Sērijā "Kino Rakstu bibliotēka" izdošanai sagatavots kinozinātnieka Viktora Freiberga darbs ar lakonisku nosaukumu “Viktora otrā grāmata”, un Projektu bankā (projektubanka.lv) iespējams atbalstīt grāmatas izdošanu, iepriekš iegādājoties eksemplāru ar autora parakstu. Plānotais grāmatas iznākšanas laiks – decembra beigas.
Grāmatu ievadā raksturo kinozinātniece Dita Rietuma: “31 zīme 248 filmās. Arī tā varētu nodēvēt Viktora Freiberga Otro grāmatu, kuras tekstus centrē noteikti jēdzieni, parādības, sava veida kinovalodas kodi, kas atspoguļojas no filmas filmā. Ūdens, pilsēta, klusums, spogulis, labirints, autsaiders, uguns, kāpnes, kino par kino un citi. Kopumā tādi ir 31, šādas zīmes Viktors Freibergs ir saskatījis vismaz 248 filmās, un katrā no šīm filmām konkrētajam jēdzienam vai parādībai ir savas konteksts un nozīme.”
Latvijas garīgajā telpā Viktors Freibergs ienes savu skatījumu uz kino kā mākslu, uz filmām kā neierobežotu un neaptveramu nozīmju un iedvesmas lauku. Grāmatas žanru var raksturot kā esejisku tekstu, bet grāmatas beigās pievienots visu tekstā pieminēto filmu alfabētisks apkopojums, ļaujot lasītājam izmantot šo filmu izlasi kā ceļvedi, bagātinot savu pieredzi un iepazīstot pasaules kino klasiku. Viktora Freiberga grāmata top portāla Kino Raksti un biedrības Ekrāns paspārnē. Grāmatas veidotāju komanda – mākslinieks Aleksandrs Busse, redaktore Kristīne Matīsa, fotogrāfe Agnese Zeltiņa.
Profesors Viktors Freibergs ir sinefils un autoritāte saviem daudzajiem studentiem vairākās paaudzēs Latvijas Universitātē un dažādos kino lektorijos. Izglītību Viktors Freibergs (1955) ieguvis kā angļu filologs – studējis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē (1974-1977), disertāciju aizstāvējis Maskavas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1986). Kā filoloģijas zinātņu doktors ilgus gadus strādājis un turpina strādāt Latvijas Universitātē, vadījis Komunikācijas studiju nodaļu, ieņēmis dažādus akadēmiskos amatus – lektors, docents, profesors.
Gadu gaitā Viktors Freibergs izkopis īpašu kinomīlestību un zināšanas par šo mākslu, strādājis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps žūrijā, sastādījis filmu programmas un ciklus, publicējis rakstus par kino žurnālā, vēlāk, portālā Kino Raksti un citur. Viņa balsi jau kopš kinoforuma Arsenāls laikiem atpazīst daudzi kino mīļotāji, jo viņš ir viens no pieprasītākajiem filmu tulkiem festivālos. Par savu pirmo grāmatu, autobiogrāfisko prozas darbu Kinomāna slimības vēsture (2019) Viktors saņēma nozīmīgo Dzintara Soduma balvu literatūrā.
Viktora otrā grāmata top portāla Kino Raksti un biedrības Ekrāns sadarbībā, papildinot sēriju Kino Rakstu bibliotēka. Grāmatas sagatavošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, grāmatas maketa pabeigšanai un tipogrāfijas izdevumiem nepieciešami 5500 EUR. Detalizēts projekta apraksts un iespēja piedalīties - ŠEIT.
