Latvijas filmu nozares ražas laiks visādās izpratnēs – Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” izveido nozīmīgāko darbu koncentrātu, nosaucot balvām nominēto filmu sarakstu, un Kino Rakstiem tas ir tradicionāli priecīgs iemesls apkopot visu, kas par šīm filmām rakstīts žurnāla lapās. Tātad – lūdzu, Latvijas kino aktuālākās parādības ir šeit!
LOTUS (16 nominācijas)
Eksperimenta „atmosfairs”. Ivo Briedis (24.04.2025)
“Laikā, kad ticami šķiet vienīgi distopiskie nākotnes scenāriji, gribētos būt aizrautiem ar jaunu, "neutopisku" utopiju, pamēģināt garšīgā kokteilī samaisīt kanonisko ar nepārbaudīto, konservatīvo ar liberālo, pagātni ar nākotni… un kaut kādā veidā Lotus ir šāds kokteilis.”
Lasiet ŠEIT.
Signe Birkova. Par bērniem un šamaņiem. Marta Elīna Martinsone (14.04.2025)
“Signi Birkovu es pirmoreiz iepazinu, sākot studēt kinorežiju LKA Nacionālajā Filmu skolā. Tajā laikā par kino veidošanu zināju tikai to, ka man patīk skatīties filmas. Bet te bija kursabiedrene, kura skaidri zināja, kāds kino viņai patīk un ko viņa vēlas darīt, turklāt viņai nekad nebija bail teikt, ko domā. Es skatījos un domāju: “Kad izaugšu, es gribu būt kā Signe!””
Lasiet ŠEIT.
Drosme izfantazēt vēsturi. Elīna Reitere (11.04.2025)
“Lotus atrakciju ainas – tā ir pašvērtība pati par sevi, skatītāju acu un ausu priekam un izbrīnam. Cita lieta, ka pēdējos vairāk nekā 100 gados valdošā naratīvā kino paradigma skatītāja pieredzi ir dogmātiski reducējusi līdz tempa un laika kapitālismu raksturojošajam jautājumam “Un kas notiks tālāk?””
Lasiet ŠEIT.
TĪKLĀ. TTT LEĢENDAS DZIMŠANA (13 nominācijas)
Nacionālisms pret dokumentālismu. Agris Redovičs (9.11.2025)
„Titros rakstīts: „Filma balstās uz patiesiem notikumiem.” Bet Andrievs Niedra savulaik teicis: „Reālie fakti vēstures ainavu var stipri izmaitāt. Rakstniek, novāc tos, un tauta tevi sapratīs!” Starp šīm galējībām mēģina līdzsvaru noturēt režisora Dzintara Dreiberga jaunā filma.“
Lasiet ŠEIT.
Filma par tērauda apņēmību. Sonora Broka (7.11.2025)
“Kopumā filmas Tīklā. TTT leģendas dzimšana radītajā iespaidā ne mazas kļūmītes, nedz arī neīstenotas iespējas nebūs tās, kas izvirzīsies priekšplānā, jo šī noteikti ir aktieru ansambļa filma ar Agnesi Budovsku centrā – apbrīnojama ir viņas iekausēšanās spēlētājas tēlā ar tērauda apņēmību un nedzīstošām skumjām skatienā.”
Lasiet ŠEIT.
Agnese Budovska: „Tad, kad es neko nespēlēju…”. Kristīne Želve (4.11.2025)
„Kad stājos aktieros, man nebija nekāda viedokļa, kāds ir teātris vai kādam tam jābūt, kādam ir jābūt aktierim vai aktrisei. Es biju kā balta lapa, kas nokļuva akadēmijā un uzreiz arī teātrī. Pirmajā posmā bija absolūta sevis dedzināšana, kad liekas – nav nekā svarīgāka! Vienkārši nav! Ir tikai darbs, bet mājas ir tikai tik, cik aiziet pagulēt, un tad atkal celties un darīt. Tāpēc, ka viss ir aizraujoši, viss ir interesanti, un ir sajūta, ka viss, ko tu dari, nekad vēl nav bijis.“
Lasiet ŠEIT.
MŪŽĪGI JAUNI (10 nominācijas)
Es noticu šai pasaulītei. Dace Čaure (18.03.2025)
„…piederu Armanda Zača paaudzei un pazīstu visu ekrānā redzamo. Mums, nu jau trīsdesmitgadniekiem, patīk sevi nomocīt – mēs uzņemamies pārāk lielus darbus ar pārāk īsiem termiņiem, arī brīvajā laikā dzenam sevi līdz izceptām smadzenēm, bet sakām, ka nevarētu kļūt par vecākiem, jo tas ir pārāk grūti. Esmu gan iekšēji, gan no malas redzējusi vairākas no filmas varoņu cīņām (paaudzes valodai atbilstošāk būtu teikt stragliem), un man tās šķiet universālas. Atsvešinātība, izvairīšanās no realitātes, grūtības komunicēt par savām patiesajām jūtām, performatīva draudzība.”
Lasiet ŠEIT.
Ņem savu tumsu visur līdzi. Sonora Broka (14.03.2025)
„Viens no definējošajiem elementiem Armanda Zača filmā ir nebūt ne tik bieža parādība latviešu kinematogrāfijā – saliedētais aktieru ansamblis, kura saspēle rada vieglu un organisku iespaidu.”
Lasiet ŠEIT.
Alise Zariņa, Armands Začs. Ļoti nesenas vēstures kino. Kino Raksti (14.09.2024)
Alises Zariņas otrā pilnmetrāžas spēlfilma Nospiedumi nominēta desmit Lielā Kristapa balvām un kinoteātros nonāks 2026. gada marta sākumā. Alises filmu montēja Armands Začs, spēlfilmas Mūžīgi jauni režisors, un abu filmas tagad satikušās Lielā Kristapa nomināciju sarakstā. Atgādinām režisoru sarunu, uz kuru Kino Raksti viņus aicināja tad, kad abas filmas vēl tikai tapa.
Lasiet ŠEIT.
DIEVA SUNS (8 nominācijas)
Autoru saruna par tēmu „kā mums tas vispār izdevās”. Ivo Briedis (14.01.2026)
Gandrīz jau folklorizējies stāsts par to, kā dramaturgs Ivo Briedis uzrakstījis scenāriju, īsti nezinādams, kas un kā to varētu realizēt, un tad atdevis brāļiem Ābelēm, teikdams – dariet ar to, ko gribat, es jums uzticos. Vairākus gadus pēc šī izšķirošā pavērsiena Kino Raksti aicināja filmas autorus atkal sanākt kopā, lai apspriestu visu to, kas notika un joprojām notiek tālāk. Sarunā piedalās viens no filmas scenārija autoriem Ivo Briedis, viens no režisoriem Raitis Ābele un mākslinieks Harijs Grundmanis.
Lasiet ŠEIT.
Rotoskopijas palimpsests mušmires lāsumu ritmā. Ieva Viese (13.12.2025)
„Lai skatītos brāļu Ābeļu filmu Dieva suns, ir jāpieņem, ka animācija nav tikai zīmējums un rotoskopija nav tikai tehnika. Tās ir divas attēlu plūsmas, kas sastopas vienā ritmā.”
Lasiet ŠEIT.
P… pa visu ekrānu. Ilmārs Šlāpins (17.10.2025)
“Jau ar pirmajiem kadriem, nē, pareizāk sakot, jau ar sākuma titriem filmas veidotāji centušies izsist skatītāju no komforta zonas un likt tam meklēt briļļu slaukāmo lupatiņu.”
Lasiet ŠEIT.
Kino ekscess un nerātnās dainas. Grūti norīt? Elīna Reitere (3.10.2025)
“Tomēr kulmināciju filma sasniedz ne tik daudz reālā stāsta līmenī par mazo Livonijas ciematu, baronu un raganībā apsūdzēto krodzinieci, cik mācītāja murgos un mītiskajā starppasaulē, kas gan nav elle klasiskā rietumnieku izpratnē.”
Lasiet ŠEIT.
TUMŠZILAIS EVAŅĢĒLIJS (8 nominācijas)
Kinematogrāfiskā ekseģēze. Ieva Augstkalna (15.10.2025)
„Bandīti vai menti – tam nav nekādas nozīmes realitātē, kurā dzīvo, bet kuru visādi cenšas apkarot Romāns. Visi ir grēcinieki. Arī viņš pats.”
Lasiet ŠEIT.
VISI PUTNI SKAISTI DZIED (7 nominācijas)
Mēmas ainavas modināšanai. Kitija Balcare (20.10.2025)
„Lai arī Kristas Burānes filmas vadmotīvs ir balsis un dziesmas – kā putnu, tā cilvēku –, tomēr līdzās tām saspringumu filmas skatītājā rada tieši mēmie kadri. Tie, kuros vienīgā kustība ir robotizēta jeb mākslīgi iedzīvināta.”
Lasiet ŠEIT.
MĀKSLAS DARBI RODAS MOKĀS (5 nominācijas)
Meistara Kulakova indulgence. Andris Gauja (29.04.2025)
„Filmu varētu nosaukt par sava veida attaisnojuma stāstu, kas attaisno Kulakovu kā cilvēku. Un pareizi ir! Lai tiesā skatītājs, ja to vēlas.“
Lasiet ŠEIT.
DETEKTĪVS FON FOKS, 2. sezona (3 nominācijas)
Baltvācu muižnieku Šerloks. Sonora Broka (20.11.2025)
„Lai arī kinematogrāfiski un dramaturģiski naivāks, Detektīvs fon Foks veiksmīgi aizpilda Baltijas kinematogrāfijās visai patukšo baltvācu muižnieku dzīves atainojuma nišu – laikmetā pirms trauksmainā posma, kas atainots Gata Šmita trillerī 1906 (2018).“
Lasiet ŠEIT.
FRANKENŠTEINS 2.0 (3 nominācijas)
Vai var un vajag dzīvot ilgāk? Rūdis Bebrišs (23.01.2026)
„Tāpēc atzīšos arī es – laikam līdzdalu autoru neziņu un nemieru, kā īsti justies, domājot par dzīves un nāves jautājumiem.”
Lasiet ŠEIT.
„Frankenšteins 2.0”. Dāvja Sīmaņa versija. Sonora Broka (15.01.2026)
„Filmas veidotājiem izdevies atrast (un pārliecināt piedalīties filmā) apbrīnojami kolorītus varoņus, kuru idejas, pētījumi un politiskās aktivitātes svārstās no komiskas apmātības līdz revolucionāriem zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiskām vai biotehnoloģiskām uzvarām.“
Lasiet ŠEIT.
TESTAMENTS (3 nominācijas)
Daži jautājumi par Anatolu Imermani, vīriešiem un žurnālistēm. Elīna Reitere (26.10.2025)
„Jāņa Ābeles Testaments arī tāpēc šķiet kā sveiciens no cita laika – šogad aprit piecdesmit (NB!) gadu, kopš publicēta Loras Malvijas revolucionārā eseja Vizuālā bauda un naratīvais kino, kura definēja, kas ir vīrieša skatiens (male gaze) kinematogrāfijā, un izvirzīja ietekmīgo tēzi, ka klasiskajā kino sieviete ir priekšnesums vīrieša skatienam un baudai, taču tai nepiemīt sava rīcībspēja.“
Lasiet ŠEIT.
Anatolam patiktu. Vilis Kasims (21.10.2025)
„Viegli iztēloties viņa līksmo smaidu, klausoties, kā Knuts Skujenieks, Aivars Eipurs un citi Imermaņa paziņas sauc viņu par disidentu, hedonistu, dzejnieku. Viņš droši vien smīnētu arī par tām atmiņu epizodēm, kas izklausās mazāk glaimojošas, jo sevišķi mūsdienās.”
Lasiet ŠEIT.
īsfilma KULTŪRAS PILS (2 nominācijas) un īsfilmu antoloģija KOLEKTĪVS, 2. sezona (1 nominācija)
Kolektīva otrā sezona jeb Nedarīt vienmēr ir vieglāk. Edgars Raginskis (7.07.2025)
„Seriāla piecas daļas dažādā intensitātes pakāpē mani rosināja sākt veidot cilvēcīgāku un personiskāku attieksmi pret svētkiem, kuros kā dalībnieks nekad nepiedalīšos. Šī ir, manuprāt, Kolektīva lielākā pievienotā vērtība.”
Lasiet ŠEIT.
Dziesmu un deju svētku vitrāža. Vai vitrīna. Ieva Augstkalna (10.06.2025)
„Starp citu, ideja, ka Lielvārdes josta ir vienīgais, kas glābj galveno varoni no iesprostojuma slēgtā telpā, ir lielisks joks par tautas tērpa racionālu izmantojumu mūsdienās. Patiess paldies, es smējos!“
Lasiet ŠEIT.
VECĀKU SAPULCE (1 nominācija)
Kāpēc Vecāku sapulce ir komēdija? Ieva Melgalve (6.02.2025)
„Iespējams, komēdija ir vienīgais šobrīd jēgpilnais veids, kā runāt par izglītības sistēmas problemātiku.”
Lasiet ŠEIT.
Kino kā terapijas mašīna. Sonora Broka (27.01.2025)
„Vārdu “terapeitiskas” lietoju ne bez pamata – nesen iepazīstot jēdzienu “neirogēnā trīce”, es skaidrāk apjautu arī vienu no kino dziedinošajiem mehānismiem.“
Lasiet ŠEIT.
PARADĪZES ŠĶĒLE (1 nominācija)
Paradīzes šķēle un Templis. Atrodiet atšķirības! Ieva Augstkalna (19.04.2025)
„Ja picērija tiks slēgta, viņi visi zaudēs darbu. Un, pat ja Gvido šķiet visai nepārliecinošs galvenais varonis, skatītāju pie ekrāna notur jautājums – vai viņiem izdosies glābt picēriju un līdz ar to savu nodarbinātības statusu, vai tomēr ne?”
Lasiet ŠEIT.
NELŪGTIE VIESI, 3. sezona (1 nominācija)
Nelūgtie viesi. Noslēgums. Sonora Broka (7.02.2026)
„Daudzsēriju filma Nelūgtie viesi ir jaunāko laiku fenomens tieši fanu ziņā, lepojoties ar plašu un uzticīgu skatītāju loku, kuri aizrautīgi seko līdzi katrai sezonai. Tiesa, seriāla fani ir tikpat aizrautīgi, cik vērīgi, pamanot vissīkākos kontinuitātes klupienus vai neticamas detaļas, un reizēm kritiski, norādot, ka pirmā sezona nemainīgi paliek spēcīgākā, – varbūt arī tādēļ nācis Kovaļovu lēmums vismaz šobrīd likt punktu Nelūgto viesu maratonam.”
Lasiet ŠEIT.
SARKANO LUKTURU CERĪBU ZVAIGZNES (1 nominācija)
Būt redzamiem. Ieva Lange (13.10.2025)
„Svarīgs filmas aspekts ir arī paaudžu līdzdalība. Kamēr tehnisko vadību lielākoties pārņem jaunieši, tieši seksa darbinieču klātbūtne piešķir filmai īpašu spēku, jo tā nav tikai simboliska – sievietes pierunā savus klientus piemest naudu filmas budžetam, lobē filmas veidošanu vietvaras pārstāvjiem un vienā epizodē arī dodas uz policiju maksāt kukuli, lai varētu filmēšanu turpināt.”
Lasiet ŠEIT.
SOLOMAMMA (1 nominācija)
Pašai dzīvot savu dzīvi. Laura Elcere (25.10.2025)
“Filmas centrālā tēma ir ģimenes jēga. Ko nozīmē būt mātei, ja sabiedrība joprojām pieprasa, lai bērnam būtu “tēvs”? Ko nozīmē bērna tiesības zināt savu izcelsmi – un vai tās vienmēr sakrīt ar mātes tiesībām uz privātumu? Solomamma neatbild uz šiem jautājumiem, bet uzdod tos ar cieņu.”
Lasiet ŠEIT.
ZIEMEĻI DIENVIDI VĪRIETIS SIEVIETE (1 nominācija)
VFS + DMZ + YOLO – KTDR = ZDVS. Ivo Briedis (13.02.2026)
„Aiz šifrētā raksta nosaukuma ir atrodams fakts, ka uz kinoekrāniem ir nonākusi norvēģu režisora Mortena Trāvika, dienvidkorejietes Sunas Kimas un Latvijas producentu kompānijas VFS Films kopradītā dokumentārā filma Ziemeļi Dienvidi Sieviete Vīrietis (ZDVS) , kurā ir runa gan par demilitarizēto zonu starp abām Korejām (DMZ), gan par daudzus cilvēkus vienojošu dzīves moto „dzīvojam vienreiz” (YOLO – „You Only Live Once”).”
Lasiet ŠEIT.
Lielajam Kristapam nominētās studentu īsfilmas TĪRĪBA, PUTEKĻU PASTARDIENA, AIZMIRŠANĀS DĀRZĀ, VĒROTĀJS, BARDO, KLUSUMA HARMONIJA, MANAS PIRMĀS BĒRES, NO NO PLACE HOTEL, ŽĻURGA
Ceļš postnaratīva virzienā. Žulijens Nuhums Kulibali (20.02.2026)
“Neraugoties uz sadalījumiem, nominācijām un klasifikatoriem, viena no tik mazas kinovides priekšrocībām un interesantākajām iezīmēm ir kinomākslas nozares hermētiskums – šī gada studentu darbos nereti viesojas personības no arī citiem konkursiem nominētajiem darbiem, filmu varoņi šķērso tās pašas pilsētvides telpas un noskaņas, veidojot savdabīgu sava laika un kino radošās vides rokraksta hroniku.”
Lasiet ŠEIT.
