā vērotāja, trīsdesmit divus gadus vecā rakstnieka Fabiana seja. Viņš iepazīstas ar topošo aktrisi Kornēliju, un abus, šķiet, varētu nominēt šāgada kaislīgākā ekrāna pāra titulam. Taču, kā viņi secina pirmajā tikšanās reizē, katram mīlasstāstam ir kāds liktenīgs nosacījums. Trauksmainais zudušās paaudzes portrets iezīmē fonu nacionālsociālisma panākumiem trīsdesmitajos gados, un Grāfs nepārprotami velk paralēles ar sociālpolitisko noskaņojumu mūsdienās.

Filmas seanss Riga IFF programmā Found In Berlinale16. oktobrī, pulksten 18:30 Splendid Palace Lielajā zālē, Valmiermuižā un tiešsaistē; 23. oktobrī, pulksten 20:30 Splendid Palace Mazajā zālē un tiešsaistē


Mans nindzjas bērns / Ninjababy

(rež. Ingvilla Svē Flike, 2021)

Grūtniecības komēdijdrāma Mans nindzjas bērns ir piezemētāka un laikmetīgāka norvēģu versija filmai Džuno / Juno (2007). Līdzīgi kā tās asociatīvā priekštece, arī Flike savā filmā ar rotaļīgu vieglumu izgaismo to smagmi, kas parasti paliek ārpus kinokadriem un ikdienas sarunām. Par to, ka pretrunīgās un izmisīgās izjūtas, kļūstot par māti, mēdz arī nepāriet.

Divdesmit trīs gadus vecā komiksu māksliniece Rākela, kuras spītīgo, nefiltrēti atklāto tēlu kādā citā indie drāmā tiklab būtu varējusi uzrakstīt Grēta Gērviga, atklāj, ka jau sešarpus mēnešus ir stāvoklī. Nav daudz laika aprast ar straujo dzīves pagriezienu, un līdz ar Rākelas pārdzīvojumiem ekrānā atdzīvojas animēts, runājošs embrijs Zorro maskā. Līdz galam izturot godīgumu kā filmas pamatnosacījumu, Flike ir radījusi aizkustinošu klišeju komēdiju.

Filmas seanss Riga IFF programmā Nordic Highlights23. oktobrī, pulksten 15:30 Splendid Palace Mazajā zālē un tiešsaistē

Foto no publicitātes materiāliem

Komentāri

Šim rakstam vēl nav komentāru!



Saistītie raksti



Atbalstītāji

Galvenais atbalstītājs 
Valsts Kultūrkapitāla fonds
web tasarım vds vds sunucu mersin gergi tavan