#Recenzija

Mazā, klusā lauku miestiņā katrai ģimenei ir kāds tumšs un neizrunāts noslēpums, kas ietekmē ne tikai šo ģimeni, bet arī visus ap viņiem… Režisores Daces Pūces pilnmetrāžas debija „Bedre”, kas balstīta Janas Egles stāstos, rada iespaidu, ka šis varētu būt Regīnas Ezeras romāns, ko uzrakstījis Kār...

#Recenzija

“Ir taču 21. gadsimts – tiktoks, instagrams…” – tā saka gan varoņi jaunākajā Māra Martinsona filmā “Saki Jā!”, gan filmas mārketinga komanda. Šajā kontekstā Latvijas kino piedzīvo divas pirmās reizes – pirmoreiz kādai filmai ir reklāmas kampaņa "TikTokā", un pirmo reizi kino medijā ietiecas influ...

Turpinot iepazīt Latvijas filmu nozari caur profesionālo organizāciju spektru, Kino Raksti dod vārdu Latvijas Animācijas asociācijai.

#Recenzija

Jāsāk ar to (un ņemiet vērā, ka es to saku ar dziļu, dziļu vilšanos), ka Vitālijs Manskis ir uzņēmis savu labāko filmu, turklāt viņš to lieliski apzinās.

#Recenzija

Sākumā es domāju, ka varbūt virsrakstā jāliek – “Dzīve ir tizla”, bet, domājot par Martas Elīnas Martinsones jauno filmu un veidu, kādā tā manī atbalsojusies, tomēr liekas, ka tizlumu vispārināt “dzīves kā tādas” apmērā nav godīgi. Un par šo darbu gribas runāt godīgi, jo tieši godīgums nepārprota...

#Domas

Režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas dokumentālā animācija “Mans mīļākais karš” 2020. gada vasarā tika atzīta par labāko pilnmetrāžas filmu starptautiskajā animācijas citadelē – Ansī / Annecy festivālā, programmā “Contrechamp”. Tolaik klātienes norises bija atcēluši pandēmijas ierobežojumi, un ...

Trimdas bērniem un jauniešiem tāda latviešu kino gandrīz nebija. Bet tad nāca Jura Podnieka filma "Vai viegli būt jaunam?", un 80. gadu trimdas jaunieši atviegloti saprata, ka Latvija nepavisam neatbilst romantiskajam dzimtenes priekšstatam, ko glabā vecākā paaudze... Rakstu sēriju "Skats" turpin...

#Kritikas skola

Ar filmu „Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010) režisors Gatis Šmits skatītājiem pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal lika runāt labu par Latvijas kino. Šī varēja kļūt par vienu no retajām kulta filmām Latvijā. Kāpēc nekļuva?

Kā Latvijas filmas skatās tie cilvēki, kurus biogrāfiju līkloči kādā brīdī atveduši šurp, padarot Latviju par viņu mītneszemi? Rakstu sēriju „Skats” uzsāk Latvijā nu jau iesakņojies rakstnieks Maiks Koljers, atceroties savu pirmo satikšanos ar Latvijas kino klasiku lētas Rīgas viesnīcas TV ekrānā...

#Tiešsaistē

Režisore Signe Birkova šogad sāks uzņemt savu pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu „Lotus” un pirmizrādīs dokumentālo filmu „Uguns aplis”. Tātad ir iemesls vēlreiz pārskatīt viņas filmu „Es atgriezīšos kā kvēlojoša roze” (2014), kas nupat iekļauta vietnes „Latvijas Filma” kolekcijā un skatāma kā blīvas i...

#Eiropas filma

Lietuviešu režisora Igna Jonīna / Ignas Jonynas filma "Neredzamā / Nematoma", kas starptautisko pirmizrādi piedzīvoja Sansebastjanas kinofestivālā, bet Latvijas kinoteātros nonāca 2020. gada Rīgas starptautiskā kinofestivāla (RigaIFF) ietvaros, no maija pieejama Latvijas skatītājiem vairākās stra...

Režisora Uģa Oltes pārdomas par Aivara Freimaņa filmu „Dzīvīte” pēc 32 gadu neredzēšanās.

#Komentārs

Pie pandēmijas slēgto kinoteātru durvīm kā pie slūžām krājas neizrādītu filmu straume jau no pagājušā gada. Rudenī – vai kad nu tas būs – kinoskatītāju gaida repertuāra pārbagātība un informatīvs troksnis, kas apdraud katras atsevišķas filmas iespējas vispār tikt pamanītai.

#Festivāli

„Pasaule dūc, mirdz un smaržo frekvencēs, kuras mēs ne tikai nespējam uztvert, bet nemaz vēl neesam atklājuši,” saka režisors un publicists Žulijens Nuhums Kulibali, šoreiz arī kuratora statusā – tieši viņš sakārtojis Latvijas īsfilmu programmu starptautiskajam festivālam 2ANNAS.

Režisors un producents Askolds Saulītis (1966-2021) ir aizgājis, nepabeidzot darbu pie pilnmetrāžas dokumentālās filmas „Zem viena karoga”. Kino Rakstos – Agneses Zeltiņas fotogalerija no filmas uzņemšanas.