#Riga IFF

Sirreālisma simtgade un Jana Švankmajera deviņdesmitgade atnes Latvijai unikālu iespēju skatīt gan grandiozu izstādi Rotko centrā, gan vērienīgu Švankmajera filmu izlasi Riga IFF programmā „In kino veritas”.

#Kino vēsture

Ivara Selecka debijas pilnmetrāža “Tikšanās Gvinejā” (1968) ir unikāls  gadījums ne tikai Latvijas kino vēsturē, tomēr ne jau velti autors pats nemaz negrib šo filmu īpaši izcelt savas filmogrāfijas kontekstā un saukt par savu pirmo režijas darbu.

#Kino vēsture

“Viņš ir kā dzīvnieks, ar dzīvnieka paradumiem. (..) Varbūt viņš tev iesitīs, varbūt – noskūpstīs…” Šis citāts no Ilgu tramvaja ir, iespējams, visprecīzākais Marlona Brando atveidoto lomu raksturojums, sevišķi ja pieļaujam domu, ka viņš, līdzīgi kā citi kinematogrāfiskas ikonas statusu sasnieguši...

Piedzīvojot šo unikālo 2024. gada septembra dienu, kad Ivars Seleckis svin 90 gadu jubileju, Kino Raksti nolēma apsveikuma buķeti saplūkt no paša Meistara filmu kadriem un epizodēm; galu galā ir taču vesela pļava, kur plūkt, – jau vairāk nekā 60 gadi kinomākslā, kinolentes kilometru tūkstoši un f...

#Carte Blanche

Ja kinomākslā ir vispār kāda nozīme režisora dzimšanas gadam, tad Alise Zariņa un Armands Začs droši vien būtu pieskaitāmi vienai paaudzei, turklāt šobrīd ļoti aktīvai paaudzei. Alise Zariņa kopā ar Lieni Lindi veidojusi septiņsēriju spēlfilmu Asistente, kas septembra sākumā parādās kinoteātros, ...

Latvijas dokumentālā kino vēsturē ir kāds īpašs fenomens – cilvēks, kura balsi varētu būt dzirdējis ikviens Latvijas iedzīvotājs, ja vien kaut reizi ir redzējis kādu vēsturisku fragmentu no padomjlaika kinohronikām vai dokumentālajām filmām. Diktors Boriss Podnieks (1924–1995) ierunāja dokumentāl...

Grāmata Antigones likums ir arī mūsu visu, šodienas Latvijas iedzīvotāju kolektīvās anamnēzes pieraksts, ko veikusi kritiska, labi izglītota, no citas, pirmskara globālas un multi-etniskas Latvijas un Eiropas nākusi vērotāja. Stāstītāju nepamet sajūta, ka viņa šo visu jau ir redzējusi, ka negaidī...

#Intervija

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 7. jūnijā atklās videomākslinieces Katrīnas Neiburgas izstādi Sologāmija. Kino Raksti nolēma, ka jābeidz brīnīties, kāpēc Neiburgas darbi vēl joprojām nav iekļauti Latvijas kino diskursā, un jājautā pašai māksliniecei par viņas attiecībām ar dažādām kustīgā att...

#Intervija

Dokumentālists, kurš mainījis kinovēstures gaitu, piešķirot jaunu elpu klasiskajam „cinéma vérité”; entuziasts, kuram jaunībā izdevās iedibināt jaunu „autorkino manieri” tāpēc, ka neviens viņu īsti neņēma par pilnu un paša tēvs brīnījās, kāda jēga ir visu dienu filmēt, kā māsa mazgā suni… Pirms 3...

Ar atvēršanas svētkiem Jaunajā Rīgas teātrī nosvinēta jauna grāmata sērijā „Kino Rakstu bibliotēka” – iznākusi kinozinātnieces Valentīnas Freimanes otrā grāmata „Antigones likums”; izcilās personības atmiņas pierakstījusi un sakārtojusi Jolanta Treile. Atvēršanas vakaru vadīja aktieris Gundars Āb...

#Intervija

Ar daudzsēriju filmu „Padomju džinsi” operators Valdis Celmiņš paplašinājis savu pieredzi atkal jaunā līmenī, bet arī līdz šim viņš ir bijis viens no pārsteidzoši daudzveidīgākajiem Latvijas kinooperatoriem – no smalkām dokumentālajām filmām līdz lielizmēra vēsturiskiem inscenējumiem, no miniatūr...

#Recenzija

Smalkas zīmes, rūpīgi meklētas saiknes, savietojot dažādus materiālus un laikus, lai tie veidotu viengabalainu un pamatotu tematisko struktūru un zīmējumu – ar šādiem paņēmieniem veidota filma par izcilo dokumentālistu Juri Podnieku (1950–1992).

Isabela Koišeta (Isabel Coixet) ir spāņu kinorežisore ar visplašāko starptautisko pieredzi filmu veidošanā un režisore, kas aizsākusi jaunu ēru Spānijas kino – to, kurā sāk dominēt sievietes (šogad pirmo reizi Spānijas kino vēsturē tikai 40% no nacionālo Goijas balvu nominantiem bija vīrieši, un ...

#Intervija

Vācu aktrise Sandra Hillere (Hüller) ir pievienojusies Amerikas Kinoakadēmijas balvai Oskars nominēto aktrišu šaurajam lokam, un šis fakts ir īpaši nozīmīgs ­– tikai retai no Eiropas aktrisēm tas izdevies.

Aktrises Marijas Leiko (1887–1938) liktenis, kas izrādās iedvesmojis vairākus jaunus mākslas darbus, ir arī pierādījums tam, ka vēsture nav sastindzis ledājs. Gadsimtu seni notikumi pat vēl šodien var iegūt jaunas krāsas un arī jaunus faktoloģiskus papildinājumus.