Lasītājiem noderīga un Kino Rakstiem pašiem patīkama ikgadējā tradīcija – kamēr risinās Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” skatītāju balsojums (līdz 2.02.), apkopojam vienā sarakstā visu, kas žurnālā bijis rakstīts par un ap nominētajām filmām. Un secinām, ka roka uz pulsa ir turēta vērīgi, Latvijas kino procesi ir aptverti un filmas apskatītas no visdažādākajām pusēm, turklāt par dažām nominētajām filmām vēl rakstīsim vistuvākajā laikā.
Balvām nominētās spēlfilmas
MARIJAS KLUSUMS (12 nominācijas)
Marijas Leiko gaitas vācu mēmajā kino. Armīns Jēgers. (6.02.2024.)
“Aktrises Marijas Leiko (1887–1938) liktenis, kas izrādās iedvesmojis vairākus jaunus mākslas darbus, ir arī pierādījums tam, ka vēsture nav sastindzis ledājs. Gadsimtu seni notikumi pat vēl šodien var iegūt jaunas krāsas un arī jaunus faktoloģiskus papildinājumus.”
Lasiet ŠEIT.
Marijas klusums un citas mātes Berlināles Forumā. Elīna Reitere (12.03.2024.)
“Uz šīs un vēl dažu citu formā eksperimentālāku Foruma filmu fona melodrāma Marijas klusums ar savu hronoloģisko naratīvu un estētisko sakņošanos 60. gadu modernisma kino ir salīdzinoši klasisks darbs. Taču terors Padomju Savienībā pret etniskajām minoritātēm ir rietumos mazzināma tēma.”
Lasiet ŠEIT.
Apspiesto versija. Elīna Reitere (5.04.2024.)
“Mēs identificējamies nevis ar Mariju Leiko kā konkrētā stāsta galveno varoni, bet gan ar viņu kā simbolisku tēlu, kas pārstāv visus nācijas nevainīgos upurus.”
Lasiet ŠEIT.
CILDENIE (7 nominācijas)
Austrumi – Rietumi. Līva Pētersone (8.12.2024.)
„Filmas izskaņa ir ambivalenta, ļaujot skatītājiem pieņemt lēmumu pašiem. Šķiet, ka filmas veidotāji sacītu – tas ir nebūtiski. Centrālo vietu šeit ieņem trauslā attiecību drāma un izsmalcināti psiholoģiskie portreti krīzes situācijā – galveno varoņu privātā reakcija, saskaroties ar ārkārtīgi publisku skandālu un tā sekām, un viņu izvēle, nonākot dilemmas priekšā.“
Lasiet ŠEIT.
Cildenie aicina solidarizēties. Elīna Reitere (20.11.2024.)
„Juris Kursietis ir viens no vislabākajiem Latvijas kinorežisoriem – to var saskatīt ikkatrā Cildeno kadrā.“
Lasiet ŠEIT.
BUM! (3 nominācijas)
Bum! Bezbailīgi Un Maģiski. Ingmāra Balode (3.11.2024.)
„Ģimenes piedzīvojumu filmas Bum! radošā komanda ar scenāristes Lotes Eglītes trāpīgajiem ikdienas sīkumu un attiecību svariņu vērojumiem bezbailīgi nolemj draudošās nepatikšanas (mēģinājumu sarunāties ar pusaudžiem un kā pusaudžiem) pārvērst sirsnīgā stāstā par patiesi universālām vērtībām, turklāt stāstīt šo stāstu dzīvā un dinamiskā valodā visās šī vārda nozīmēs.”
Lasiet ŠEIT.
BANĀNS UPĒ (2 nominācijas)
Tēvbūšana čomu komēdijā. Žulijens Nuhums Kulibali. (12.09.2024.)
„Šis raksts ir mēģinājums sekot filmas straumēm un tērcītēm, cenšoties saprast, vai šis “banāns” (jeb koši dzeltenā laiva) nav aizķēries un zaros sapinies.”
Lasiet ŠEIT.
SAUSI SLĪKSTOT (1 nominācija)
Traģēdijas lauskas. Līga Požarska (26.10.2024.)
“Naratīva linearitātei salūstot, filma nokļūst dezorientētā realitātē, kur sekas atklāj vispirms, un tikai pēc tam uz ekrāna parādās notikumu fatālie cēloņi.“
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās daudzsēriju filmas
PANSIJA PILĪ (11 nominācijas)
Kolektīvās atmiņas par nepiedzīvoto. Sonora Broka (23.01.2024.)
“Iespējams, lielākais jaunatklājums, kas seriālā gaida romāna lasītājus, ir emociju tonalitātes maiņa. Eglīša rakstītais nezaudē anekdotes rotaļīgumu, tikai dažubrīd, īpaši dabas tēlojumos, ļaujoties trimdinieka smeldzei. Viņa atveidotie muižas iemītnieki ir kā staigājošas karikatūras, ko raksturo lielākoties netikumi un vājības vai negaidīti uznākoši vājumi. Pats jaunais Anšlavs (filmā – Rihards Zelezņevs) grāmatā vairāk parādās kā vērotājs, pat bez cilvēciska veidola – ilustrācijās rakstnieks sevi aizstājis ar koka vīriņu –, turpretī daudzsēriju filmā mēs viņu iepazīstam kā vienu no galvenajiem varoņiem, turklāt kā romantisko varoni.”
Lasiet ŠEIT.
Senie, jaukie ļaudis ir visapkārt... Eva Eglāja-Kristsone (14.03.2024.)
„Seriālam Pansija pilī ir liels potenciāls kļūt par 21. gadsimta ekvivalentu klasiskajam Limuzīnam Jāņu nakts krāsā – gan tamdēļ, ka tik asprātīgi atgādina par šo Jāņa Streiča kanonisko filmu, izmantojot kultūratsauču veidā tik pazīstamos Olgas Dreģes, šoreiz gan jau kā Brizgu mātes izsaucienus “Uģīt, dēliņ!” un “Vai ne, Ērik?”, gan izgudrojot epizodi ar palagos ietinušos Viktora un Hildas baletisko lēkāšanu pa trepēm; tāpat Streiča manierē pats Andis Mizišs, viens no seriāla režisoriem, episkās balles epizodē iebrauc ar limuzīnu un kinokameru.”
Lasiet ŠEIT.
Inciema vasaras, smiekli un asaras. Agris Redovičs (27.03.2024.)
“Daļa notikumu tiek aizgūta no romāna, daļa ir fantāzijas auglis, bet nesamērosim filmu ar romānu, jo tiem dažādi mērķi un uzdevumi.”
Lasiet ŠEIT.
DUMPIS (9 nominācijas)
Labā komunista disonanse. Sonora Broka (11.04.2024.)
“Brīdinu seriāla skatītājus par kognitīvo disonansi, kas būs jāpiedzīvo, jūtot līdzi komunisma pirmrindniekam, kurš ieradies Rīgā ar misijas apziņu un bez mazākās vēlmes izprast, kādi meža dīvainīši šeit ir tie “vietējie”. Viņa misija ir ieviest partijas un vadoņa teorētiskos ideālus (un iekārtot “Ļeņina istabu”) kara flotes ikdienā, kur kā vēža metastāzes izpletušās ārpusreglamenta attiecības.”
Lasiet ŠEIT.
Dumpis. Kāda jēga no tā? Ilmārs Šlāpins (30.04.2024.)
„Seriālam Dumpis var pārmest daudz ko, sākot ar kokainiem dialogiem un klišejiskām varoņu attiecībām, beidzot ar vardarbības fetišizāciju un “vīrieša skatiena” dominanci, taču šajā vienā būtiskajā aspektā ir jāpasaka uzreiz – man šķiet, režisoram Andrejam Ēķim kopā ar scenāristiem Ivo Briedi, Vitāliju Dokaļenko un Anastasiju Dudčenko ir izdevies visai smalki un niansēti radīt priekšstatu par to, kā nostiprinās un attīstās filmas galvenā varoņa dzīves galvenā lēmuma pieņemšana.”
Lasiet ŠEIT.
Grafiti uz karakuģa. Agris Redovičs (9.05.2024.)
“Brežņeva laika dziļās stagnācijas, nomāktības, materiālās pieticības apņemtās dzīves elementi padomju Rīgā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uz ekrāna tēloti bez kompromisiem, žļakstošā pretīgumā. Uzskatāmības labad sociālo riebeklību spektrs savākts vienkopus.”
Lasiet ŠEIT.
ASISTENTE (3 nominācijas)
Tepat blakus. Dace Čaure (26.09.2024.)
„Arī tad, ja aktieru darbs ir nevienmērīgs un dažviet gadās pakrindžot (jeb piedzīvot sveškaunu), es tik un tā ticu, ka gan varoņi, gan teksts nāk no realitātes. Emocionālie saskares punkti ir patiesi.”
Lasiet ŠEIT.
Alise Zariņa. Armands Začs. Ļoti nesenas vēstures kino (14. 09. 2024)
“Ja kinomākslā ir vispār kāda nozīme režisora dzimšanas gadam, tad Alise Zariņa un Armands Začs droši vien būtu pieskaitāmi vienai paaudzei, turklāt šobrīd ļoti aktīvai paaudzei.”
Lasiet ŠEIT.
Vai mēs esam labi cilvēki? Rita Ruduša (15. 11. 2024)
Iespaidoti no šoruden iznākušā seriāla Asistente (režisores Alise Zariņa un Liene Linde, studija Ego Media), pēc Kino Rakstu aicinājuma satikās dažādu jomu eksperti, lai pārrunātu gan pašmāju, gan pasaules seriālu ietekmes potenciālu un robežas. Sarunā piedalās filozofs un mākslas kurators Igors Gubenko, sociālantropoloģe Aivita Putniņa, režisore Marta Elīna Martinsone un sociologs Andris Saulītis. Sarunu vada Rita Ruduša.
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās dokumentālās filmas
PODNIEKS PAR PODNIEKU. LAIKA LIECINIEKS
(4 nominācijas)
Arhīva efekts. Zane Balčus (18.03.2024.)
“Dienasgrāmata kā filmas vēstījumu organizējošā forma ļāvusi vēl ciešāk pietuvoties režisoram – filmā dzirdamais teksts, kuru lasa aktieris Egons Dombrovskis, ir Jura Podnieka paša rakstīts, tas ir viņa domu, spriedumu, pārdzīvojumu pieraksts, kuru tagad sadzirdam izlasītu skaļi. Šis formāts precīzi reflektējas arī filmas nosaukumā – Podnieks pats vēsta par Podnieku, citiem informantiem daudz neiesaistoties. Līdz ar to skatītājiem ir iespēja sadzirdēt viņa paša balsi, uztvert ļoti atšķirīgas nianses gan no privātās dzīves, gan politiskā laikmeta, gan ļoti interesantām profesionālām detaļām.”
Lasiet ŠEIT.
Nodibināt Juri. Kristīne Briede (27.04.2024.)
“Visnotaļ ceru, ka Izglītības ministrija jau ir izdomājusi un izplānojusi, kā iepirkt šo filmu ieviešanai vispārizglītojošo skolu un augstskolu programmās, lai līdzās Aspazijai, Ziedonim, Vācietim un Vairai Vīķei-Freibergai mūsu kultūras un vēstures apziņā uz laiku laikiem tiktu nodibināts arī Juris Podnieks. Lai cilvēki būtu noskatījušies viņa filmas un zinātu, ka gan kultūra, gan valsts nepastāv pati par sevi, bet tiek radīta un laiku pa laikam izcīnīta, nosargāta. Proti, ir kādi cilvēki, kas to dara. Filma Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks parāda, kā.”
Lasiet ŠEIT.
BEIGAS (4 nominācijas)
Šis ir nāvīgi nopietni. Rvīns Varde (22.10.2024.)
“Pirmā stadija ir vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Otrā – sarežģītas atbildes uz vienkāršiem. Trešā stadija ir atbilžu trūkums, un filma tai pienāk ļoti tuvu.“
Lasiet ŠEIT.
GALA PUNKTI (4 nominācijas)
Lailas Pakalniņas naratīva ētika. Elīna Reitere (20.10.2024.)
„Filma Gala punkti uzskatāmi demonstrē, ka galapunkts – tas nav punkts, bet gan nogrieznis. Punktam piemīt perimetrs, kuru kamera apseko – panoramē garā, nepārtrauktā kadrā no labās uz kreiso vai no kreisās uz labo –, un šis mākslinieciskais paņēmiens ir arī filmas naratīva pamatā.”
Lasiet ŠEIT.
Unikālas harmonijas triumfs. Dmitrijs Rancevs (12.11.2024.)
“Lailas Pakalniņas filma Gala punkti (2024) ir vēl viens solis viņas savdabīgajos, neatkārtojamajos meklējumos, kas pēta dokumentālā kino iespējas. Precīzāk, pētāmais objekts ir nevis iespējas, bet tas potenciāls, kas, šķiet, nebija pieprasīts līdz brīdim, kad Laila ar sev raksturīgo pārdrošību ieinteresējās par riskanto starpdisciplināro kustīgo attēlu mākslu.”
Lasiet ŠEIT.
ESI UZTICĪGS LĪDZ NĀVEI (3 nominācijas)
Ivars Zviedris – ar dokumentālista DNS. Tue Steen Müller (11.01.2025.)
“Es teiktu, ka Ivars Zviedris ir tuvāk cinema verité nekā Verners Hercogs un viņa dokumentālo filmu uzņemšanas metode, turklāt krietni tālu no daudzajām mūsdienu filmām, kas tiek dēvētas baisajā vārdā „hibrīds”. Daudzajos Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma gados tiekoties ar Ivaru un viņa filmām, esmu kļuvis par režisora cienītāju un nevilcinos saukt viņu par īstenu vērojošo dokumentālistu.”
Lasiet ŠEIT.
TURPINĀJUMS. PIEAUGŠANA (3 nominācijas)
Mūsu ideālā nākotne. Kristīne Briede (24.09.2024.)
“Jaunā filma Turpinājums. Pieaugšana nav Ivara Selecka filma vien, bet gan kolektīvs kopdarbs. Plecu pie pleca ar vecmeistaru filmu režisējis un montējis jaunākās paaudzes (vai vismaz „pusvidējās paaudzes jaunākā gala”) režisors un montāžas režisors Armands Začs. Kopā viņi un visa pārējā komanda, cik var noprast, apēduši pudu sāls – īpaši pie montāžas galda –, un savērpuši jaudīgu, skaistu un sirsnīgu kinolenti (atvainojiet šo anahronismu) par pieciem Latvijas bērniem, kurus pirmoreiz iepazinām jau pirms septiņiem gadiem, tiem uzsākot skolas gaitas un ļaujoties filmēties vesela gada garumā.”
Lasiet ŠEIT.
DZĪVES TANGO (2 nominācijas)
Dzīves tango – kustība un gaisma. Daniela Zacmane (16.10.2024.)
“Tango, protams, ir cietis un aizvien cieš no daudzām klišejām. Filmā Dzīves tango tomēr izdevies neiekrist šajos banalitāšu slazdos.”
Lasiet ŠEIT.
TESA MAN (2 nominācijas)
Mežonīgs metāls mežonīgā dabā? Rūdis Bebrišs (6.10.2024.)
“Ciktāl esmu metālgalva, gribētos teikt, ka filma ir diezgan episka un piedāvā augstvērtīgu koncertpieredzi, dabas vidē ieliekot arī grupu, ko ierasti būtu negaidīti tur redzēt.“
Lasiet ŠEIT.
Rituāls ar mežu, zemi un dārdoņu. Agnese Logina (8.11.2024.)
“Titros šī pieteikta kā „mūzikas filma”, es to vienkāršības labad šobrīd saucu par koncertfilmu, taču vērts atzīmēt, ka mēs runājam par tādu audiovizuālu darbu veidu, kuram vēl nav pilnībā nostabilizējies nosaukums, žanra rāmji un kritēriji.”
Lasiet ŠEIT.
Latvijas kods. CAUR BĒRNA ACĪM (2 nominācijas)
Latvijas kods. PALĪDZĪBAS PIEMINEKLIS (1 nominācija)
Latvijas kods. POSTPARTUM (1 nominācija)
Redzēt tālāk par savu degunu. Anna Belkovska (2.12.2024.)
“Esmu pateicīga par dokumentālo īsfilmu cikla Latvijas kods: Latvija šodien izvirzīto tēmu – sabiedrības veselība – un iespēju to skatīties tieši Latvijas Televīzijā, nevis tikai neaizsniedzamos Rīgas kinoteātros vai haotiskajās interneta dzīlēs.”
Lasiet ŠEIT.
Balvām nominētās animācijas filmas
STRAUME (7 nominācijas)
Drebēt par kaķi. Līga Požarska (22.06.2024.)
“Klātbūtnes efekta panākšanā izšķirošu lomu spēlē kameras kustība un kadrējums. Garajos kadros ar relatīvi mazu montāžas skalpeļa pieskārienu kustīgā kameras acs cieši seko līdzi kaķa skrējienam, lēcienam, peldējumam. Plaši tvertie horizonti ievieto sīko mājdzīvnieku grandiozas dabas varenības pašā viducī.”
Lasiet ŠEIT.
Kaķis skatās ūdenī, es skatos uz kaķi. Janeta Henzele (29.08.2024.)
„Var domāt, ka māksla, kas veltīta dzīvniekiem, liecina par pieaugošu vēlmi atjaunot saikni ar dabu un tās iemītniekiem. Tomēr šī tendence izceļ arī paradoksu, ko formulējis mākslas kritiķis Džons Bergers, – dzīvnieku tēlu piesātinātība mūsdienu kultūrā atspoguļo dziļas ilgas pēc pasaules, kas patiesībā arvien vairāk attālinās no mūsu ikdienas dzīves.”
Lasiet ŠEIT.
Mīļuma reabilitācija. Elīna Reitere (2.09.2024.)
“Straumes dzīvniekiem piemīt pilnvērtīga rīcībspēja, kas tādējādi kinoskatītāju atbrīvo no vainas sajūtas, ka viņš nevar paglābt dzīvniekus brīdī, kad nāk plūdi. Un arī tas fakts, ka Straume nerunā par filmā attēloto plūdu iemesliem (pat ja tie visdrīzāk radušies klimata krīzes rezultātā), atbrīvo skatītāju no atbildības. Tādējādi šo filmu var vienkārši skatīties un baudīt.”
Lasiet ŠEIT.
Kannu un Ansī straumē. Producenta piezīmes “no iekšpuses”. Matīss Kaža (5.07.2024.)
“Beidzot kopīgiem spēkiem atrodam mistiskās personāla durvis, mūs sagaida laipns Kannu festivāla administrators, kurš ved cauri festivāla beksteidžam – tuneļu tuneļiem un gaiteņu gaiteņiem zem festivāla pils. Sajūta tāda, it kā mēs tuvotos Nārnijai vai vismaz Alises Brīnumzemei.“
Lasiet ŠEIT.
BRĪVAIS NOBRAUCIENS / FREERIDE IN C (3 nominācijas)
Brīvības pulss. Ieva Viese (24.10.2024.)
“Kādā brīdī fona baltums, pulss, kustība, krāsa mani rosina skatīt filmas kustīgo attēlu kā iedzīvinātu zīmējumu anatomijas grāmatā, kur skaidrības labad vēnas no artērijām nošķirtas ar zilu un sarkanu krāsojumu. Šeit vēnām piedēvētajā krāsā ir slēpotāji, kas pa ēnas pusi dodas augšup kalnā. Un “kalnu virsotnēs ir saule”, es atceros uzrakstu uz sienas pie savas kādreizējās skolas, jo arī tā ir asociācijas laipni piedāvāta patiesība. Slēpotāji iemirdzas sarkanā gaismā. Saule un sirds.”
Lasiet ŠEIT.
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps skatītāju balsojums sabiedriskā medija portālā LSM.lv - ŠEIT.
