Gandrīz tāda Ziemassvētku tradīcija veidojas – jau otro gadu decembra vidū uz Latvijas kinoekrāniem nonāk „erotiski romantiska” filma, kuras autori reklamējas gandrīz vai kā žanra pirmatklājēji – kaut ko tādu mēs redzēšot „pirmoreiz”. Gluži negribot (t. i., bez lielas sajūsmas) Kino Rakstos par šāda žanra speciālisti kļuvusi dramaturģe Aiva Birbele, kura šoreiz pievieno arī rakstnieces Ingas Gailes viedokli.
Sēdieties, bērniņi, klausieties nu, / Stāstīšu jums pasaku! Reiz dzīvoja princese Zeltīte. Skaista un gudra, ar sirsniņu īstajā vietā. Princese mēdza sapņaini raudzīties pasaulē caur logu, ko sauca Instagrams. Tur spožos tērpos un spilgtās gaismās gozējās kinozvaigznes ar balvu figūriņām rokās. Princeses sirsniņa iedziedājās – kaut jel es tā varētu!
Tad no tālām zemēm ieradās Princis, kurš teica – vajag tikai ļoti, ļoti vēlēties, vajag klausīt savai sirsniņai un viediem onkuļiem, tad pasaule sadosies rokās un sapņi piepildīsies! Let’s make the movie, princis teica. Zeltīte klausīja princim. Jo viņš tak no tālām zemēm, tur slavenās skolās izmācījies, kursus izgājis un mūzikas video taisījis. Un tredos viņš raksta tik skaistus vārdus! “Sometimes there's nothing wrong with the girl. Sometimes it really is just the guy doesn't appreciate all the good things that are coming his way. And that is on him not you!” Sirsniņa ietinas plediņā ar kaķīšiem, tik jaukus vārdus viņš raksta. Un arī par filmu veidošanu viņam ir gudri teksti. Ka jāstrādā komandā, piemēram. Un saka to tā, it kā neviens pirms viņa to nebūtu zinājis. Zeltīte noticēja skaistajiem vārdiem. Vajag tik ticēt! Un tad SAPŅI PiePildīsies!!!
Zeltīte savāca draugus un talantīgus cilvēkus no savas zemes un kaimiņvalstīm. Princis atveda sev līdzi draugu no dzimtās tālienes. Un patiešām iznāca filma, jes!!! Nu tik bildēsimies, nu tik postosim, storijosim, tvītosim, tredosim – beidzot tapis "Holivudas līmeņa kino"! Un, ja mēs vairākas reizes dienā instagramosim 101 iemeslu, kāpēc pirkt biļetes uz mūsu mūviju, tad mēs piepildīsim reklāmas tekstos solīto – filmu skatīsies ne tikai latvju zemē, bet visā pasaulē!!!
Bet, kad zem skaļajiem aicinājumiem pirkt biļetes un storijiem, kur no kinozāles iznākuši cilvēki mēģina slavēt filmu, parādījās tikai pāris laiku, princese sāka aizdomāties, vai tikai kaut kas nav aizgājis greizi…
Te pienāca veca ragana un teica: “Ai, meitiņ, kā atceros, ka deviņdesmitajos… Ai, kā brauca pie mums ārzemju prinči, solīja padarīt par kinozvaigznēm… Safilmēja mūs plikas un aizlaidās.” Ragana līdzjūtīgi nopūtās. “Dzīvē nav kā instagramā, meitiņ…” Uzkāpa uz slotas un aizlidoja. Laimīgā ragana, nopūtās savukārt Zeltīte. Tā var aizlidot, bet viņai jāturpina likt soctīklos teksti par 60 iemesliem, kāpēc vajag pirkt biļetes uz filmu Vulgar.
Ragana tomēr arī nebija laimīga. Jo viņai bija jāraksta par filmu Vulgar. Uzvilkusi halātu, viņa apjozās ar jostiņu… un sastinga šausmās. Tajā filmā jaunajai sievietei Andželikai bija tēvs, kurš viņai neļāva aplikt jostiņas, jo tādas lietojot tikai maucīgas sievietes. Piesmej latviešu nacionālo lepnumu – Lielvārdes jostu –, ko?! Labi, ka Andželika satika Saimonu, draudzenes nerātno brāli, un tas iemācīja Andželikai, ka drīkst ne tikai jostiņas, bet arī kūkas un alkoholu, jo tas ir patiesais ceļš uz sievietes pašapziņu. Bet kas raganu pamācīs?
Ragana būrās internetos un meklēja, kas radījis filmu Vulgar. To veidojusi studija Santiago Rivero Presenta, kura sevi LinkedIn profilā dēvē par “multi-award winning production company”. Apmeklējot norādīto kompānijas mājaslapu, gan nekādas balvas nav atrodamas, tikai filmas Vulgar treileri. Režisors un scenārists Santiago Rivero esot izglītojies Ņujorkas Universitātē un nu ir plaši pazīstams savu dažu sekotāju lokā soctīklos. Režisējis mūzikas video un darbojies arī kā fotogrāfs.
Viņa profils vietnē fotoeksperts.lv no citiem tur minētajiem fotogrāfiem atšķiras ar to, ka tajā ir tikai ļoti jaunu meiteņu bildes.
Filmas reklāmas kampaņa solīja „Holivudas līmeņa” romantisko filmu, kurai “viens no galvenajiem mērķiem būs parādīt pasaulei latviešu skaistumu un pašiem latviešiem līdz galam neaptverto talantu”. Kampaņas laikā jau varēja sākt sekot līdzi režisora sociālo tīklu kontiem, kur viņš katru dienu dalās ar savu pieredzi un apspriež filmas galvenos tematus – mīlestība, nodevība, pašizaugsme.
Filma tiek pieteikta arī kā komēdija, lai gan tajā nav nekā smieklīga. (Ironisks smīns neveiklu dialogu laikā neskaitās.)
Izkūpinājusi gaisā vīraku, ragana saprata – filma ir par to, kā jauna sieviete no emocionāli vardarbīgām attiecībām un slikta seksa tiek pie attiecībām ar vīrieti, kurš viņai pamāca, kā jādzīvo, un ir labs seksā. To seksu gan viņš uzreiz nedod. Kad Andželika (lomā Katrīna Kreile) nolemj – „še mana blūzīte, še es pati” –, Saimons (Gabrjels Agvero) viņu aizbučo līdz gultai un tad nolemj neturpināt, jo esot saguris. Tomēr ir labvēlīgs pret sievieti un saka:” Bet tu vari man atsūkāt. Ja gribi.” Andželika ķeras pie darba, un skatītāji var vismaz minūti vērot vīrieša tikšanu līdz orgasmam, neizlaižot no rokas cigareti. Tad Saimons var turpināt atpūsties. Turklāt viss beidzas vēl laimīgāk, jo, kad viņš ir atguvis spēkus, arī Andželika tiek pie seksa, un tā laikā Saimons atglauž matus no Andželikas sejas, lai operators labāk varētu nofilmēt. Andželika pēc tam saka: “Tas nu gan bija jauks pārsteigums”. Nu, viņai varbūt. Vai arī skatītājiem?
Filma esot balstīta režisora personīgajā pieredzē. Tad jau kādai daiļavai ir paveicies tikt pie patiesi noderīgām zināšanām par to, kā tā īstā dzīve dzīvojama.
Izbūrusies internetos, ragana atrada par Vulgar pāris atsauksmes, kurās slavē filmas bildi un skaņu. Tas labi. Bet neviens jau neiet uz kino, lai papriecātos par bildi. Iet sekot līdzi stāstam. Un ar filmas stāstu ir nopietnas problēmas. Lai gan tā struktūra veidota „pareizi” kā pēc mācību grāmatas, gadās arī tādas ainas un darbības, kas visus labos nodomus aizslauka mēslainē. Divas ainas jau minēju, tās ne tikai ir neloģiskas, bet izjauc romantiskas filmas solījumu. Kas var būt romantisks filmā, ja sievietei jāizšķiras starp emocionāli vardarbīgu vīru Dairi (Āris Matesovičs), kurš neļauj sievai atrasties vienā telpā ar svešu vīrieti, un Saimonu, kurš visu laiku pamāca, kā jādzīvo, spiež ēst kūkas un lietot alkoholu? Potenciāli šādā filmā sievietei jāļaujas kārdinājumam, bet ne scenārijs, ne režija neļauj aktieriem izspēlēties un nonākt līdz ticamam savstarpējam valdzinājumam.
Kad nu Andželika ir “kritusi grēkā”, stāstam loģiski būtu jānonāk līdz konfrontācijai ar vīru. Tas notiek. Bet nezin kāpēc ar draudzenes Normas (Gaile Butvilaite) starpniecību, kurai savā kāzu dienā jātaisa tracis, liekot Andželikai atvainoties viņas brālītim Saimonam…
Par ko?!!! Ka pārgulējusi? Ka morāles trūkst?
Brālītis pirms tam kniebās ar citu tavu draudzeni un vispār visu laiku plātās ar savu brīvību un ļaušanos fīlingiem, bet draudzene uzreiz ir noziedzniece? Norma izraida savu draudzeni no kāzām, ignorējot to, ka Andželika ir daudz darījusi kāzu organizēšanā. Vīrs Dairis daiļi cieš un pamet savu amorālo sievu. Vai, vai, ko nu. Protams – vajag plikai lēkāt pa istabu ar vīna pudeli rokā! Tāds ir režisora un scenārista Rivero Santjago redzējums par to, kā sievietes tiek galā ar saviem pārdzīvojumiem.
Kad nu gana izrādīti plikumi, Andželika filmas fināla daļā sameklē vīru, lai dalītos ezotēriskās prātulās par to, cik svarīgi atrast savu patieso būtību. Andželika to ir paveikusi, tāpēc filmas finālā aiziet roku rokā ar pornofilmu aktieri (tāda ir Saimona profesija) Rīgas ielās, lai izbaudītu savu patieso būtību. Ko bija noziegusies tā sprādzīte, kuru demonstratīvi izmeta miskastē, tas gan nav skaidrs.
Ko vārds “vulgārs” nozīmē filmas autoriem, to mums dara zināmu Andželikas vīrs, kurš finālā, kad jaunā sieviete saka runu par to, ka viņa beidzot atradusi patieso, seksuālo “es”, viņai atbild: “Es cerēju, ka tu sapratīsi savas kļūdas. Un te tu pēkšņi runā par seksu. Tev nešķiet, ka tu esi kļuvusi vulgāra?” Ahā! Sievietes, kuras runā par seksu, ir vulgāras. Nu, nu… Un filmas nosaukums ir angliskais Vulgar, jo producenti cer to piedāvāt auditorijai arī ārpus Latvijas. Tā var spriest pēc brašajiem aicinājumiem Instagramā būt vienam no pirmajiem 100 000 skatītājiem. Nu ko, ragana nopūtās, sapņot nevienam nav aizliegts.
Attapusies, ka reklāmtekstos tiek solīts, ka nu tik būs kas latvju zemē uz ekrāniem neredzēts (kas patiesībā nozīmē tikai to, ka solītāji nav redzējuši neko no tā, kas šobrīd notiek kinopasaulē), ragana aizsteidzās apjautāties: „Spogulīt, spogulīt, saki man tā – vai tiešām Ekstāze bija labāka?” Spogulis aizsvīda no tāda jautājuma. Un atzina, ka... jā. Vismaz Ekstāzei bija skaidrs potenciālais skatītāju loks, jo filma balstīta uz dižpārdotas grāmatas motīviem un to veidojis tautā plaši pazīstams teātra režisors. Uz ko cer Vulgar izplatītāji un kādai auditorijai paredzēta šī filma, nav saprotams.
Notīrot spoguli, raganai ienāca prātā – man vajag arī kādas citas sievietes viedokli! Izmantojusi visus pieejamos burvju mānekļus, ragana lika filmu noskatīties dzejniecei un rakstniecei Ingai Gailei. Un uzrakstīt savas domas.
Gaile pakļāvās burvestībām un rakstīja šādi:
“Filmu Vulgaris varētu izsmiet un apcelt, bet man šķiet, ka tā pat nav to pelnījusi. Ar to, ka filma glorificē alkohola lietošanu, turklāt dara to melīgi un radot ilūzijas, tā jau kļūst emocionāli varmācīga pret skatītājiem, līdz ar to būtu pelnījusi tikai ignorēšanu un attiecību pārtraukšanu.
Filma māca meitenēm un sievietēm – tavs galvenais uzdevums ir domāt un saprast, ko grib vīrietis, kuram savukārt (acīmredzot dabiski, lai saglabātu erekciju) ir jābūt vienalga par tavām jūtām. Es absolūti nesaprotu, ko galvenā varone saskata kādā no abiem vīriešiem; teorētiski jau arī tāda varone filmā varētu būt – ik pa brīdim gadās ainas un mirkļi, no kuriem varētu atsperties, lai izveidotu filmu par sievieti, kura dzīvo traumējošu, manipulatīvu ilūziju gūstā. Tomēr tas nenotiek, jo autoru neinteresē, ko viņa varone domā, – viņa ir sieviete, un filmas veidotāji uzskata, ka viņi zina, ko sievietes grib. Turklāt vēl kaut kā tā ērti sanāk, ka tas ko sievietes grib, ir apmierināt vīrieti, un tāpēc – tikai tāpēc, lai nezaudētu šīs pārliecības sagādātās ērtības (lasi: blowjob), vīrieši visā pasaulē pat nedomā painteresēties, ko sievietes patiešām grib.
Es domāju, ka lielākā daļa sieviešu (un arī citu dzimumu cilvēki), kas ir saņēmuši jebkādu emocionālu vai psiholoģisku atbalstu, jūt, ka šī nav laba filma, tā ir neizdevusies filma. Sliktākajā gadījumā – ja sievietei nav bijis šāda atbalsta –, tad, iespējams, viņa var sākt stresot par to, kā nenokļūt tās otrā plāna aktrises lomā, kura tiek drāzta draudzenes vecmeitu ballītē; viņai, protams nav vārda, un viņā brangais tēvadēls neiemīlas. Kāpēc viņš neiemīlas tajā sievietē? Un te nu nāk nākamais emocionāli varmācīgais ziņojums visām sievietēm – tāpēc, ka sievietei nevajag būt maukai, viņai ir jābūt tiklai un tādai, kas grib ģimeni un tikai vienu vīrieti; viņa nevar staigāt apkārt pa ballītēm seksojot, viņai jāgaida, kamēr brašais tēvadēls pārgulēs ar visām citām – tām, kuras nav tik tiklas, – un tad ieradīsies pie viņas, lai uzmodinātu viņu ar seksu (kas, starp citu, lielai daļai sieviešu izvarošanas kultūrā var būt retraumatizējošs piedzīvojums) un pamodinātu viņu arī metaforiski.
Šis ir šizofrēnisks patriarhālās pasaules vēstījums – vīrišķīgs vīrietis ir tāds, kuram vajag seksu, bet sievišķīga sieviete ir tā, kas to nedod. Kas tad notiek ar tām sievietēm, kuras, mīlot vīrišķīgo vīrieti, ir viņam seksu sagādājušas?
Šī ir puisīšu fantāziju pasaule. Un mēs tajā dzīvojam un dažreiz pat to pašas atbalstām.
Sievietes, mīļās, lūdzu, neskatieties šo filmu. Tā ir stulba un melīga. Man ļoti žēl, ka tā, jo atsevišķas seksa ainas ir tīri okei, bet pornogrāfija un absolūta sievietes objektivizēšana notiek visapkārt tam, lai līdz šim seksam nokļūtu.”
Uh, prātīgi saka Inga Gaile!
Pēc raksta pabeigšanas ragana devās veikt rituālas darbības, lai aktrisēm nekad vairs nebūtu jāizģērbjas plikām ainās, kur tas nav nepieciešams ne pēc stāsta, ne jēgas. Lai viņām būtu intimitātes koordinators, kurš palīdzētu un aizstāvētu. Lai Katrīnai Kreilei būtu vēl tādas spilgtas lomas kā seriālā Bezvēsts pazudušās, lai viņai būtu lomas, kur parādīt ne tikai savu skaisto ķermeni, bet arī citas prasmes.
Un tad, novilkusi halātu, ragana aplika Lielvārdes jostu un devās veikt pavisam citas rituālas darbības – lai filmas Straume komanda tiek pie visām balvām, kam nominēta!
* Vulgar bulgar – autores pašizdomāti buramvārdi lietuvēna izdzīšanai.
